Daudzi fizioterapeiti būtu priecīgi, ja arī cilvēkam būtu aste, jo tā brīnišķīgi izstaipa mugurkaulu līdz pat galvai, smaida zirgu masiere Zane Apiņa. Foto — Ieva Salmane
Sapnis par zirgiem Zanei bija jau bērnībā. Tomēr jāšanas sports ir dārgs. Ģimenei tādu līdzekļu nebija. Tikai mācoties vidusskolā, klasesbiedrene pastāstīja, ka netālu no Zanes mājām — Langstiņos — ir staļļi. Izrādījās, ka iespēja jāt ar zirgu tur nav tik dārga. Turklāt, ja palīdzēja darbos, varēja to darīt biežāk. Studiju laikā staļļa saimnieki Zanei uzticēja vienu zirgu. Un viņa sāka strādāt par zirgkopi.
Zirgs bija stīvs, ne pārāk labi kustējās, un Zane meklēja iespējas, kā palīdzēt. «Gūglēju un sapratu, ka ārzemēs zirgu masieris ir normāla profesija.» Latvijā tobrīd neviena šāda speciālista nebija. Zane izmācījās par cilvēku masieri un devās uz Vāciju, lai strādātu par jātnieka palīgu un nopelnītu naudu zirgu masāžas kursiem ārzemēs. «Pēc tam to pašu darīju Anglijā, tur arī sāku mācīties.» Atgriežoties Latvijā, viņa vēl turpināja strādāt arī staļļos. Taču nu jau trīs gadus zirgu masāža ir Zanes pamatnodarbošanās.
