Vai visiem jābūt iespējai iegūt augstāko izglītību? 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Justīne Širina
Print Friendly, PDF & Email

Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju sākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.

Tuvojas laiks, kad augstskolās sāksies reflektantu uzņemšana un jauniešiem būs iespēja sākt savas studiju gaitas vai turpināt studijas jau augstākā studiju līmenī. Kāpēc studēt? Augstākā izglītība ir viens no līdzekļiem, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties darba tirgū un gūt lielākus ienākumus – tas tiek uzskatīts par efektīvāko veidu, kā nabadzīgie iedzīvotāji spēj iekļūt vidusslānī. Piemēram, bezdarba līmenis Latvijas iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir ievērojami augstāks nekā iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – attiecīgi 27% un 12%. Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri ieguvuši tikai vidējo izglītību, ir aptuveni divas reizes lielāks risks dzīvot zem nabadzības robežas nekā augstāko izglītību ieguvušajiem. Vēlos uzsvērt, ka dzīves līmeņa celšana trūcīgākajai iedzīvotāju daļai Latvijā ir īpaši svarīga, jo patlaban ienākumu plaisa starp trūcīgāko un turīgāko sabiedrības daļu valstī ir trešā lielākā Eiropas Savienībā.

Kā palīdzēt studētgribētājam kļūt par studējošo?

Patlaban vairāk nekā puse – 59% – no Latvijā studējošajiem studē par saviem līdzekļiem, bet pārējiem studijas apmaksā valsts. Budžeta vietas ir pieejamas tikai valsts augstskolās, un tās tiek piešķirtas, vadoties pēc akadēmiskajiem kritērijiem – studentiem ar labāko iestāšanās rezultātu vai labāko vidējo vērtējumu. No nelabvēlīgiem sociālajiem apstākļiem pakļautajiem skolēniem zemus mācību rezultātus uzrāda katrs trešais, bet no privileģētākajiem – tikai katrs trīspadsmitais. Tas norāda, ka trūcīgākajiem sarūk iespēja arī studēt par valsts līdzekļiem. Latvijā šī problēma skar daudzus – nabadzības riskam ir pakļauts katrs piektais jaunietis.

Apstākļos, kad lielai daļai jauniešu izvēlētās studijas pieejamas tikai par maksu, būtu vajadzīgi papildu rīki, kas palīdz pārvarēt finansiālos šķēršļus ceļā uz studijām savām spējām un interesēm atbilstošā programmā. Viens no šādiem risinājumiem ir kreditēšana. Patlaban studētgribētājiem Latvijā ir iespēja pieteikties studiju un studējošā kredītam ar valsts vārdā sniegtu galvojumu – 90% galvo valsts, bet 10% galvojuma rod kredītņēmējs. Tas padara studijas pieejamākas, tomēr nav piemērots risinājums visiem.

Latvijas Studentu apvienības veiktā aptauja norāda, ka šobrīd studiju kredītu atteikts piešķirt 9,4% gadījumu, bet studējošā kredītu – 5,8% gadījumu. Biežākais kredīta atteikšanas iemesls ir papildu galvotāja neatbilstība bankas noteiktajām ienākumu līmeņa, vecuma un esošo kredītsaistību prasībām. Šis modelis ir novecojis un nav pievilcīgs nedz studējošajiem, nedz bankām – gan kredītņēmēju, gan banku interese par to strauji sarūk.

Nākamgad plānots ieviest jaunu modeli

Lai novērstu pastāvošās kreditēšanas sistēmas problēmas, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek veidots jauns kreditēšanas modelis. Galvenais ieguvums studentiem būs atvieglota kredīta iegūšana – nebūs vajadzīgs papildu galvotājs, jo valsts galvos kredītu 100% apmērā. Tiks arī vienkāršota pieteikšanās kārtība un nodrošināts ātrāks kredīta saņemšanas laiks, jo virkne procesu notiks digitāli, turklāt kredītu būs iespējams noformēt paša studenta izvēlētā bankā. Tiks atcelti studiju kredīta apmēra ierobežojumi, ļaujot studentam izvēlēties studēt jebkurā studiju programmā neatkarīgi no tās izmaksām.

