Traucējumus EP vēlēšanu sistēmā radīja “piesardzīgā” drošības sistēma

Eiroparlamenta vēlēšanu norise šogad izpelnījās īpašu uzmanību – gan vēlētājiem pa pastu nepiegādāto ziņojumu, gan arī iecirkņa nomaiņas sistēmas darbības traucējumu dēļ iepriekšējās balsošanas dienās. Ir skaidroja iemeslus, kas apgrūtināja sistēmas darbu un kāpēc tā uz laiku pat tika apturēta, liedzot iespēju iedzīvotājiem balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Izrādās, ka galvenā problēma bijusi drošības risinājumā, kas jaunizstrādātajai vēlētāja elektroniskās reģistrēšanas sistēmai ir tik “piesardzīgs”, ka noteiktos apstākļos bloķēja visu sistēmu un padarīja to lietotājiem nepieejamu.

Uzņēmumam Soaar par 92 tūkstošiem eiro bez PVN bija jāizstrādā jauna sistēma, kas tiks izmantota nākamajās Saeimas vēlēšanās. Pirms mēneša, kad tika parakstīts līgums ar uzņēmumu Soaar par sistēmas izstrādi, to bija paredzēts testēt Eiroparlamenta vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā un jaunais rīks bija plānots kā sekundāra sistēma, lai vēlētājs, kurš atnācis uz nepareizo iecirkni kļūdas vai nezināšanas dēļ, tomēr varētu nobalsot, Ir stāsta Soaar direktors Renārs Kadžulis.

Sistēma sastāv no trim daļām – pašas sistēmas, ko izstrādā Soaar, tehniskās infrastruktūras – serveriem, un drošības risinājuma. Pirmajās divās problēmas netika konstatētas, taču tā atklājās drošības risinājumā, un tā neesot Soaar atbildība. Kas par “piesardzīgo” drošības risinājumu ir atbildīgs, neizdevās saņemt atbildi ne no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas, ne Soaar, jo tas esot valsts drošības jautājums.

Tagad analizējot notikušo, Bērziņa atzīst, ka tā ir bijusi laba mācība nākamajām Saeimas vēlēšanām. Arī vēlētāju pieprasījums balsot citā iecirknī šogad bijis gana augsts. Saskaņā ar CVK aptaujām, šādu iespēju izmanto aptuveni trešdaļa vēlētāju, bet Eiroparlamenta vēlešanās kopumā notika 21 002 iecirkņu maiņas.

Steigā testēts

Tā kā sākta likumdošanas maiņa, kas paredz, ka par galveno personas apliecinošo dokumentu no 2022. gada kļūs eID karte, CVK nācās laikus meklēt iespēju, kā nodrošināt balsošanas norisi bez spiedoga pasē. Konkrētā sistēma – vēlētāja elektroniskā reģistrēšana – ir atbilstošs risinājums, lai nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu nobalsot ar eID karti, stāsta Kadžulis. Šī sistēma bija nepieciešama, lai notestētu principu, kā notiek personas reģistrācija iecirknī, un pie reizes arī sarežģītāko procesu – iecirkņa maiņu, kad vēlētājs var doties uz jebkuru iecirkni, un komisijas darbinieks atrod vēlētāju sistēmā un iecirknim nosūta pieprasījumu tā nomaiņai. Tad iecirknis, kas ir saņēmis maiņas pieprasījumu, vēlētāju sarakstā pārbauda, vai konkrētais cilvēks jau tur nav nobalsojis, un, ja nav, izsvītro viņu no vēlētāju saraksta un akceptē iecirkņa maiņu. Tad var notikt balsošana.

Soaar izstrādātajai sistēmai EP vēlēšanās bija jādarbojas fonā un testa režīmā reālos vēlēšanu apstākļos, bet tā šoreiz kļuva par galveno. Kā tas notika?

Pirmais iesmesls bija vēlētājiem pa pastu neizsūtītie paziņojumi, kad daudzi iedzīvotāji nesaņēma informāciju par savu vēlēšanu iecirkni. 21. maijā, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), izmantojot VID EDS sistēmu, izsūtīja šo informāciju iedzīvotājiem, iecirkni nomainīt vairs nebija iespējams. Pēc tam, nesaskaņojot ne ar Soaar, ne CVK, sistēma tika izvirzīta kā kompensācijas risinājums, lai iedzīvotājiem tomēr būtu iespēja balsot jebkurā iecirknī.

