Par Centrālo vēlēšanu komisiju un tās darbiem Latvijā

Pirms aptuveni pusgada bija Saeimas vēlēšanas un, kā pēc vēlēšanām Latvijā pierasts, jau kādu brīdi tiek runāts par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā un vadībā. Šis jautājums ik pa laikam atkal un atkal parādās dienas ziņās, kad par to izsakās kāds pārstāvis no populārākajiem politiskajiem spēkiem vai ekspertiem, vai arī tiek izvirzīts kāds jauns iespējamais kandidāts CVK locekļu amatiem. Tas viss rosināja mani palūkoties mazliet padziļinātāk uz šo procesu – gan vēsturiski, gan ar skatu nākotnē.

Saskaņā ar likumu “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” kopš brīža, kad jaunievēlētā Saeima uzsāk darbu, tai sešu mēnešu laikā ir jāizveido jauna CVK. Respektīvi, līdz šā gada 6.maijam[1]. Mani šis jautājums ļoti uzrunā personiski, jo vēlēšanu procesa norisei dažādās valstīs, šķiet, esmu aktīvi sekojis līdzi vienmēr, cik es atceros apzinātu interesi par politiku. Arī Latvijas CVK darbībai un, jāsaka godīgi, diemžēl situācija ar vēlēšanu procesu Latvijā šobrīd varētu būt krietni labāka nekā ir un, šķiet, daudzi man par to piekritīs.

2010. gadā es pabeidzu politikas zinātnes bakalaura studijas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Man bija liels prieks par sasniegto, vienlaikus šīs studijas sniedza arī diezgan plašu izpratni par lietām, ko ir ļoti svarīgi uzlabot Latvijas politiskajā sistēmā. Viena no šīm lietām, kas tolaik krita acīs Latvijas politiskajā sistēmā, bija tobrīd neizmantotās iespējas kvalitatīvi digitalizēt valsts pārvaldes procesus, tai skaitā ieviest e-vēlēšanas, kā to 2005. gadā izdarīja mūsu kaimiņvalsts Igaunija un citas valstis.

Tās skumjas par elektroniskas balsošanas neesamību Latvijā man bija lielas, bet tās bija tad, tālajā 2010. gadā. Es patiešām nebūtu iedomājies, ka gandrīz 10 gadus vēlāk, 2019. gadā, kad Latvijā atkal notiks kārtējās vēlēšanas, tās notiks kā pagājušajā gadsimtā, kā laikā, kad tika pieņemta Latvijas Satversme, daudzviet mājās nebija elektrības un populārākais auto modelis bija zirga pajūgs. Es nebūtu ticējis, ka 2019. gadā vēlēšanās cilvēkiem Latvijā joprojām būs jābalso ar papīra gabaliņiem katram vienā konkrētā iepriekš izvēlētā vietā, un daudziem, pat aizejot uz norādīto vietu, nobalsot nebūs iespējams, jo valsts viņiem būs izsniegusi tikai ID kartes; kā arī cilvēkiem joprojām pat gribot nebūs iespējams nobalsot internetā.

Kur ir elektroniskā balsošana

Tā nu sanāca, ka savu maģistra darbu izvēlējos rakstīt par to, kā uzlabot pārstāvniecisko jeb reprezentatīvo demokrātiju[2] ar dažādām metodēm. Viena no lietām, ko pasaules valstis ir darījušas, lai uzlabotu demokrātijas funkcionēšanu un cilvēki dzīvotu labāk, ir e-vēlēšanas, tāpēc sniegšu pavisam īsu ieskatu par to, kā šajā jomā iet citās valstīs. Tas diemžēl vienlaikus būs arī īss ievads tajā, cik ļoti vēlēšanu sistēmas ziņā atpaliekam no daudzām pasaules valstīm.

