Vārdos un skaitļos

Pēdējos gados latviešu literatūra saņēmusi līdz šim lielāko finansiālo atbalstu no valsts budžeta spēku izmēģināšanai starptautiskā mērogā. Kā notika rakstniecības eksporta izrāviens, kura galvenais fokuss bija 2018. gada Londonas grāmatu tirgus? Un kas būs tālāk?

Žurnālistes Aijas Cālītes vadītā sarunā piedalās: Arno Jundze, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks; Vilis Kasims, tulkotājs, literārais aģents; Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, izdevniecības Jāņa Rozes apgāds vadītāja; Juta Pīrāga, platformas Latvian Literature un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve; Osvalds Zebris, rakstnieks.

Kāpēc latviešu literatūra vispār ir jātulko citās valodās? Vai tā pienes ko jaunu, atšķirīgu?
Arno Jundze. Tulkojumi ir Latvijas valsts vizītkarte. Reklāmas kampaņas, dziedāšana, zilas govis klipos — tas neko īsti nepasaka. To apliecina daudzu valstu piemēri, ka rakstnieki ir vārda kultūras vēstnieki pasaulē. 

Jaunākajā žurnālā

Apgaismības savaldzināts

Literatūrzinātnieks Pauls Daija strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kopš 2017. gada. Aizrautīgi nodarbojas ne tikai ar pētniecību, bet arī ar zinātnes komunikāciju. Kopā ar kolēģiem veidojis piecas nozīmīgas LNB izstādes, tajā skaitā kopā ar Maiju Treili radīto Tiesības uz bibliotēku.
  • Raksts
  • 29.10.2026.

Tulkotāju kronēšana literatūras pilsētā

6. Pasaules Poļu literatūras tulkotāju kongresa diskusijā Maldinošā vienkāršība par bērnu literatūras tulkošanu piedalās Ingmāra Balode (pirmā no kreisās), Martins Veselka (Čehija), Vu Lana (Ķīna); moderators Mihals Rušineks. Foto — Kuba Ocepa / Instytut Książki
  • Dzeja
  • 29.10.2026.

neiztulkojams

  • Proza
  • 29.10.2026.

Kaite

Ilustrācija — Loreta Geinberga

Vislabākais laiks lasīšanai

Sieviete pie avīžu kioska Marijas ielā Rīgā. 1935.—1939. gads. Foto — Alberts Neilands. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

Muzeji un Latvijas aizsardzība