Par stabilitāti Tuvajos Austrumos: iebiedēto koalīcija vai JCPOA2?

Varšavā ASV 12. un 13. februārī notiks konference “Miera un nākotnes drošības veicināšanai Tuvajos Austrumos”, lai risinātu šādus jautājumus:

• Reģionālās krīzes un to ietekme uz civiliedzīvotājiem Tuvajos Austrumos;
• Raķešu izstrādi un izplatīšanu;
• Kiberdrošība un jauni draudi enerģētikas nozarei; un
• Ekstrēmisma un nelikumīga finansējuma apkarošana.

Polija piekrita šādu konferenci rīkot savā teritorijā, ja tās mērķis nav veicināt sadarbību pret Irānu. Irāna gan nav uzaicināta. Patiesībā tā tiek uzskatīta par konferenci pret Irānu, kuras mērķis ir sadalīt ES, lai vājinātu ES apņemšanos ievērot Irānas kodolnolīgumu, kas pazīstams kā Kopējais visaptverošais rīcības plāns (JCPOA). Lai gan ASV tagad apgalvo, ka konference ir forums tām valstīm, kuras ir iesaistītas Tuvajos Austrumos, lai apspriestu iepriekš minētos jautājumus, konferenci organizē Irānas Rīcības grupa ASV Valsts departamentā. Tā ir tā pati grupa, kas ir organizējusi bezprecedenta intensīvu darbu, lai atturētu privātos ES uzņēmumus no uzņēmējdarbības Irānā – pat jomās, uz kurām neattiecas ASV sankcijas. ASV noliedz, ka tā mēģina izveidot pret Irānu vērsto “Paklausīgo koalīciju”. Bet kāds ir īstais mērķis?

ASV politika attiecībā uz Irānu ir haotiska. Eiropas Padomes ārlietu jautājumos eksperts Džeremijs Šapiro (Jeremy Shapiro): “ASV vēlas saglabāt spiedienu uz Irānu, bet nekad nav īsti aprakstījusi, kā tā cer pārvērst šo spiedienu par labāku rīcību no Irānas puses. Vai ASV meklē režīma maiņu, Irānas ekonomikas iznīcināšanu, vai varbūt provocēt naidīgu Irānas eskalāciju kā prelūdiju karam?”

Visas šīs iespējas rada lielus draudus ES. Irāna ir daudz lielāka par Sīriju. Pilsoņu karš Sīrijā radīja miljoniem bēgļu, kas meklēja drošību Eiropā.

Ja Irāna tiktu destabilizēta ASV režīma maiņas mēģinājumu dēļ, bēgļu būtu pat vairāk nekā 2015. gadā un tas būtu eksistenciāls drauds ES.

Pat ja Irāna gūst virsroku pret sankcijām, ko ES definē kā nelikumīgas, uzņēmējdarbības zaudējumi ES firmām ir desmitos miljardu.

Mērenais Hasans Rouhani uzvarēja vēlēšanās 2013. gadā ar mandātu radīt nākotni Irānai bez kodolieročiem. Viņa uzdevums bija nodrošināt labākus apstākļus Irānas iedzīvotājiem, kas cietuši starptautisko sankciju dēļ. Vienpusējas ASV sankcijas rada plaši izplatītas ciešanas Irānā un neapmierinātību ar Rouhani valdību. Vēl bīstamāk ir tas, ka Irānas militāristi draud sagrābt varu, lai atsāktu kodolieroču izstrādi. ASV atteikšanās no JCPOA un vienpusējas sankcijas, arī to ietekme uz uzņēmumiem, kas nav saistīti ar ASV, veicina Irānas vēlmi atteikties no JCPOA un izmantot kodolieročus. Tas ir tieši pretēji deklarētiem ES mērķiem.

Prezidents Tramps izstājās no JCPOA, apgalvojot, ka Irāna pārkāpj līgumu un izstrādājot kodolieročus, un ka JCPOA nerisina ar kodolenerģiju nesaistītas problēmas ar Irānu, tai skaitā tās ballistisko raķešu programmu un atbalstu iniciatīvām, arī atbalstu Asada režīmam Sīrijā, kā arī atbalstu Hezbollah un citiem destabilizējošiem elementiem Tuvajos Austrumos. Tomēr CIP nostāja bijusi konsekventa, ka Irāna turpina pakļauties JCPOA. CIP novērtējums nav mainījies un bija par pamatu tam, lai bijušais ASV ārlietu ministrs Tillersons un aizsardzības ministrs Matiss mudināja Trampu neizstāties no JCPOA.

