fbpx

Kā atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Abāšins
Print Friendly, PDF & Email

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Atbalsts ir svarīgs

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Bieži uzkrājošā apdrošināšana tiek izmantota, jau darba dzīves laikā veidojot uzkrājumus vecumdienām, lai papildinātu paredzamo valsts pensijas apjomu no pirmā un otrā pensiju līmeņa. Taču iespējams veidot uzkrājumus arī citiem, tuvāka termiņa mērķiem – lielākam pirkumam, garākam ceļojumam. Tāpat būtiski ir vienkārši izveidot savas finansiālās drošības spilvenu – uzkrājumu neparedzētiem izdevumiem vai ienākumu zaudēšanas (samazinājuma) gadījumam. Uzkrājumus var veidot gan paši darbinieki, gan arī tos viņu vietā var veidot darba devējs, izmantojot to kā darbinieku motivācijas sistēmas daļu.

Tā kā Latvijā uzkrāšanas ieradumi, kā arī vidējais sabiedrības ienākumu līmenis ir zemi, tādēļ būtiska nozīme ir valsts atbalstam, piemēram, nodokļu atlaižu veidā.

Uzņēmumiem mazinājusies motivācija veidot uzkrājumus darbiniekiem

Diemžēl nodokļu reformas ietvaros pieņemtie grozījumi ienākuma nodokļu likumos ir samazinājuši uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem ilgtermiņa uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. Proti, nodokļu reforma paredz, ka dzīvības apdrošināšanas līgumam, lai tas kvalificētos nodokļu atlaižu saņemšanai, ir jābūt vismaz 10 gadu termiņam. Šī norma attiecas arī uz juridiskām personām. Iepriekš šis termiņš bija pieci gadi. Mūsdienās darbinieki ļoti reti strādā vienā darbā vietā vismaz šos 10 gadus, tādēļ uzņēmējiem zūd jēga piedāvāt apdrošināšanu kā motivācijas instrumentu.

Tas atspoguļojas tirgus datos – jau 2018. gadā dzīvības apdrošināšana kopumā sāka stagnēt, bet uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, samazinājās par 8,4%. No jauna noslēgto līgumu apjoms pērn gada laikā samazinājās par 54%, īpaši strauji – gada beigās, kad vairs nebija vērojams 2017. gadā noslēgto jauno līgumu efekts. Pērn decembrī, salīdzinot ar 2017. gadu, jauno līgumu skaits saruka par 92%. Šie ir ļoti nopietni skaitļi!

Samazinājums turpinās arī 2019. gada pirmajos mēnešos. Pirmā ceturkšņa laikā uzkrājošajā apdrošināšanā apdrošināto personu skaits ir samazinājies par 5,8%, parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 3%. Tas nozīmē, ka jau tā nelielais krājējs skaits Latvijā ir sarucis par vēl teju 6% cilvēku.

LAA aicina pārskatīt atvieglojumu nosacījumus

Lai arī atvieglojumi ilgtermiņa uzkrājumiem ir saglabāti, obligātais termiņa pagarinājums juridisko personu līgumiem ir izrādījušās ļoti būtiskas izmaiņas. Tādēļ Apdrošinātāju asociācija aicina valdību vispusīgi izvērtēt grozījumu ietekmi un iespējas tos atcelt attiecībā uz juridisku personu uzkrājošās apdrošināšanas līgumu nosacījumiem. Tie nerada tiešu ietekmi uz pašreizējo valsts budžetu, bet ir darbinieku motivēšanas instruments ar pievienoto vērtību – uzkrājumu veicināšanu.

Tāpat nenoliedzami svarīgi ir arī citi ekspertu ierosinājumi vecumdienu finansiālā nodrošinājuma palielināšanai, kā sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamās bāzes palielināšana, ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana, interesantāku un ienesīgāku finanšu rīku piedāvājums, sabiedrības izglītošana un uzkrājumu popularizēšana.

Pērn veiktais Eiropas Komisijas pētījums par nabadzības risku Eiropas Savienības dalībvalstīs secināja, ka tieši Baltijas valstu seniori ir ar visaugstāko nabadzības un sociālās izstumtības risku vecumdienās visā ES. Mēs aicinām ieklausīties šajos trauksmes zvanos un rīkoties visiem iesaistītajiem, lai šodienas strādājošo vecumdienas nezīmētos tik bēdīgā gaismā.

 

Autors ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Komentāri (3)

[email protected] 17.04.2019. 20.34

Jūs varat maksāt par 40% mazāk par elektroenerģiju, nekādā veidā maldinot vai pārkāpjot likumu! Es iesaku visiem izlasīt šo rakstu – https://utka.su/saveenergy Es to esmu izmantojis kopš decembra, un rēķins patiešām ir kļuvis mazāks!

0
0
Atbildēt

0

ABC 17.04.2019. 15.24

Uzkrājumu tirgu vajadzētu sakārtot no cita gala – likumā noteikt 3.pensiju līmenim un uzkrājošajai apdrošināšanai līdzīgus komisiju griestus kā pensiju 2.līmenim, jo šobrīd tās ir ievērojami augstākas.
Kā arī vajadzētu noteikt tādus pašus nodokļu atvieglojums ieguldījumu kontiem, ja līdzekļi netiek izņemti tos pašus 10 (vai 5) gadus. Tas dotu iespēju aktīviem investoriem pašiem ieguldīt, nemaksājot komisijas aktīvu pārvaldītājiem un apdrošinātājiem.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 17.04.2019. 09.21

nu te ir garām – ne bankām ,ne apdrošinātājiem uzticēties nevar

man programma ir skaidra- vecumdienās stāšos kādā palīdzības dienestā vai Indijā, vai Āfrikā un tur arī aiziešu pie senčiem
Dzīvot Latvijā vai vispār attīstītajos Rietumos būs eksluzivitāte, ko varēs atļauties tikai vai nu ļoti bagāti vai ļoti nabgi – tā kā es pa vidu – man ir tikai viens ceļš – uz senču pirmdzimteni

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu