Vārdos un skaitļos

Pēdējos gados latviešu literatūra saņēmusi līdz šim lielāko finansiālo atbalstu no valsts budžeta spēku izmēģināšanai starptautiskā mērogā. Kā notika rakstniecības eksporta izrāviens, kura galvenais fokuss bija 2018. gada Londonas grāmatu tirgus? Un kas būs tālāk?

Žurnālistes Aijas Cālītes vadītā sarunā piedalās: Arno Jundze, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks; Vilis Kasims, tulkotājs, literārais aģents; Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, izdevniecības Jāņa Rozes apgāds vadītāja; Juta Pīrāga, platformas Latvian Literature un Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve; Osvalds Zebris, rakstnieks.

Kāpēc latviešu literatūra vispār ir jātulko citās valodās? Vai tā pienes ko jaunu, atšķirīgu?
Arno Jundze. Tulkojumi ir Latvijas valsts vizītkarte. Reklāmas kampaņas, dziedāšana, zilas govis klipos — tas neko īsti nepasaka. To apliecina daudzu valstu piemēri, ka rakstnieki ir vārda kultūras vēstnieki pasaulē. 

Jaunākajā žurnālā

Sauja drupaču, sauja aveņu

«Es esmu augusi brīvā valstī un kopš jaunības zinu, ko nozīmē būt brīvam. Maidans un arī šis karš ir uz mūsu paaudzes pleciem,» saka Taņa Maļarčuka. Foto — Valters Lācis
  • Proza
  • 28.08.2025.

Stikla acs

Ilustrācija — Lauma Norniece
  • Proza
  • 28.08.2025.

Katru rītu

Ilustrācija — Patrīcija Māra Vilsone
  • Dzeja
  • 28.08.2025.

plaisas ir dzīvība

Krišjānis Zeļģis
Fragments no Ugāles draudzes baznīcas grāmatas (1699. gada augusts)

Indēšana starpkaru Latvijā

Foto — Pexels

Eko-vērīguma atklājumi

Dace Bula. Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā. Rīga: LU LFMI, 2024.