Pirmkārt, nevarētu gluži teikt, ka elektroniska balsošana vēlēšanās šobrīd ir tikai Igaunijā, kā Latvijā pieņemts uzskatīt. Tā tādā vai citādā veidā ir ieviesta un jau izmēģināta 25 pasaules valstīs. Pat tādās problēmvalstīs kā Venecuēla, kā arī valstīs, kas ir ekonomiski vājāk attīstītas nekā Latvija, piemēram, Namībijā, Brazīlijā, Filipīnās. Pat Indijā, pasaules lielākajā funkcionējošajā demokrātijā, ja skaitām elektroniskās balsošanas mašīnas kā e-vēlēšanu paveidu.

Jāatzīmē, ka e-vēlēšanas visur netika ieviestas vienā veidā un visiem pilsoņiem. Piemēram, Šveicē caur internetu var balsot tikai pilsoņi, kas atrodas ārzemēs. ASV ir atsevišķi štati, kuri deviņdesmitajos gados atļāva balsošanu vēlēšanās pat caur faksa aparātu un vairāki to atļauj joprojām. 2000. gadā Arizonas štatā demokrātu partijas iekšējās vēlēšanas (primary) notika balsojot arī caur interneta portālu, kas tiek uzskatītas par pirmajām oficiālajām e-vēlēšanām pasaulē. Ak, jā, un Rietumvirdžīnija ASV priekš 2018. gada prezidenta vēlēšanām izstrādāja arī mobilo aplikāciju, caur kuru ASV pilsoņi varēja nobalsot vēlēšanās ar viedtelefonu; papildus arī atsevišķas pilsoņu grupas 19 štatos var balsot vēlēšanās caur e-pastu.

Iepriekš pieminētajā Indijā un vairākās citās valstīs balsošana notiek, izmantojot elektroniskās balsošanas mašīnas jeb EVM jau kopš 1999. gada[3]. Jānorāda arī, protams, ka ir arī diezgan daudzas pasaules valstis, kurās elektroniska balsošana vēlēšanās nav ieviesta vai ir ieviesta tikai daļēji. Vienlaikus pats fakts, ka, piemēram, Igaunijā pēdējās vēlēšanās elektroniski nobalsoja 28,1% vēlētāju[4] jeb praktiski gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju, liek aizdomāties, cik daudz mēs zaudējam, šo sistēmu neieviešot. No tā cieš ne tikai 370 000 Latvijas valstspiederīgo[5], kas dzīvo vai atrodas ārzemēs, bet arī cilvēki, kam piedalīšanās vēlēšanās gluži vienkārši nav prioritāte. Tā rezultātā būtiski samazinās demokrātijas kvalitāte un samazinās arī uzticēšanās politiskajai sistēmai kopumā, ko pierāda vēlētāju aktivitātes kritums vēlēšanās pēdējos 20 gadu laikā. Pēdējās Saeimas vēlēšanās vairs piedalījās praktiski tikai puse no balsstiesīgajiem, 54,60%[6], lai gan 1993. gadā vēlēšanās nobalsoja 88,4% pilsoņu[7].

Kas ir CVK un Arnis Cimdars?

Kad uzdod jautājumu, kas vainīgs pie šiem sliktajiem rezultātiem, vairāki eksperti sliecas norādīt Centrālās vēlēšanu komisijas virzienā. Bet kas tad īsti ir CVK un tās vadītājs Arnis Cimdars? Bez liekas cildināšanas jāsaka, kā ir. Cimdara kungs ir būvinženieris no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kas primāri strādājis ar pašvaldības dzīvokļu jautājumiem Jelgavas pilsētā. Nu jau pirmspensijas vecuma kungs gados, kas agrāk bija aktīvs Komunistiskās partijas Rīgas komitejas pirmā sekretāra Ziedoņa Čevera partijas DP “Saimnieks” biedrs. Tā rezultātā tālajā 1997. gadā tika ievēlēts par CVK priekšsēdētāju. Cimdara kungs ir CVK joprojām, 22 gadus vēlāk, un joprojām ir tās priekšsēdētājs.

Šajā laikā Arnis Cimdars ir piedzīvojis 16 dažādas vēlēšanas, visas no tām izcēlušās ar vēlēšanu procesa pārkāpumiem, bet dažas – būtiskiem pārkāpumiem, kas tomēr jāpiemin. Piemēram, Cimdara kungs 2006. gada Saeimas vēlēšanās neredzēja nekādas problēmas ar pozitīvisma kampaņu[8]. Pozitīvisma kampaņa bija pretlikumīga priekšvēlēšanu aģitācija caur biedrībām, par kuru pēc 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā četras politiskās partijas LR Augstākajā tiesā (AT) iesniedza prasību, apstrīdot vēlēšanu rezultātus, jo vēlēšanās tika pārkāpts brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu princips, kas noteikts Latvijas Satversmē un ir viens no svarīgākajiem principiem, bez kura vēlēšanu process per se zaudē savu jēgu.

Iespējams, pēc neveiksmīgās 2006. gada vēlēšanu aizvadīšanas Cimdara kungs saprata, ka šajā amatā ar Jelgavas pilsētas dzīvokļu nodaļas pieredzi tomēr nepietiek un derētu arī uzlabot savu izpratni par vēlēšanu procesu un valsts pārvaldi, līdz ar to gadu pirms šī raksta autora – 2009. gadā absolvēja Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļu. Tomēr dažāda veida pārkāpumi vēlēšanās Latvijā turpinājās. 2012. gadā Dzintars Zaķis pirka vēlētāju balsis Latgalē, par ko tika notiesāts, bet CVK neuzskatīja to par pietiekamu iemeslu, lai atceltu viņam piešķirto mandātu darbam Saeimā[9]. Tā teikt, Latvija varētu būt vienīgā valsts pasaulē, kurā tevi var reāli notiesāt par balsu pirkšanu, bet tu turpināsi strādāt parlamentā.

Problēmas ar balsu skaitīšanu bija katru reizi[10], bet, kad pēdējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā atklājās pārkāpumi ar iepriekš nodotajām balsīm veselos 38 iecirkņos, CVK atteicās konkrētajos problemātiskajos iecirkņos atcelt pieņemtos rezultātus[11]. Visbeidzot pat pēdējās Saeimas vēlēšanās vairākos iecirkņos, par kuriem bija pamatotas šaubas par balsu rezultātu, Cimdara kungs nolēma nepārskaitīt balsis[12]. Vēl kāda iezīme ir, ka saskaņā ar pusgadu pēc Cimdara kunga iecelšanas amatā 1998. gadā veiktajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, biļetenus iznīcina desmit dienas pēc jaunās Saeimas sanākšanas, līdzīgi kā to dara tādas valstis kā Ziemeļkoreja, lai nevienam nebūtu šaubu, ka kāds varbūt ir kļūdījies[13]. Diez vai ar šādu rīcību mēs veicinām uzticību demokrātijai un mūsu institūcijām.

Ja ar to vēl nebūtu gana, tad ilgu laiku CVK sabiedrisko attiecību konkursos katru gadu uzvarēja viena un tā pati firma, kuru bija dibinājis pats Cimdars[14] un kuru vadīja Cimdara bijušais padotais. Vēl ir vērts pieminēt arī firmu SIA “SOAAR”, kura priekš CVK izstrādāja balsu skaitīšanas sistēmu, kas diezgan bieži pat neatpazīst plusiņus un svītrojumus, kā ir atzinis pats Cimdars[15], toties iepirkumos no CVK saņēmusi 2 miljonus kopš 2011.gada[16]. Pats skumjākais, ka Cimdara kungs šo 22 gadu laikā ne tikai nav ieviesis e-vēlēšanas, bet pat aktīvi iestājies pret tām.

Kas būtu darāms?

Kas ir pašreizējā piedāvājumā? Vai varētu būt kas labāks? Bez šaubām. Iespējams, piemērotāko kandidātu vislabāk varētu atrast, apzinot darāmos darbus. Un tie ir dažādi un iedalāmi atšķirīgās kategorijās.