Arī paši EP deputātu kandidāti pieķērās šai papildbalsošanas iespējai un sāka to popularizēt – ej uz jebkuru iecirkni. Tā viņi samobilizēja vēlētājus, teica CVK priekšsēdētāja Bērziņa. CVK bija jāpilda arī likumā iestrādātie grozījumi un jāatļauj vēlēšanu iecirkņu elektroniskā pārreģistrācija. “Mums ir jānodrošina tas, kas rakstīts likumā, tā ir papildu balsošanas iespēja tiem vēlētājiem, kas nevar aiziet uz savu iecirkni. Tas sistēmu padarīja ļoti svarīgu, tāpēc cilvēki tagad ir vīlušies,” saka Bērziņa.

Lai jaunā vēlētāja elektroniskās reģistrēšanas sistēma darbotos pilnvērtīgi un varētu veikt atbildīgo uzdevumu, tomēr bija nepieciešama dublējošā sistēma, skaidro Kadžulis. Turklāt, pēc viņa domām, “nedrīkst jaunu sistēmu, kura ir uztaisīta pirms mēneša un kurai ir jaunas sistēmas risks, uzreiz likt tādā lomā. Lūk, te ir rezultāts,” saka Kadžulis.

Domino efekts

Šādas sistēmas izstrādei, kuru vienlaikus paredzēts izmantot no trim līdz septiņiem tūkstošiem lietotāju, ir vajadzīgs pusgads vai gads. Vēlu pieņemtā valsts budžeta dēļ finansējums vēlētāja elektroniskās reģistrēšanas sistēmas izstrādei tika piešķirts tikai 15. aprīlī – mēnesi pirms EP vēlēšanām. “Tas ir pilnīgi nepietiekams laiks, faktiski – neiespējamā misija,” uzskata Kadžulis.

Izstrādi apgrūtināja arī no PMLP vēlu saņemtā vēlētāju reģistra testa datu bāze, kas ir sistēmas darba pamatā.

PMLP gan skaidro, ka neesot kavējušies ar vēlētāju reģistra datu izsniegšanu, jo tā esot sākusies 21. maijā – tad, kad plānots. Ātrāk šo procesu nevarot sākt, jo to nosakot vēlēšanu procedūra. Iestādē skaidro, ka līdz pat 15. maijam PMLP neesot saņēmis oficiālu datu pieprasījumu no CVK, tajā skaitā arī testa datu pieprasījumu, “tādēļ 15. maijā PMLP sazinājās ar CVK ar jautājumu, vai dati vispār uz šīm vēlēšanām būs nepieciešami”, skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers. Tikai 16. maijā saņemts CVK oficiāls pieprasījums, un attiecīgās dienas vakarā PMLP sagatavojis testa datus un informējis Soaar.

Testa datu bāzei nepieciešamos vēlētāju sarakstus ar PMLP sagatavotajiem datiem uzņēmums dabūjis tikai stundu pirms sistēmas palaišanas 17. maijā, lai gan pats uzņēmums tos iepriekš bija lūdzis vairākkārt.

Laikus nesaņemto testa datu dēļ Soaar bijis papildu jāizveido un jānotestē vēl arī cita sistēma – datu ģeneratora simulators, kas izveido vēlētāju sarakstus diviem miljoniem vēlētāju ar neīstiem datiem, kas vajadzīgi reālās situācijas simulācijai.

PMLP īstos vēlētāju datus jeb vēlētāju reģistru Soaar nodeva 21. maija vakarā – nepilnu diennakti pirms iepriekšējās balsošanas atklāšanas. Tikai tad Soaar varēja sākt darbus ar vēlēšanu reģistra ievadīšanu sistēmā. Bet ķibeles ar to nebeidzās, jo pirmajā vēlēšanu dienas rītā tika saņemta PMLP ziņa, ka ir iedoti neprecīzi dati un nepieciešami precizējumi vēlētāju reģistrā.