Pozitīvi ir tas, ka tiks saglabāti arī pašreizējās sistēmas studentiem draudzīgie nosacījumi kredītu saņemšanai un atmaksai – valsts turpinās noteikt kredīta procenta likmju griestus bankām un subsidēt studējošā studiju kredītu kredītprocentu maksājumus studiju laikā un vēl gadu pēc absolvēšanas. Vēl viens ieguvums studentiem: pirmā studiju gada laikā studējošais varēs mainīt studiju programmu, attiecīgi mainot kredīta summu, ja nepieciešams. Arī par nepabeigto studiju programmu kredītu būs jāsāk atmaksāt gadu pēc otrās programmas absolvēšanas. Kredīta atmaksa nebūs jāuzsāk arī tad, ja pēc vienas studiju programmas absolvēšanas uzsāktas studijas citā programmā, kuras apmaksāšanai arī tiek piešķirts kredīts, piemēram, sākot studēt maģistrantūrā pēc bakalaura grāda iegūšanas.

Taču jaunajā sistēmā pastāv arī riski – visvairāk Latvijas Studentu apvienību uztrauc tas, ka varētu tikt pārtraukta kredītu dzēšana, jo tam nepieciešams papildu finansējums. Tagad tas ir viens no atbalsta mehānismiem studentiem-jaunajiem vecākiem un publiskajā sektorā strādājošajiem. Šībrīža sistēmā pēc bērna piedzimšanas vienam no vecākiem tiek dzēsti 30% no neatmaksātās kredīta daļas. Tāpat tiek dzēsti kredīti arī noteiktās jomās valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.

Apburtais loks – studijas, darbs, studijas

Diemžēl ar studiju maksas segšanu nepietiek, lai varētu studēt – nepieciešams segt arī ikdienas – mājokļa, pārtikas, transporta – tēriņus. Atbalsts visvairāk vajadzīgs studējošajiem, kuriem ģimene nespēj palīdzēt finansiāli, īpaši studentam, kas uzsāk dzīvi citā pilsētā. Risinājums ir studējošā kredīts, tomēr tas neder visiem – to šobrīd izvēlas mazāk nekā 0,5% studējošo.

Daudzi paralēli studijām izvēlas strādāt, lai iegūtu ikdienas tēriņu segšanai vajadzīgos līdzekļus. 2017. gadā veiktais Eurostudent pētījums rāda, ka aptuveni puse pilna laika studējošo strādā. Tendence nav negatīva, tomēr satraucoša ir darba slodze – vidējais nedēļā nostrādāto stundu skaits ir 31, turklāt gandrīz pusei studentu darbs nav saistīts ar nozari, kurā viņi studē. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 20 nostrādātas darba stundas nedēļā atstāj negatīvu ietekmi uz studiju rezultātiem un neļauj iegūt studenta spējām atbilstošas zināšanas un prasmes. Arī šai problēmai viens no risinājumiem būs jaunās kreditēšanas sistēmas ieviešana – tā padarīs šo kredītu pieejamāku.

Vai sniegsim iespēju studēt visiem?

Atbalsta mehānismu pieejamība un pielāgošana šībrīža dzīves dārdzībai ļautu iegūt augstāko izglītību lielākajai daļai to Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir vēlme un spējas to darīt. Jauniešiem, kas pakļauti nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, tā ir drošākā iespēja iekļūt vidusslānī, tā pārraujot nabadzības loku. Augstākā izglītība ir rīks ne vien šo cilvēku dzīves līmeņa, bet arī valsts ekonomiskās situācijas izaugsmes nodrošināšanai. Izglītība ir mūsu sabiedrības kopīgais labums, nevis elitāra iespēja, tāpēc ir ļoti būtiski sniegt iespēju studēt visiem, kas ir spējīgi un vēlas iegūt augstāko izglītību.

 

Autore ir Latvijas Studentu apvienības prezidente

Komentāri (1)

altinyildiz 18.06.2019. 16.02

Nekādā ziņā, jo idioti, ieguvuši augstskolas diplomu, sevi uzskata par gudriem. Pilna Saeima, valdība un ierēdņu korpuss ar diplomētiem dundukiem. Būtu Dombrovskis izmācījies par ekskavatoristu, Latvija šodien būtu par 20 – 30 miljardiem bagātāka.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu