Pašlaik ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi. Savukārt Latvija gan šogad, gan nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.
SEB banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3,5% gan 2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada. Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams, lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.
Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ.
ASV izaugsme sabremzēsies no līdz 2,4% šogad, jo jaudu noslodze ir pietuvojusies savam maksimumam. Savukārt Rietumeiropa saskaras ar vāju pieprasījumu. Eirozonas attīstības ātrums šogad nokritīsies līdz 1,6%. Ar Brexit procesu saistītās neskaidrības rada aizvien graujošākas sekas Lielbritānijas ekonomikā, kuras izaugsme nepārsniegs 1,5% atzīmi pat neraugoties uz britu mārciņas vājumu. SEB bankas pamatscenārijs joprojām paredz, ka izdosies izvairīties no “cietā” Brexit.
Baltija piebremzē, bet Norvēģija atgūstas
Pēc pārliecinoša snieguma 2018. gadā, strauji augošās Baltijas ekonomikas šogad nedaudz zaudēs ātrumu. To noteiks zemāks pieprasījums eksporta tirgos, turklāt ražotāji vairs nespēs saražot augstākam izaugsmes tempam nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumu. Igaunijā un Lietuvā IKP pieaugums pietuvosies 3% atzīmei 2019. gadā un 2,5% 2010. gadā. Savukārt Latvijas ekonomikas attīstības ātrums šogad būs 3,5%.
Norvēģija demonstrē noturību pret izaugsmes ātruma samazināšanos citās valstīs un naftas cenu kritumu. Atgūstas arī Norvēģijas mājokļu tirgus un saglabājas spēcīgs privātais patēriņš, tādēļ IKP rādītājs šogad sasniegs 3%. Arī Somija un Dānija turpina baudīt pozitīvos efektus, ko veido aktīvs darba tirgus, augsta jaudu noslodze un veselīga situācija mājokļu būvniecības nozarē. Somijas ekonomika ir nedaudz palēninājusies, tomēr izaugsme sasniegs 2% gan šajā, gan nākamajā gadā. Īslaicīgi iemesli bremzēja Dānijas izaugsmi 2018. gadā, un šogad tā pieaugs par 2%.
Zviedrijas ekonomikā pieaug pretvēji
Pateicoties satraucošām tendencēm iekšējā tirgū un eksporta nozarē, ir sarucis Zviedrijas izaugsmes potenciāls. Ir vājinājušies tie ekonomiskie spēki, kas var līdzsvarot pašreizējo lejupslīdi mājokļu būvniecībā. Pērnā gada 3. ceturksnī novēroto IKP sarukumu daļēji noteica īslaicīgi faktori, piemēram, ar automašīnu lietošanu saistīto nodokļu izmaiņas, taču virkne citu indikatoru norāda uz ekonomikas bremzēšanos plašākā mērogā. SEB prognozē, ka Zviedrijas IKP šogad pieaugs tikai par 1,6%, nevis iepriekš prognozētajiem 2,2%.
Autors ir SEB bankas makroekonomikas eksperts
Komentāri (6)
Sskaisle 23.01.2019. 10.19
atgādinu – ka tā ir valsts, kura vienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem liek maksāt par kopīgo ūdens patēriņu, pat necenšoties izstrādāt tiesiskus aktus kā apkarot negodīgus ūdenspatērētājus –
bandīts, bandīts ir šī valsts un lai skrien pa gaisu ar savām izaugsmes prognozēm – lai atceļ oik, lai Veselibas nozari nodod pārvaldīšanā igauņiem , lai saliek cietumos ar mantas konfiskāciju visus korumpantus – tad ir vērts runāt un rakstīt par ekonomikas izaugsmi
0
Sskaisle 23.01.2019. 09.44
ticu, ka ekonomisti ne to vien var sarasktīt, bet – jau pagājušajā gadā ziņoja par ekonomikas izaugsmi Latvijā
Man reali tas nozīmēja cenu pieaugumu visam – pārtikai, transportam, medicīnai, kultūrai , elektrībai utt.
Pagājušā gada augustā man nozīmēja izmeklējumu – visās Rīgas med iestādēs man atbildēja, ka valsts apmaksātie – nav pieejami. Samaksāju tieši 45 eur . Janvāra sākumā man nozīmēja jaunu izmeklējumu – šodien ir 23.01. – neviena medicīnas iestāde, kurā esmu pieteikusies uz valsts apmaksāto izmeklējumu jau 07.01. – man joprojām nav atbildējusi – ne uz rakstisko pieteikumu , ne uz telefona zvaniem. Vienlaicīgi no medijiem zinu, ka VM no valsts budžeta saņem miljonus – kam tie tiek?
Tagad man jāmaksā rēķins apsaimniekotājam – 14 eur no rēķina summām joprojām aiziet valstij kā PVN nodoklis. Tie ir miljoni , ko valsts iekasē no iedzīvotājiem, pretī nedodot neko. Pilnīgi neko.
Tagad gaidu jauno tarifu elektrībai, jauno NĪN un spriežu, ka atkal pašai būs jāmaksā par medicīnas izmeklējumu, ka valsts spēj paņemt nodokļus no manis, bet p retī es saņemu vien ikdienas ziņas kā politiskās partijas apzog mūs – nodokļu maksātājus, kā savā starpā cīnās par likumīgām tiesībām zagt
Tas nav normāli, es domāju, ka būtībā šāda notikumu attīstība ved Latvijas valsti uz bojāeju. Vismaz kā latviešu nacionālas valsts bojāeju noteikti.
Tas ko dara NA – vēlētāju izsvītoto parādnieku bāzt augstā amatā kā netīru izvarotāja pimpi nevainīgā miesā – tas nevar labi beigties. Ja runa būtu par NA norietu, kā saka – skuju taku – bet čekistu saindētā NA nevar tā vienkārši norietēt – tukšums nemēdz būt
Man šādas izaugsmes prognozes ir apmēram tas pats kā padlaikos katru dienu ziņoja par kāda tur kongresa lēmumiem – kā nu tie uzlabo dzīvi – protams, ka uzlaboja, jautājums tikai – kam tieši ….
1
QAnon > Drosma 23.01.2019. 23.31
tev, netīrai krievu militāristu nodzītai maukai, neizdosies pat paostīt Parādnieka kunga daiktu, bet ja nemitīgi sekosi viņam pa pēdām, iespējams, varēsi paēst zemi, kur viņš būs pamīzis
0
Sskaisle 23.01.2019. 10.40
https://xtv.lv/rigatv24/video/5VnplRXn7z2-matiss_ja_valsti_neuzticamies_pat_generalprokuroram_tad_kur_ir_tiesiskums?utm_source=mail&utm_medium=page_top&utm_campaign=xtv-selfpromo
Matīss: Ja valstī neuzticamies pat ģenerālprokuroram – tad kur ir tiesiskums?! 1
Apraksts
Par 13. Saeimas deputāta Jura Juraša iespējamo izdošanu kriminālvajāšanai komentāru sniedz Anrijs Matīss, a/s “Rīgas Satiksme” pagaidu valdes priekšsēdētājs.
1
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Vahamurka > Drosma 23.01.2019. 21.34
Labi,ka tu vismaz uzticies Matīsam un Saskaņai.
1
QAnon > Vahamurka 23.01.2019. 23.17
Šļesera ieliktnīša, Maķisa, izteikumi, liek saprast, ka zirnekļiem burkā ir par šauru. Pēc Juraša un Maķisa raud atjaunotās Latvijas Politiskās policijas nopratināšanas sols.
0