Pirmdienas, 21. janvāra, rītā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums, informē Latvijas Astronomijas biedrība. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, pēc gaidāmā Mēness aptumsuma līdz nākamajam Latvijā novērojamam pilnam Mēness aptumsumam būs jāgaida vairāk nekā seši gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim.
Aptumsums būs novērojams debess rietumu pusē. Tā sākumā Mēness vispirms ieies Zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze, kas ilgs stundu un divas minūtes. Tā kā Zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā Mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī, tādēļ pēdējā laikā šo efektu plašākā sabiedrībā bieži dēvē par “asiņaino Mēnesi”.
21. janvārī Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs plkst. 7.12. Aptumsuma pusēnas fāze sāksies plkst. 4.37, daļējā fāze sāksies plkst. 5.34, bet aptumsuma pilnā fāze sāksies plkst. 6.41. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst. 7.43, daļējā fāze beigsies plkst. 8.51, bet daudzviet Latvijā pašas aptumsuma beigas jau būs grūti novērojamas, jo, piemēram, Rīgā Mēness rietēs plkst. 8.55, bet plkst. 8.42 Rīgā jau būs uzlēkusi Saule un debesis būs gaišas. Publiski šī Mēness aptumsuma novērojumi tiks organizēti Lielzeltiņu observatorijā Talsu novadā.
Lai arī Mēness aptumsumi pasaulē notiek vidēji 2 – 3 reizes gadā, ne visi aptumsumi ir pilni, un ne vienmēr tie ir novērojami Eiropā. Nereti aptumsumu novērošanai traucē arī nelabvēlīgi laika apstākļi. Latvijā iepriekšējais pilnais Mēness aptumsums bija novērojams 2018. gadā naktī no 27. uz 28. jūliju. Nākamajos trijos gados Latvijā būs novērojami tikai pusēnas Mēness aptumsumi, kuru laikā Mēness diska spožuma samazināšanās ir grūti pamanāma, bet 2023. gada 28. oktobrī un 2024. gada 18. septembra daļējo Mēness aptumsumu laikā aptumšota būs ļoti maza daļa no Mēness diska.
Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām ir iespējams novērot ar neapbruņotu aci. Galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidras vai arī daļēji mākoņainas debesis un piemērota novērojumu vieta, kurā skatu neaizsedz ēkas vai koki.
Pagaidām nav neviena komentāra