2019. gads enerģētikā – patērētāju izaugsmes gads

Aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas. Vienlaikus tas nozīmē, ka līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, 2019. gadā līdzās valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un OIK pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava patēriņa aktīvākā kontrolē– gan mājoklī, gan biznesā.

Meklējot veidus, kā mazināt cenu kāpuma ietekmi un optimizēt savus izdevumus par enerģiju, risinājums vairs nav tikai lētākās elektrības cenas izvēle. Tas ir tāpat kā ar autobraukšanu – izvēloties lētāko degvielas uzpildes staciju var ietaupīt vien pāris eiro, bet būtiskākam izdevumu samazinājumam ir nepieciešama radikālāka pieeja – jāmaina savi paradumi, jāizvēlas ekonomiskāks auto vai arī jāpāriet uz alternatīvu degvielas veidu.

Patērētāju adaptēšanās cenu kāpumam

Pērn pieredzētais elektroenerģijas cenu kāpums ir straujākais pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tas ir normāls tirgus process. Lai arī sniegota  ziema un nokrišņiem bagāts pavasaris var palielināt ūdens daudzumu Latvijas un Skandināvijas hidroelektrostacijās, jārēķinās, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies augstākas nekā ierasts arī 2019. gadā.

Energoresursu cenas jau šobrīd darbojas kā stimuls nozares attīstībai un veicina aktīvāku  energoefektivitātes risinājumu ieviešanu uzņēmumos un mājokļos. Šogad turpināsies enerģētikas tirgus attīstības nākamā fāze, kur pēc tirgus infrastruktūras sakārtošanas tirgotāji ievieš arvien jaunus risinājumus energoefektivitātei, bet patērētāji aktīvāk gūst izpratni par ieguvumiem no sava patēriņa efektivitātes uzlabošanas vai arī izvēlas kļūt par enerģijas ražotājiem.

Jau šobrīd aktīvākie saules enerģijas paneļu uzstādītāji Latvijā ir tieši lielās mājsaimniecības. Savukārt ēku būvniecībā un renovācijā aktuālākais jautājums ir tās enerģijas patēriņš un gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sāk nopietni izvērtēt investīcijas energoefektīvos risinājumos. Tas iezīmē pozitīvu tendenci, kur vienas nozares izmaiņas virza attīstību daudzās citās saistītajās nozarēs.

Mājsaimniecības – pēdējais solis dabasgāzes tirgus atvēršanā

Gāzes cenu deregulācija mājsaimniecībām noslēgtu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā un vienlaikus dotu inerci jaunai izaugsmei gan tirgotāju, gan patērētāju pusē. Tādējādi katra patērētāja rokās būtu pilnībā visi mājokļa enerģijas jautājumi un iespēja tos kontrolēt pēc saviem ieskatiem.

Pašlaik dabasgāzes tirgus liberalizācijas sākumā pieņemtā likumdošana paredz, ka jau no šī gada janvāra vairs nepastāv standartizēti regulēta un SPRK apstiprināta gāzes cena. Tomēr joprojām nav izstrādāti detalizēti nosacījumi tirgus deregulācijas procesam, kas visiem tirgus dalībniekiem sniegtu skaidru vīziju par aktīvu mājsaimniecību iesaistīšanu atvērtajā gāzes tirgū.

Ņemot vērā, ka mājsaimniecību apkures izdevumos gāze bieži ir ievērojami lielāka izdevumu pozīcija nekā elektroenerģija, pilnībā noslēdzot tirgus atvēršanu, šajā segmentā sagaidāma daudz proaktīvāka patērētāju darbība nekā elektroenerģijas tirgus gadījumā un tas pats sagaidāms arī tirgotāju aktivitātē, izvērtējot šo segmentu.

OIK un politiskās izšķiršanās

Priekšvēlēšanu cīņu karstumā nozarei un patērētājiem būtiskais OIK jautājums kļuva par partiju savstarpējo cīņu bubuli bez konkrēta iznākuma. Turklāt populistisku solījumu pilnās diskusijas deformēja sabiedrības izpratni par atjaunojamo energoresursu atbalstu un panāca asu nostāju pret to, ignorējot faktu, ka tieši zaļie energoresursi ir kritiski svarīgi ilgtspējīgai enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā un visā Baltijā.

Jaunajai valdībai jau šī gada sākumā būs jāspēj nonākt pie konkrētiem lēmumiem, lai uzsāktu reālu darbu pie OIK sistēmas izmaiņu ieviešanas, kas būtiski ietekmēs enerģētikas nozares tālāko attīstību. Tomēr, izvērtējot daudzos priekšlikumus, ir svarīgi saglabāt fokusu uz to, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu jēgpilni un mērķtiecīgi, nevis vai to vispār darīt.

Šī gada dienas kārtībā ir arī Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (NEKP) gala versijas izstrāde, kurā ietvertie mērķi siltumnīcefekta emisiju mazināšanai veidos nākotnes prioritātes enerģētikas nozarē, tai skaitā atsevišķu energoresursu izmantošanai, kā arī veicinātu pāreju uz jaunu un efektīvāku tehnoloģiju plašāku pielietojumu tautsaimniecībā.

 

Autors ir energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs