Līgas Lapas darbā 1905. gada pieredze Latvijas teritorijā atainota saltā konkrētībā, tuvu klāt pagātnes norises atspoguļojošo dokumentu burtam.
Grāmatas kodolu veido revolūcijas vardarbības hronika, sākot ar detalizētu 1905. gada 13. janvāra Rīgas notikumu izpēti, tālāk ietverot arī slavenākās «ekspropriācijas» un soda ekspedīcijas darbības laiku. Autore mērķtiecīgi devusi priekšroku izmeklēšanas un tiesas dokumentos rodamo faktu analīzei, izvairoties no grūti pārbaudāmām memuāru versijām. Rūpīgi strādāts ar pinceti, nepretendējot uz laikmeta rentgenuzņēmumu.
Lielo vispārinājumu un revolūcijas pārvērtējumu meklētājiem būs jāpiedzīvo vilšanās, ja vien avotu liecību pretstatījumā un tiešumā balstītais vēstījums nešķitīs pietiekami iespaidīgs. Taču gan vēsturniekiem, gan vēstures interesentiem un «lietotājiem» it kā hrestomātisko 1905.—1906. gada epizožu atšķetināšana ir nozīmīga, jo daudzām no tām vairāk nekā simt gadu trūcis detalizēta, kritiska izvērtējuma. Papildu uzziņas vērtība noteikti ir arī grāmatas apjomīgajam personu rādītājam (tajā skaitā 1905. gada 13. janvāra 56 upuru sarakstam) ar paskaidrojumiem un avotu norādēm.
Savu monogrāfiju autore sākusi bez skaļiem paziņojumiem par agrāko historiogrāfijas priekšstatu nojaukšanu. Līga Lapa runā nevis par nācijas politiskajiem mērķiem, pastāvēšanas jēgu, gribu un varonību, bet gandrīz tikai par to, kurš kuru par ko un kā nogalināja. Tādējādi 1905. gada revolūcija izgaismojas visai neparasti; arī morāli neērtos, cēlajā nācijas tapšanas stāstā neiederīgos jautājumus autore necenšas apslēpt ar retoriskiem mīkstinājumiem. Šis faktuālais notikumu izklāsts pat bez īpaša nolūka nostāda cēlos revolūcijas ideālus pret kaujinieku mērķiem iegūt naudu un ieročus un tādējādi liek balot gan proletariāta, gan arī nacionālās revolūcijas varoņtēlam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.