ES turpina atbalstīt JCPOA, jo nav pamatota informācija, ka Irāna izstrādā kodolieročus un ka tā ir pārkāpusi līgumu. Ja Irāna atsāktu kodolieroču izstrādi, ES reaģētu, stingri piemērojot attiecīgās sankcijas.

Lai novērstu kodolieroču izplatīšanu, JCPOA tika apspriesta daudzpusējās sarunās, ko nodrošināja Drošības padome. Nebija paredzēts, lai JCPOA risinātu visas ar Irānu saistītās problēmas.

Pirms ASV pieņēma lēmumu par izstāšanos no JCPOA, tai vajadzēja iesaistīt ES, lai organizētu konferenci ar līdzīgām tēmām, kā tā mēģina organizēt Varšavā 12.-13. februārī. Tad varētu apsvērt iespējas diplomātiskiem risinājumiem problēmām, kuras paredzēts pārrunāt konferencē. Šīm problēmām nav saistība ar kodolieročiem, kas ir jautājums, ko risina ar JCPOA. Ja ASV nebūtu pametusi JCPOA, tad attiecības starp Eiropu un ASV nebūtu pārtrauktas un JCPOA ietvars atvērtu iespējas efektīvai ASV un ES sadarbībai.

ASV gan nav mēģinājusi iesaistīt ES kā partneri, bet cenšas to apiet, veidojot attiecības tieši ar dalībvalstīm. Polija tika izvēlēta pret Irānu vērstai konferencei, jo tā ir īpaši pozitīvi noskaņota pret Trampu. Polija pat ir piedāvājusi nosaukt jaunu militāro bāzi par Trampa cietoksni (Fort Trump).

Ieteikums – ES vajag veicināt nākamo posmu JCPOA procesā

Nepietiek turēties pie JCPOA un radīt veidus, kā apiet ASV sankcijas. Ir jāveido visaptverošs risinājums.

Politika, kā labāk pārvaldīt ballistiskās raķetes, ir nepieciešama, lai veicinātu drošību starp valstīm. ASV izstāšanās no kodolraķešu līgumu paaugstina draudu līmeni Eiropā, un ārlietu ministrs Rinkēvičs ieteica jaunu līgumu. Sarežģīta problēma, kas nav labi risināta nevienā kontekstā, ne tikai ar Irānu, ir mijiedarbība starp valsts tiesībām uz kosmosa tehnoloģiju izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Analoģiska problēma ir ar tiesībām uz kodolenerģētikas izmantošanu un iespējām šīs tehnoloģijas izmantot militāriem nolūkiem. Visām valstīm ir tiesības uz kodoltehnoloģiju izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Tāpat kā visām valstīm ir tiesības izmantot kosmosa tehnoloģijas miermīlīgiem nolūkiem. ANO pat savā “Space Agenda 2030” programmā virza tēmu, ka kosmoss ir ilgtspējīgas attīstības virzītājspēks.

Irānai nav mazāk tiesību uz kosmosa izmantošanu mierīgiem mērķiem kā ASV vai ES, vai Ķīnai. Irānai ir visas tiesības uz kodolenerģijas un ar to saistīto tehnoloģiju izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Irānai ir tiesības uz miermīlīgu kosmosa izmantošanu, tai skaitā satelītu palaišanu. Irāna bija starp dibinātājvalstīm ANO Komitejai miermīlīga kosmosa izmantošanai (Committee on the Peaceful Uses of Outer Space – COPUOS). Tā ir viena no nedaudzajām valstīm, kurā ir palaisti neatkarīgi satelīti, arī izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

Kosmoss ir ļoti populāra tēma Irānā, un tā rīko ikgadējo Kosmosa dienu un mudina jauniešus iegūt STEM izglītību un attīstīt karjerus zinātnē un tehnoloģijā. Kā visām valstīm, kosmosa izmantošana ir būtiski svarīga komunikācijā, navigācijā un zemes novērošanā un vides aizsardzībā. Irāna cieš no ilgstoša sausuma. Zemes novērošana no kosmosa var palīdzēt novērst sausuma sekas, kas ļoti kaitē lauksaimniecībai. Šādas problēmas saasināsies ar strauji augošām klimata pārmaiņām.

Tāda pati loģika attiecas uz Ziemeļkoreju un citu valstu ambīcijām kosmosā, kas arī attīsta ballistiskās raķetes. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāvienojas par skaidrām pamatnostādnēm, kas ļautu Irānai un citām valstīm labāk izmantot savas zinātniskās spējas savas tautas labā kosmosa jomā, vienlaikus neapdraudot citas valstis ar ballistiskām raķetēm.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kritizēja neseno Irānas mēģinājumu palaist satelītu kā mēģinājumu izstrādāt kodolraķetes. ES arī ir izteikusi kritiku. Ja būtu skaidras vadlīnijas un pat sadarbība starp tādiem kosmosa līderiem kā ASV un ES, un valstīm kā Irāna kosmosa jomā, tas varētu būt abpusēji izdevīgi.

Loma ANO Drošības padomei ceļā uz JCPOA2

Ballistiskās raķetes, jo īpaši to mijiedarbība ar mierīgu kosmosa izmantošanu, ir tehnisks temats, kas tiek pienācīgi risināts ANO Drošības padomes ietvaros. Šādam jautājumam risinājumi nevar rasties vispārējā konferencē par drošības jautājumiem Tuvajos Austrumos. Ja ASV turpinātu būt JCPOA līgumā, tad jautājumi par ballistiskajām raķetēm un to mijiedarbību ar kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem varētu tikt risināti JCPOA veida procesā. Pirmais solis varētu būt pasaules Drošības padomes samits par raķešu tehnoloģijām un kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem organizēšana līdzīgi, kā tas tika darīts saistībā ar kodolieroču izplatīšanu 2009. gadā. Tāda konference varētu attīstīt daudzpusēju solidaritāti.

Pamatojoties uz daudzpusējo solidaritāti Drošības padomes ietvaros, Irānas likumīgajām drošības vajadzībām, kā arī tās tiesībām uz kosmosa izmantošanu mierīgiem mērķiem, iespējams, varētu pievērsties JCPOA2 procesam starp P5 +1 un Irānu.

Izaicinājumi diplomātijai

Jautājumi, kas nav saistīti ar kodolieročiem, kā arī jautājumi, kas ierosināti plānotajai pret Irānu vērstajai konferencei varētu tikt risināti normālos diplomātiskajos procesos, kuros iesaistītas visas reģiona ieinteresētās personas. Panākumu atslēga būtu visu pušu, arī ASV, nepārtraukta atbilstība JCPOA noteikumiem.

Ja ASV no jauna pievienotos JCPOA un izvairītos no turpmākām darbībām, lai sadalītu ES, varētu izveidot kopīgu ASV un ES iniciatīvu, lai risinātu ar kodolenerģiju nesaistītas problēmas, tai skaitā jautājumus, kas iekļauti ASV organizētās ministru sanāksmes darba kārtībā, kas plānota Varšavā 12. un 13. februārī.

ES dalībvalstīm ir izvēle – vai nu kļūt par daļu no koalīcijas, kas īsteno katastrofālu politiku, kas ir pretēja ES interesēm, vai uzņemties vadību, lai balstītos uz JCPOA, lai risinātu ar kodolenerģiju nesaistītas problēmas ar Irānu. Aprīlī Drošības padomi vadīs Vācija. Vācijai ir iespēja ierosināt Drošības padomes samitu par ballistiskajām raķetēm un kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Tas varētu novest pie vispārēju principu izstrādes, kas varētu veicināt to, ka vairāk valstu izmantos kosmosu miermīlīgiem mērķiem, kā arī efektīvāku kontroli pār militāro raķešu izstrādi. Konkrēti Irānas gadījumā tas varētu novest pie JCPOA2 vienošanās veida (P5 +1), tieši iesaistot ES, ne tikai Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis. Mudinājums Irānai varētu būt pakāpināta sadarbība kosmosa izmantošanai miermīlīgiem nolūkiem.

Ieteikumi

ES būtu stingri jāveicina dalībvalstu solidaritāte, atbalstot JCPOA.

Būtu jāatturas no ES dalībvalstu piedalīšanās ASV iniciatīvās, kas saistītas ar Irānu, ja ASV vispirms nepievienotos JCPOA.

Būtu jāprasa ASV tās pamatojums izstāties no JCPOA un uzspiest sankcijas, kas ne tikai apspiež Irānu, bet rada lielus zaudējumus ES dalībvalstīm, ja Irāna nav JCPOA pārkāpusi. Parasti, iesāk ar diplomātiju, un tikai tad, ja diplomātija nav efektīva, var sekot sankcijas un cita naidīga rīcība.

 

Autors ir Latvijas Universitātes FOTONIKA-LV pētniecības platformas stratēģis

Šajā rakstā paustie viedokļi ir tikai autora un neatspoguļo Latvijas Universitātes viedokli