Kā procesuāla kļūda iznīcināja EK noteikto pirkuma aizliegumu 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Debora Pāvila
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas Savienības Tiesa šā gada 16. janvāra spriedumā atzina, ka tāda procesuāla kļūda, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, ir pietiekams pamats, lai atceltu Eiropas Komisijas lēmumu, ja vien pastāv kaut neliela iespēja, ka bez šīs kļūdas attiecīgais lietas dalībnieks būtu spējis labāk sevi aizstāvēt.

Arī Latvijas tiesām turpmāk ir pamats atcelt Konkurences padomes lēmumu, ja pieļauts procesuāls pārkāpums, kas ierobežo tiesības uz aizstāvību. Un nav nepieciešams, lai šis pārkāpums būtu varējis ietekmēt lēmuma saturu.

Kas notika?

Eiropas Komisija (EK) 2013. gada 30. janvārī aizliedza United Parcel Service Inc. (UPS) nopirkt Nīderlandes sabiedrību TNT Express N.V. (TNT). Komisija uzskatīja, ka šis darījums 15 ES dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā, būtiski ierobežos konkurenci mazo paku starptautiskās ātrās piegādes tirgū. Tirgus dalībnieku skaits saruks līdz trīs vai pat diviem, DHL paliekot par vienīgo alternatīvu UPS. Komisija arī paredzēja, ka darījums izraisīs cenu pieaugumu.

Taču ES Vispārējā tiesa atcēla šo EK lēmumu, un 2019. gada 16. janvārī Eiropas Savienības tiesa (EST) noraidīja EK pārsūdzību.

Lietas dalībnieka tiesības izteikt viedokli pirms galīgā lēmuma

EST, pirmkārt, noteica, ka, ievērojot tiesības uz aizstāvību, EK bija pienākums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas dot UPS iespēju izteikt viedokli par izmaiņām, kuras EK veica lēmuma pamatojumā izmantotajā ekonometriskajā modelī (rīks, lai prognozētu apvienošanās darījuma ietekmi uz cenām tirgū). Proti, EK aprakstīja ekonometrisko modeli savā paziņojumā par iebildumiem (statement of objections), bet pēc UPS rakstveida pozīcijas saņemšanas veica šajā modelī izmaiņas. Par šīm izmaiņām UPS uzzināja tikai no galīgā lēmuma.

EK arguments bija, ka piemērojamie tiesību akti tikai vienu reizi liek tai prasīt UPS viedokli, t.i., par paziņojumu par iebildumiem. Jebkādi tālāki UPS pretargumenti esot strīds par lēmumu pēc būtības, kas izšķirams tiesā, nevis tiesību uz aizstāvību īstenošana. Taču ES tiesa noraidīja šādu EK pieeju, pamatojoties cita starpā uz lietas dalībnieku tiesībām piekļūt lietas materiāliem.

Tiesa arī noraidīja EK argumentu, ka apvienošanās darījumu izvērtēšanā to saista laika ierobežojums un ka lēmums ir jāpieņem ātri. Tiesa paskaidroja, ka EK ir jāatrod līdzsvars starp vajadzību izlemt ātri un tiesību uz aizstāvību nodrošināšanu.

Lēmumu var atcelt, ja ierobežotas tiesības uz aizstāvību

Otrkārt, EST atzina, ka tāda procesuāla kļūda, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, ir pietiekams pamats pats par sevi, lai atceltu EK lēmumu, ja attiecīgais lietas dalībnieks spēj pamatot – ja kļūda nebūtu bijusi, pastāv kaut neliela iespēja, ka tas būtu spējis labāk sevi aizstāvēt. Tiesa nepiekrita EK, ka lēmumu var iznīcināt tikai tādas procesuālas kļūdas, kas būtu varējušas ietekmēt galīgā lēmuma saturu. Šī ir fundamentāla konkurences tiesību judikatūras atziņa.

Tiesa arī izskaidroja, ka metodoloģijai, kas ir ekonometrisko modeļu pamatā, ir jābūt tik objektīvai, cik vien iespējams, lai lietas iznākums nebūtu apšaubāms. Tādējādi ir attaisnojama uzticība, ko sabiedrība un komersanti devuši ES apvienošanās darījumu kontroles tiesiskumam.

Komisijas lēmuma atcelšanas sekas

EK 2013. gada lēmums aizliegt UPS un TNT apvienošanās darījumu stājās spēkā nekavējoties, neskatoties uz UPS pārsūdzību. Tāpēc piecu 5 miljardu eiro vērtais darījums nenotika. Kontroli pār TNT par četriem miljardiem nopirka FedEx (informācija te). Savukārt UPS 2018. gada decembrī – pēc ES Vispārējās tiesas sprieduma – cēla zaudējumu piedziņas prasību pret EK par 1,7 miljardiem eiro. Lieta vēl nav izskatīta, taču EST 16. janvāra spriedums pastiprina UPS izredzes piedzīt zaudējumus.

