Vārdos un skaitļos

Pēdējos gados latviešu literatūra saņēmusi līdz šim lielāko finansiālo atbalstu no valsts budžeta spēku izmēģināšanai starptautiskā mērogā. Kā notika rakstniecības eksporta izrāviens, kura galvenais fokuss bija 2018. gada Londonas grāmatu tirgus? Un kas būs tālāk?

Žurnālistes Aijas Cālītes vadītā sarunā piedalās: Arno Jundze, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks; Vilis Kasims, tulkotājs, literārais aģents; Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, izdevniecības Jāņa Rozes apgāds vadītāja; Juta Pīrāga, platformas Latvian Literature un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve; Osvalds Zebris, rakstnieks.

Kāpēc latviešu literatūra vispār ir jātulko citās valodās? Vai tā pienes ko jaunu, atšķirīgu?
Arno Jundze. Tulkojumi ir Latvijas valsts vizītkarte. Reklāmas kampaņas, dziedāšana, zilas govis klipos — tas neko īsti nepasaka. To apliecina daudzu valstu piemēri, ka rakstnieki ir vārda kultūras vēstnieki pasaulē. 

Jaunākajā žurnālā

Svarīgs vārda skaniskums un iekrāsojums

Jubilejai nākot, Jānis Rokpelnis pārlasījis savu pirms pusgadsimta iznākušo pirmo dzejoļu krājumu: «Pabrīnījos, tur visas manas dzejas tēmas un poētika jau koncentrētā veidā ir iekšā.»
  • Proza
  • 30.10.2025.

Tēta mugura

Ilustrācija — Kristaps Kalns
  • Eseja
  • 30.10.2025.

Jāapgūst māksla tulkot sevi

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Latvija ienāk pilī

1919. gada 8. jūlijs. Pulcēšanās Daugavmalā pie Rīgas pils, lai sagaidītu Latvijas Pagaidu valdību atgriežamies no Liepājas. Foto — Vilis Rīdzenieks. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums
  • Proza
  • 30.10.2025.

Melnais Andrejs

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Dzeja
  • 30.10.2025.

ziema

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru
  • Proza
  • 30.10.2025.

Lācara kundze

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru