Ziemassvētku jaunās paradigmas

”Šķiet, ka vislielākais prieks tiek pašam sūtītājam.” – BĻEDJ TĀDA MAUCĪBA TĀ RAKSTĪT!!!

Kartējais divkajainais ruksis atļaujas nospārdīt čekistu un čekas stukaču upuru piemiņu.

Vēlreiz bledj – kamēr Latvijas inteliģences zieds baudīja dzīvi gan padvaras gados, gan atjaunotajā Latvijas valstī – abas manas dzimtas cieta no čekistu un viņu kalpu vardarbības. Neviens noziedzieks nav pat noželojis nodarīto, nerunājot nemaz par elementāru atvainošanos – ( kā to ir izdarījuši vācieši – holokausta upuriem)

Tā vietā ir viena vienīga noziedzīga sevis ataisnošana – ka lūk, gribējās skaisti dzīvot – karjeru, iespējas – nu tad tā arī saki, raksti

nevis kā tādas asiņainas čekas =komunistu cūkas te ironizē – ka tautai nu orgasms beidzot

Latkovski – manās acīs jūs esiet nelietis – jums nav morālu tiesību , nerunājot nemaz par jurdiskām ironizēt par manu senču mocītājiem – jums būtu jāatvainojas visiem upuriem un upuru tuviniekiem !!!! Jo īpaši zinot, ka čekisti – slepkavas nesodīti dzīvo mums līdzās !

Tagad – kad sabiedrība beidzot !!!! ir sagaidījusi čekas maisu atvēršanu – ironizēt – nu nabagi – lai jums tiek priekš – bļedj – izbeidziet spārdīt mirušos – viņu piemiņu – izbeidziet ņirgāties par tiem, kuriem ir svarīgi skaidrot patiesību –

Esmu svēti pārliecināti, ka ja ne paši čeksiti un čekas stukači, komunisti ,tad viņu bērni un bērnu bērni samaksās ar saviem likteniem un postu par noziegumiem – tāpēc man nav svarīgi, ka konkrēti noziedznieki domā , ka ir izsprukuši no soda

Nē – nekur jūs nedēsieties –

labi, šodien ir pilnmēness un man ir tiesības
Noskatījos šo raidījumu un atkal uzputojos
nu kādas jaunas paradigmas – nu elle un indija – jūs tikai ieklausieties ko te stāsta ķibilds – es nezinu – pats visu domā un saka, vai tikai saka ko liek

bet nu – ieklausieties un pavērtējiet –
nr 1 – ķibildaprāt – nav pieņemami, nav pieļaujami, nav normāli, ka Latvijas sabiedrībai ir viedoklis par to, kā tiek tērēta tās – t.i. sabiedrības nauda simtgades svinībām, no konteksta izriet, ka visiem ir klusējot jānorij viss , ko varas elite – šai gadījumā konkrēti – simtgdades birojs lej tautai mutē – gaismas raksti, vai mīlestības koncerts, slēgtas bibliotēkas, toties miljoni tērēti literatūras popularizēšanai ar intorverto kakāšanu – viss – jānorij kusējot un dziļā patiecībā un pieticībā

klau – mana sajūta, ka teksut diktējis visusvētais moceklis lembegrs, bet ķibilds dedzīgi pierakstījis un tikpat dedzīgi ar piepaceltu izteiksmi deklamē

es saku nekā nebūs – kritika jāsaka skaļi un pamatoti –

nr2 – 32 miljoni eiro – bļedj – un viss kas mums no tā ir ticis ir korumpantu uzzdzīve – kamēr somiem – jauna tautas bibliotēka, igauņiem Perta centrs, leišiem Butkusa -Lībeskinda centrs

nr 3 – tautai valsts liek svinēt baltā galdauta svētkus – galdauts un mielasts pašiem jāgādā – nu – kurš iebildīs, ka ģeniāla valsts vara – paši norij 32 milj , tautai ideja par galdiņu – kas pašiem jāklāj , kaut kāda Vallija esot uzklājusi galdiņu un pat krievi labi pabaroti sākuši latviski runāt – vai nav skaisti ? Nu ideāli – redz kā risināt integrācijas lietas – uzklāj galdiņu cittautiešiem un iemīlēs ir tevi ir tavu Latviju

nē nu trakumi kā saka nebeidzas – kā maksī un moricī – pirmais nedarbs vēl nav beigts , kad jau nākošais tiek steigts

nr 4 – tik ieklausietes – ķibilda augstajā dziesmā – nekas neesot perfekts , tapēc arī ne naudas dalīšana, ne politiķi – nu gan jau ,ka domāts , ka arī ne korumpanti un visas tās čekistu unoikistu bandas – nu nekas nav perfekts un kā saki – latvienesis vullgaris – pieņem visu kā ir un turi muti un maksā nodokļus

klau – nu nav tas normāli – nu nav – elle un indija – kāpēc jāmaksā nodokļi tādam sabiedriskajam medijam, kurš sludina padlaiku dzīves principus !

Un to – nemāciet tautu – ķibilds varētu attiecināt vispirms uz sevi –
mums lūdz atskaitītes, kā mūsu nauda tērēta, kurš visvairāk norijis, kuru vēl var tiesā iesūdzēt – mēs gribam zināt arī savus anitvaroņus – neba nu viens šipkevīčs tāds

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.12.2018-atslegas-latvijas-valsts-simtgades-svinibas.-ko-tiesi-mes-svinam.id147188/

”Atslēgas stāsta par Latvijas valsts simts gadu vēstures nozīmīgākajiem notikumiem. Valsts apaļā dzimšanas diena, bez šaubām, arī ir šāds notikums. Taču, atšķirībā no citiem, ko varam novērtēt ar laika distanci, šim mums nekādas atpakaļskata distances nav. Simtgades svētkos vēl stāvam ar abām kājām un sirdi iekšā. Galu galā, arī pašas Atslēgas ir daļa no šiem svētkiem – oficiāls simtgades projekts.

Tāpēc šodienas klātesamības efektu izmantosim, lai mēģinātu noķert to sajūtu, kā top vēsture, un kā mēs, Latvijas tauta, to uztveram. Atslēgas izcels dažus svinību notikumus, kas tautā raisījuši īpaši saasinātu reakciju, un mēģinās tajos starp ķildām un protestiem saskatīt lielo simtgades svinību devīzi «Es esmu Latvija». Devīzi, kas rotājusi gan Dziesmusvētkus, gan rokas zāģi, gan Latgales kongresu, gan biezpiena sieriņu. Jo, patiesi, mēs taču visi un katrs atsevišķi esam Latvija.”

labi – pēdējais –
es domāju, ka tā milzīgā traģēdija ir vērtību neesamība –

padomājiet – es lasu tagad daudzi stukači raksta – daudzi – ka ne par vienu nav ziņojuši, neko sliktu nav darījuši – tikai izmantojuši situāciju , lai varētu veidot savu karjeru

tad iznāk tā, ka karjera – izdevusies paša dzīve ir bijusi un ir augstākā vērtība, augstākā ideja – pāri tādām kā gods, cieņa, taisnīgums utt

Tikko lasīju – labi – lai paliek – bet
es tagad domās bieži pieminu Raini – kā viņš cietumā esot savus biedrus nenodeva – bija gatavs uz visu – arī nāvi ; – bija gatavs idejas par labāku – godīgāku , taisnāku dzīvi dēļ arī mirt

bet mēs – pelēkā masa – gļēvi tārpi – Debess Visusvētā , cik gļēvi tārpi esam

Tā arī ir inteliģence, kura šo Raiņa neliekšanos, šo Raiņa virzību uz Sauli uz Gaismu uz civilizēto Eiropu ir noklusējusi

Bija taču jānāk vienam krievam Dobrovenskim , kurš to pacēla gaismā

Jā nu traki vispār – bet nu – kā saka – kā ir tā jādzīvo