Latvijas konkurences tiesībās nodrošināms tāds pats tiesību uz aizstāvību līmenis

Arī Latvijas Konkurences padome izmanto ekonomikas zinātnes atziņas un rīkus, lai pamatotu savus lēmumus, un tas ir apsveicami. Taču arī Latvijas konkurences tiesībās klibo tiesību uz aizstāvību nodrošināšana.

Konkurences padomes procesā, tāpat kā EK procesā, lietas dalībniekam parasti tikai vienu reizi tiek dota iespēja izteikt viedokli par Konkurences padomes pozīciju – pēc tam, kad saņemts Konkurences padomes lēmuma projekts jeb paziņojums, ka ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai (analogs EK paziņojumam par iebildumiem). Lietas dalībniekam tad ir Konkurences likumā noteiktās 20 dienas, lai uz vietas iestādē iepazītos ar lietas materiāliem un rakstveidā iesniegtu savu aizstāvības pozīciju, kas nereti ietver arī ekonomista atzinumu. Pretstatā gandrīz diviem gadiem, kas ir Konkurences padomes rīcībā, lai lietu izmeklētu, 20 dienas ir gaužām īss laiks. Jāatzīst, ka praksē Konkurences padome mēdz šo termiņu nedaudz pagarināt.

Ja Konkurences padome uzskata kādu no lietas dalībnieka rakstveida iebildumos ietvertajiem argumentiem par pietiekami spēcīgu, tā mēdz būtiski uzlabot vai pat grozīt gala lēmuma pamatojumu. Un par šīm izmaiņām lietas dalībnieka viedokli parasti neprasa. Atrunas tad ir tādas pašas kā EK: laika trūkums, jo pienākušas izmeklēšanas termiņa beigas, un varēs celt iebildumus tiesā. Taču, kā 16. janvāra spriedumā atzina EST, šāda rīcība var ierobežot tiesības uz aizstāvību un būt par pamatu visa konkurences iestādes lēmuma atcelšanai.

Tā kā tiesības uz aizstāvību ir pamattiesības, to tvērumam jābūt vienādam kā ES, tā Latvijas konkurences tiesībās. Tāpēc arī Latvijas tiesām ir pamats atcelt Konkurences padomes lēmumu, ja pieļauts tāds procesuāls pārkāpums, kas ierobežo lietas dalībnieka tiesības uz aizstāvību, un ja attiecīgais lietas dalībnieks spēj pamatot – ja kļūda nebūtu bijusi, pastāv kaut neliela iespēja, ka tas būtu spējis labāk sevi aizstāvēt.

 

Autore ir VILGERTS zvērināta advokāte/konkurences tiesību prakses vadītāja

Komentāri (3)

Drosma 29.01.2019. 09.53

cik drausmīga liekulība – lielajiem monopolistiem EST nodrošinās tiesības uz AIZSTĀVĪBU – uz mūsu visu rēķina, kamēr ES pilsoņiem nav pat iespēja iepīkstēties par savām tiesībām

Nu tas ir absurds – te noteikti ir jābūt kādam , kuram ir sirdsapziņa tiesāties pret šo ļaunu vēstošo absurdu !

Noklausieties šo interviju – to vietu, kur ļc. I. Ziemele stāsta par gadījumu, kad cilvēka iesniegums tika noraidīts, jo tas bija nepareizi uzrakstīts. Un punkts. Lieta beigta.
Tā nav normāla tiesiska situācija, nu nav .
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/15.01.2019-11-gundars-reders-ineta-ziemele.id149109/

0
0
Atbildēt

1

    Debora > Drosma 29.01.2019. 12.34

    Ja Jums ir kāds aktuāls savu ES pilsoņa tiesību pārkāpuma jautājums, aicinu Advokatūras dienu ietvaros izmantot iespēju bez maksas konsultēties ar advokātiem. Advokatūras dienas būs 11.-15.martā. Precīzāka informācija būs atrodama šeit: http://advokatura.lv/lv/advokaturas-dienas-2019/.

    Tā nav, ka korporācijām būtu lielākas tiesības uz aizstāvību kā fiziskām personām. Patiesībā ir tieši otrādi. Taču, jā, korporācijas algo labus advokātus un tāpēc spēj veiksmīgāk aizstāvēt savas tiesības. Jāatzīst, ka, uz savu galvu vēršoties tiesās un citās tiesībsargājošās iestādes, cilvēki mēdz palikt zaudētājos. Tāpēc iesaku izmantot iespēju saņemt konsultāciju no profesionāļiem bez maksas.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Debora 29.01.2019. 23.05

    Viņai nevajag nekādu aizstāvību,viņai galvenais ir dienu un nakti dīkt par neuzdevušos valsti,citādi no kremļa nepienāks naudiņa.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu