«Zināju, ka diplomdarbā vēlos runāt laikmetīgās mākslas valodā. Kādu nakti braucu pa Lāčplēša ielu garām Zuzeum un pēc tam pa Čaka ielu — Fēniksam. Saslēdzās,» atceras Miķelis Mūrnieks. Viņa darbs apskatāms bijušās LU Bioloģijas fakultātes ēkā līdz 28. jūnijam. Foto — Reinis Inkēns
Pagājušajā nedēļā internets uzsprāga no vienas bildes — Latvijas Mākslas akadēmijas studenta Miķeļa Mūrnieka darba. Kāds apmeklētājs to bija nobildējis diplomdarbu skatē un bildi ievietojis Facebook. Zem attēla rindojās komentāri: mākslai parādījušies zobiņi, kāds pateicis to, ko vēlas daudzi, bet nespēj. Miķeļa darbā no sarkana organiskā stikla izlocīts Zuzeum nosaukums tādiem burtiem, kādus ikdienā redzam uz laimētavām Fēnikss. Azartspēļu bizness sponsorē mākslu Latvijā un arī topošo muzeju Zuzeum — telpu Dinas un Jāņa Zuzānu privātkolekcijai.
Miķelis stāsta, ka viņa izlocītie burti ir tikai līdzeklis, jo pāri visam ir jautājums: cik ilgi kultūras projektus var turpināt finansēt no morāli apšaubāmas izcelsmes avotiem? Piemēram, Teita muzejs Londonā, Gugenheima muzejs Ņujorkā un Nacionālā Londonas portretu galerija šā gada martā atteicās turpmāk pieņemt dāsnos ziedojumus no miljardieru Sakleru ģimenes, jo viņu ražotais un plaši reklamētais pretsāpju medikaments izraisa spēcīgu atkarību. Savā diplomdarbā Miķelis iedvesmojies arī no Francijas prezidenta Emanuela Makrona teiktā, ka Francijas muzejiem jāatdod Āfrikas valstīm 19. gadsimta koloniālajos karos izlaupītās māk-slas vērtības.
