Ulža Bērziņa dzejai savulaik laimējies būt Latvijas gudrāko literatūrzinātnieku uzmanības lokā. Kārlis Vērdiņš recenzijās1 un grāmatā par dzejprozu2 viesis skaidrību Bērziņa šķietamās prozas un verlibra lietojuma niansēs (Bērziņa safrizētās rindiņās nesadalītās «avīžu slejas», vienlaidu teksta lēveņi mēdz būt īpaši blīvi, smagi, trakā ātrumā ejoši). Māris Salējs pamatīgi analizējis Bērziņa telpas un laika poētiku (Bērziņam viss notiek pa daļai mītā, pa daļai vēsturē, laiks sabiezinās, un rūc zemeslodes tukšais vēders).3
Runā tūkstoš balsīs
Uldis Bērziņš. Idilles. Rīga: Neputns, 2018.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.