Eksports un imports ir īpaši vārgs jau trešo mēnesi pēc kārtas. Preču eksports februārī palielinājās par 1% eiro izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Tomēr lielāko daļu, ja ne pat visu kāpumu veido cenu pieaugums, kas nozīmē, ka apjomu kāpums ir tuvāk nullei. Preču imports eiro izteiksmē februārī saruka par 1,7%, kas ir vājākais sniegums divarpus gadu laikā.
Preču eksporta plūsmās jau kādu laiku dominē koka un tā izstrādājumu eksports, tomēr tam kļūst arvien grūtāk kompensēt kritumu citās preču grupās, galvenokārt graudaugu, kā arī mehānismu/iekārtu eksportā. Pēdējais gan galvenokārt ir stāsts par reeksportu, kas neatspoguļo Latvijā ražoto preču eksportu. Tomēr koks un graudi ir tieši saistīti ar Latvijas tautsaimniecību. Graudaugu eksportā, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos būtisku uzlabojumu neredzēsim. Izmaiņas varam sagaidīt gada otrajā pusē, kad būs jaunā raža, kas gan būs atkarīga no laikapstākļiem vasarā.
Savukārt koks, iespējams, ilgi vairs nespēs stutēt eksportu. Biznesa aptaujas rāda, ka kokapstrādē ir būtiski sarukuši jaunu pasūtījumu apjomi, kas varētu būt signāls, ka drīzumā redzēsim lēnāku pieaugumu ražošanas un eksporta apjomos.
Tāpēc tuvākajos mēnešos gaidāms, ka eksporta pieaugums saglabāsies vārgs. Straujākam pieaugumam šķēršļus liks arī augstā jaudu noslodze, darbaspēka trūkums un vājāks ārējais pieprasījums. Lēnāks eksports un arī lēnāks investīciju apjomu pieaugums nozīmē, ka šogad importa kāpums būs lēnāks nekā pērn.
Ārējās tirdzniecības plūsmas lēnāk aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas prognozes liecina, ka vispārēja sabremzēšanās turpināsies arī šogad. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugumu ierobežo ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts un citi starpvalstu tarifi, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās un nenoteiktības pieaugums, tai skaitā neziņa par Brexit iznākumu.
Nupat ASV ir publicējusi sarakstu ar Eiropas precēm 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, ko tā varētu aplikt ar jauniem importa tarifiem, tādējādi reaģējot uz Eiropas Savienības subsīdijām ASV kompānijas Boeing konkurentam Eiropā Airbus.
Šādu tarifu ieviešana noteikti negatīvi ietekmēs ražotājus Eiropā un var izprovocēt Eiropas Savienības atbildes tarifus ASV precēm. Joprojām pastāv arī bažas, ka ASV varētu ieviest tarifus no Eiropas ievestiem automobiļiem. Tādā gadījumā ietekme uz tirdzniecības plūsmām un Eiropas ekonomikas izaugsmi būtu vēl nelabvēlīgāka. Jau tagad redzam, ka Eiropas lielākajās valstīs sarūkoša pieprasījuma ietekmē ir būtiski pasliktinājušies apstākļi apstrādes rūpniecības nozares attīstībai un sarūk ražošanas apjomi, kas bremzē kopējo ekonomikas izaugsmi.
Lielākā daļa Latvijas preču eksporta nonāk Eiropas Savienībā (pērn 71,4% no kopējā preču eksporta vērtības), savukārt uz ASV vedam mazāk kā 4% no eksporta vērtības. Vairāk nekā divas trešdaļas no eksporta uz ASV veido dažādi mehānismi, ierīces un elektroiekārtas. Ja ASV ieviesīs piedāvāto importa tarifu plānu, tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku būs neliela. Tomēr bažas rada netiešā ietekme, jo tirdzniecības konflikta saasināšanās starp ASV un Eiropu negatīvi ietekmētu Eiropas valstu pieprasījumu pēc mūsu precēm (piemēram, no Vācijas un Zviedrijas, kas ir starp mūsu top 5 eksporta galamērķiem).
Autore ir Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja
Pagaidām nav neviena komentāra