Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums vēsta, ka katrs otrais interneta lietotājs ir saskāries ar pārkāpumiem internetā. Cilvēki aizvien tiek aicināti pievērst uzmanību nelegālajam saturam un pārkāpumiem, tai skaitā internetā piedzīvotai šantāžai vai draudiem, finanšu krāpšanas shēmām un emocionālai vardarbībai. Par drošību internetā jādomā pirms ikvienas darbību veikšanas, nevis brīdī, kad sekas vairs nav novēršamas, ļoti jāpiedomā pie savu personas datu aizsardzības. Pēc Datu regulas ieviešanas jau vērojamas vairākas pozitīvas izmaiņas, taču par rezultātiem spriest būtu pāragri.
Par iespējamām sekām jādomā pirms rīcības
Bieži vien interneta vidē mēdzam rīkoties, neaizdomājoties par sekām un neiedziļinoties procesā – tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārkāpumi internetā sastopami tik bieži. Par sekām ir jādomā pirms rīcības, nevis tikai brīdī, kad pārkāpums konstatēts un nav novēršams. Lai gan interneta vidē valda salīdzinoši liela brīvība, tas nenozīmē, ka drīkst veikt jebkādas darbības, uzskatot, ka tās paliks bez sekām. Tā ir vēl viena no problēmsituācijām, ka jūtamies pārāk brīvi un pašpārliecināti savās darbībās.
Dažkārt ar bažām jāraugās uz situācijām, kad vecāki nepieskata bērnus brīdī, kad tie spēlējas ar viņu telefoniem vai datoriem. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā informācija ceļo ļoti ātri. Turklāt tas neattiecas tikai uz situācijām, kad pie viedierīcēm ķērušies bērni un jaunieši, bet arī pieaugušie, kuri neuzmanības vai vieglprātības rezultātā arī pieļauj kļūdas. Datori un telefoni glabā lielu informācijas apjomu par mums – e-pastus, bankas kontu datus, sociālo tīklu profilu informāciju un citu personīga rakstura informāciju. Šeit būtu nepieciešams uzsvērt, ka visām darbībām jābūt pārdomātām, ievērojot piesardzību un uzmanību. Nekad nevajag paļauties uz to, ka mūsu informācija jau nevienam nav vajadzīga un nebūs interesanta.
Pārkāpumu topa augšgalā – svešu datu izmantošana
Izplatītākie pārkāpumi, kas patlaban sastopami, ir citu cilvēku personas datu izmantošana. Datus iespējams izmantot ļoti dažādos veidos, tādejādi radot cilvēkam ne mazums problēmu. Ļoti rūpīgi būtu jāpārdomā tas, kur un ko par sevi rakstām. Pēdējā laikā par populāru iepirkšanās veidu ir kļuvuši interneta veikali, kuros iegādājoties preces, noteikti jāpārbauda konkrētās interneta vietnes uzticamība. Piesardzības šādos gadījumos nekad nevar būt par daudz. Jāuzsver, ka, attīstoties tehnoloģijām un informācijas aprites tempiem, palielinās un uzlabojas arī drošības līmenis interneta vidē.
Noteikti varam izdalīt apzinātos un nepazinātos pārkāpumus. Piemēram, ja, jokojoties nosūtam ziņu no kādas citas personas sociālo tīklu profila, šo varētu raksturot kā neapzinātu pārkāpumu vai vienkārši nezināšanu. Savukārt, ja tiek izmantoti citas personas dati, lai iegūtu konkrētu labumu, tad tas jau ir apzināts un sodāms pārkāpums.
Lielie tirdzniecības veikalu tīkli kā pozitīvais piemērs
Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas liela daļa uzņēmumu Latvijā datu aizsardzībai pievērš aizvien lielāku uzmanību. Galvenokārt tāpēc, ka regulas pārkāpumi var tikt sodīti. Vairāku punktu neievērošana var novest pie lielas soda naudas piemērošanas, kura jāsedz no uzņēmuma budžeta. Pozitīvs piemērs ir lielie tirdzniecības veikalu tīkli, kuri pēc datu regulas ieviešanas veikuši visu datu atjaunošanu. Klientam tika uzdots jautājums, kas saistīts ar viņu datu izmantošanu, piemēram, veikala īpašo piedāvājumu saņemšanai. Ja agrāk to varēja darīt bez klienta apstiprinošas atbildes, tad tagad tas vairs nav iespējams. Šādi piemēri noteikti ir vairāki, katrai nozarei ir savas specifiskas lietas, kuras pēc datu regulas ieviešanas tiek rūpīgāk ievērotas.
Pēc Datu regulas ieviešanas procesi ir aktivizējušies. Pamanāms, ka arvien rūpīgāk pieejam jautājumiem, kas saistīti ar mūsu pašu drošību digitālajā vidē. Cilvēkos veidojas izpratne, ka dažādi apdraudējumi var būt ne tikai reālajā, bet arī virtuālajā vidē. Nevajag dzīvot ar baiļu sajūtu, bet piesardzība un uzmanība par ļaunu nenāks. Noteikumu ievērošanu esmu pamanījusi arī citos aspektos, piemēram, dodoties slēpot kādā no trasēm, man neviens nejautās atstāt dokumentus kā ķīlu, jo to aizliedz datu regula. Pirmie soļi pareizajā virzienā ir sperti, bet par redzamām izmaiņām un rezultātu šajā sakarā ir pāragri spriest. Rezultātus patlaban izmērīt ir grūti, te nepieciešama rūpīga datu analizēšana.
Arī virtuāli pārkāpumi ir reāli sodāmi
Viss atkarīgs no tā, kādas sekas iestājas pēc izdarītā pārkāpuma – ja pārkāpums ir pietiekami nopietns, nodarot reālu kaitējumu, tas tiks sodīts. Ja pārkāpumu veicis kāds sabiedrībā zināms uzņēmums vai iestāde, tas vairs nesaistās tikai ar naudas sodu, bet arī ar ievērojamu reputācijas risku. To, cik liela daļa šādu pārkāpumu veicēju reāli ir saukti pie atbildības, ir grūti pateikt, skaļi tiesas procesi nav bijuši. Vēl process ir tikai pašā sākumā, šādi notikumi vēl tikai parādīsies. Ir ieviestas papildus prasības, pēc kurām iespējams rūpīgāk izvērtēt pārkāpumus, to sekas un piemērojamo sodu. Arī līdz šim Datu valsts inspekcija savu darbu veikusi atbildīgi, taču, pēc regulas ieviešanas uzraudzība tikai pastiprināsies.
Autore ir juridiskās jomas eksperte
Pagaidām nav neviena komentāra