No lielajiem darbiem: CVK ir jāspēj ieviest e-vēlēšanas, nodrošināt iespēju cilvēkiem vēlēšanās nobalsot internetā, tai skaitā veicot šīs sistēmas drošuma testus pirms nākamajām vēlēšanām – tādējādi novēršot jebkādas šaubas par sistēmas drošumu jau pirms pašām vēlēšanām. Attiecībā uz vairākās valstīs populāro iespēju ieviest elektroniskās balsošanas mašīnas iecirkņos šo iespēju CVK būtu nopietni jāizvērtē. Tāpat jānodrošina cilvēkiem iespēja nobalsot bez pases, tikai ar ID karti, kas ir oficiāls dokuments Latvijā.

Papildus darbs ir arī tīri tehniski pārskatīt vēlēšanu likumu, atļaujot Saeimas deputātiem apstrīdēt iecirkņu lēmumus, kā to ļauj Pašvaldību vēlēšanu likums – šīs pēdējais, visticamāk, tiks paveikts jau tuvākajā laikā[17]. Otra būtiskā joma, kur priekšā ir daudz darba – uzlabot priekšvēlēšanu aģitācijas procesu, palīdzot izstrādāt labāku regulējumu interneta aģitācijas uzraudzībai un kontrolei, sadarbībā ar KNAB, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Valsts policiju pilnveidojot normatīvo regulējumu. Ņemot vērā visas jaunās aģitācijas iespējas, ko dod sociālie tīkli, ir būtiski to uzraudzību atrunāt normatīvajos aktos, uzlabojot esošo kontroles sistēmu.

Trešais jautājumu bloks ir vēlēšanu procesa uzlabošanas iespēju izvērtēšana no politikas teorijas puses. Tas darbs, kas stāv priekšā ne tikai CVK, bet arī šai un nākamajām Saeimām, ir pakāpeniska vēlēšanu sistēmas izvērtēšana: Latvijā balsu skaitīšanai tiek izmantota Senlaga sistēma, kas dod konkrētas priekšrocības vidēju balsu skaitu saņēmušajām partijām. Varbūt vērts apsvērt D’Onta metodi, kas ir pasaulē daudz plašāk izmantota. CVK būtu jādiskutē ar ekspertiem arī par citiem jautājumiem, piemēram, deputātu atsaukšanas iespējas izveide vai vēlēšanu sistēma ar 5 vēlēšanu apgabaliem, kāda tā tika ieviesta 1922. gadā, kad attālumam bija krietni lielāka nozīme, vēl joprojām ir tā labākā, ko piemērot 21. gadsimta Latvijā, kur apmēram puse iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā. Tai skaitā arī jautājums par to, vai ārzemēs nobalsojušo balsis, kas aizvien palielinās, joprojām būtu pieskaitāmas tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam?

Ne pie pirmā, ne pie otrā, ne pie trešā bloka esošais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars 22 gadu laikā tā arī pa īstam nepieķērās – nekādas izmaiņas nenotika. Vai pie tā pieķersies kāds no jaunajiem CVK locekļiem vai jaunais vadītājs? Pagaidām tika izvirzīti trīs kandidāti, bet Nacionālās apvienības kandidāts Ritvars Eglājs, kurš ir negatīvi izteicies e-vēlēšanu iespējamību, jau atsaucis savu kandidatūru. Savukārt Diāna Kurpniece, bijusī sabiedrības par atklātību “Delna” direktore un projektu vadītāja, kuru iepriekš izvirzīja “Attīstībai/Par”, līdz ar valdošās koalīcijas kandidāta nosaukšanu izskatās, ka arī vairs nepiedalās šajā cīņā. Tādējādi patlaban kā cilvēks, kurš varētu nomainīt Cimdaru CVK vadībā, tiek minēta Kristīne Bērziņa, CVK informācijas nodaļas vadītāja. Vai tas būs pietiekami, lai dotu CVK tik ļoti nepieciešamās jaunās asinis, ir jautājums, ko atstāju politiķu un lasītāju ziņā.