Nav iespējams pārcelt kādu vēlēšanu termiņu vai datumu, bet, ja kāda no iesaistītajām pusēm kaut ko šajā procesā kavē, tas rada domino efektu, stāsta Kadžulis.

Viņaprāt, šādai sistēmai būtu jābūt gatavai 3 – 6 mēnešus pirms vēlēšanām, lai to varētu kārtīgi notestēt. “Faktiski bija nepietiekams laiks testēšanai, līdz ar to stabilizācijai,” saka Kadžulis. “Šoreiz pārāk daudz apstākļu sakrita, kas radīja katastrofālu laika trūkumu.” Sistēma no izstrādes uzreiz tika iemesta lietošanā.

CVK vadītāja Bērziņa norāda, ka sistēma lietota uz dažādām ierīcēm, arī viedtālruņos, jo tā bijusi nepieciešamība, lai komisijas locekļi varētu ātrāk strādāt – viens darbinieks tad varētu apkalpot vēlētājus, bet cits – saņemt un apstrādāt pieprasījumus par iecirkņa maiņu.

Traucējumu hronoloģija

20. maijā Soaar veica sistēmas ģenerālmēģinājumu ar iecirkņu maiņu, lai pārbaudītu, vai tā darbojas. Ģenerālmēģinājums bija veiksmīgs – stundas laikā notika vairāk nekā 8,5 tūkstoši iecirkņa maiņu.

22. maijā – pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, kad sistēma tika palaista, tā darbojusies labi. Bet pēc nepilnas stundas darbības konstatēta problēma un sistēma uz īsu brīdi apstājās. Iemesls tika atrasts un novērsts 5 minūšu laikā, mainot konfigurāciju un sistēmu pārstartējot. Tajā dienā bijuši vēl divi sīki traucējumi, kas arī ātri novērsti. Pēc pirmajā dienā konstatētajiem traucējumiem Soaar analizēja notikušo un secināja, ka nepieciešami sistēmas papildinājumi, kas nepieļautu līdzīgus traucējumus turpmāk. Viņi tos realizēja un naktī uzstādīja.

23. maijā – iepriekšējā dienā balsošana notika no plkst. 17 līdz 20, ceturtdien tā sākās no plkst. 9. “Burtiski trīs minūtes pāri 9 sistēma kļuva nepieejama, un mēs nevarējām konstatēt iemeslu, kāpēc tas tā ir,” stāsta Kadžulis.

Caurskatot sistēmu, nekas netika atrasts. Sekoja mēģinājumi atkārtot problēmu, lai varētu redzēt, kas tieši nestrādā, bet arī tas neizdevās. Soaar veica slodzes testus, bet ceturtdien neko neatrada. CVK izsūtīja ziņojumu visām struktūrvienībām, ka iecirkņu maiņa ir pārtraukta un tagad vēlētāji var balsot tikai savā iecirknī.

24. maijā, piektdien, uzņēmuma darbinieki sāka meklēt problēmu ārpus sistēmas un atrada to drošības risinājumā. Konstatējot kādas komponentes nelielu nobīdi no normas, drošības risinājums to momentā izolē un ziņo pārējām komponentēm, ka tā nav pieejama, tādējādi nepieejamas padarot arī pārējās komponentes, skaidro Kadžulis. Tas bija iemesls, kādēļ sistēma apstājās – “faktiski drošības sistēmas momentā paralizēja visu sistēmu”. Iepriekš tā izmantota tikai datoros, bet trešdien, apgūstot sistēmu, arī mobilajos telefonos un planšetdatoros. Vide bija kļuvusi tik plaša, ka drošības risinājumam tā likās aizdomīga, skaidro Soaar speciālists. Tāpēc ceturtdien no rīta, līdzko atvērās iecirkņi un ieslēdzās sistēma, drošības risinājums konstatēja kaut ko aizdomīgu un visu nobloķēja.

Piektdien konstatējuši problēmu, Soaar kopā ar drošības risinājuma izstrādātāju to mainīja, un sistēma atsāka darboties. Lai būtu droši, ka sistēmu nevarēs nograut, atkal tika veikti testi. Ar CVK rīkojumu ap plkst. 16 sistēmu atsāka izmantot iecirkņa nomaiņai.