Par Valsts prezidentu Saeima ievēl Egilu Levitu (papild.)

Saeima trešdien par Valsts prezidentu ar pārliecinošu balsu pārsvaru ievēlēja koalīcijas kandidātu ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par viņu balsoja 61 Saeimas deputāts, pret bija 32 deputāti.

Par tiesībsargu Juri Jansonu, kurš arī kandidēja uz augsto amatu un bija ZZS izvirzītais kandidāts, nobaloja 8 deputāti, pret viņu balsoja 85. Savukārt par trešo kandidātu – Didzi Šmitu – nobalsoja 24 deputāti, pret bija 69.

Kā Saeimas sēdē ziņoja balsu skaitīšanas komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), bija izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes, tika izsniegtas 95, neviena no tām nav bojāta, bet no vēlēšanu kastes tika izņemtas 93 derīgas vēlēšanu zīmes. Divas zīmes tika atzītas par nederīgām.

Divas nederīgās vēlēšanu zīmes bijušas ZZS pārstāvjiem Mārim Kučinskim un Andai Čakšai. Bijusī veselības ministre Čakša neesot vēlējusies atbalstīt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem, īpaši ZZS izvirzīto, raksta LETA.

Kā liecina Saeimas balsojums par prezidentu, kas šogad ir atklāts, opozīcijā esošā Saskaņa balsojusi par Didzi Šmitu un viņu balsīm pievienojušies arī daži KPV LV deputāti, kamēr par Juri Jansonu balsis atdeva ZZS deputāti.

Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits savā uzrunā solīja kļūt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu, tādējādi uzsverot, ka viņš būs visas Latvijas prezidents.

Viņš piebilda, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo.

Uzrunājot klātesošos Levits uzsvēra, ka mēs valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata Levits, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. “Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs,” solīja Levits.

Levits norādīja, ka viņa darbs būs virzīts, lai visi varētu justies piederīgi savai valstij. “Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāpēc mums bija jāprot šīs pārmaiņas paredzēt. Visā Latvijā ir milzīgs potenciāls iet pa veiksmīgas valsts ceļu, būt par valsti, ko virza veiksmīgi cilvēki,” akcentēja Levits.

Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus “pielikt roku šim darbam”. Citējot Raini, Levits uzsvēra, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Viņaprāt, tā ir atslēga Latvijas nācijas, kultūras un valodas pastāvēšanai caur gadu simtiem.

Levits pateicās Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par pilnvaru termiņā paveikto.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.