Es kā pilsonis gaidu Eiropas parlamenta vēlēšanas maijā, lai varētu īstenot vienas no savām tiesībām un vienlaikus pienākumiem. Tāpat izsaku cerību, ka jau nākamajās vēlēšanās ne tikai simti tūkstošu Latvijas pilsoņu varēs nobalsot, neizejot no savām mājām, bet ceru arī, ka vēlēšanu komisijas sastāvā būs cilvēki, kam patiešām interesēs mūsu valsts demokrātijas funkcionēšana un vēlēšanu sistēmas kompleksa izvērtēšana un uzlabošana atbilstoši mūsdienu politiskās sistēmas prasībām. Skatīsimies.

 

Autors ir domnīcas PROFECTUS valdes priekšsēdētājs

[1] Atbilstoši likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 1.pantam. 13.Saeimas pirmā sēde notika 2018.gada 6.novembrī. https://likumi.lv/doc.php?id=57703

[2] Nelielu ieskatu par to, kā pārstāvnieciskā demokrātija atšķiras no citām demokrātijām un to, cik patiesībā dažādi ir demokrātijas modeļi, var gūt te:  https://en.wikipedia.org/wiki/Representative_democracy

[3] Indijas vēlēšanu portāla sadaļa par elektroniskās balsošanas mašīnām ar vairākiem skaidrojošiem un noderīgiem video par šīs sistēmas drošumu un funkcionalitāti https://eci.gov.in/evm/

[4] Igaunijas vēlēšanu komisijas mājas lapas statistika par pēdējām vēlēšanām https://rk2019.valimised.ee/en/participation/participation.html

[5] Atbilstoši Intas Mieriņas 2015. gada pētījumam  ārzemēs pastāvīgi dzīvo aptuveni 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo https://lvportals.lv/norises/268206-petijums-latvijas-emigrantu-kopienas-ka-nezaudet-atgustamo-2015

[6] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeimas-velesanas-rekordzema-veletaju-aktivitate.a295011/

[7] https://lvportals.lv/norises/299591-veletaju-aktivitate-kritas-petijuma-censas-noskaidrot-kadi-tam-ir-iemesli-2018

[8] http://deputatiuzdelnas.lv/lv/notikumu-hronika/partiju-parkapumi-velesanas/9saeimas-velesanu-rezultatu-apstridesana-2006gada.html

[9] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zaka-balsu-pirksanas-lietas-del-saeima-nepardalis-mandatus.a233639/

[10] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atkal-sanem-parmetumus-par-problemam-elektroniskaja-balsu-skaitisana.a86730/

[11] https://video.diena.lv/raksts/latvija/riga/cvk-neatcels-velesanu-rezultatus-rigas-38-iecirknos-14174006

[12] https://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/cvk-neparskaitis-par-barcu-un-klauzu-atdotas-balsis-saeimas-velesanas.d?id=50493261

[13] Saeimas vēlēšanu likuma 50.pants https://likumi.lv/doc.php?id=35261

[14] https://www.tvnet.lv/5758054/cvk-sabiedriskajas-attiecibas-konsulte-cimdara-dibinata-firma

[15] Vienā no Cimdara demonstrētajiem piemēriem bija redzams, ka nosvītrots Ulda Auguļa (ZZS) vārds, bet ne programma, ne CVK locekļi to nav ieskaitījuši kā svītrojumu. Cimdars nemācēja teikt, kāpēc tā. https://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/zinas/cvk-neparskaitis-par-barcu-un-klauzu-atdotas-balsis-saeimas-velesanas.d?id=50493261

[16] https://www.delfi.lv/news/national/politics/klauzam-aizdomas-par-cvk-elektroniskas-balsu-skaitisanas-ievieseja-ietekmejamibu.d?id=50519991

[17] https://www.delfi.lv/news/national/politics/vers-vala-saeimas-velesanu-likumu.d?id=50899503