Lai arī ļoti plaši tiek runāts par milleniāļu paaudzi un viņu tuvo draudzību ar digitālajām tehnoloģijām, nereti viņu zināšanas par praktiskām lietām ir visai šauras. Esmu saskārusies ar situāciju, ka brīdī, kad jāpaveic kaut kas praktiski un ārpus skolēnu ierastās vides – sociālajiem tīkliem – viņi mēdz apjukt.
Pavisam nesen mācību ietvaros skolēniem organizējām dažādas iesaistošas aktivitātes digitālajā vidē, kur uzdevumu atrisināšanā, piemēram, virtuāli apskatīt vairākas izstādes, skolēniem bija jāizmanto publiski pieejamie resursi. Pamanīju, ka arī visai vienkāršas lietas var sagādāt problēmas.
Tāpat diezgan daudzi spēra pirmos soļus darbā ar ģeolokāciju saistītām lietotnēm. Tas var šķist pietiekami triviāli – atzīmēt, piemēram, “Google Maps” savu atrašanās vietu un nosūtīt to citiem, taču daudzi pat nezināja par tādu iespēju.
Man radās iespaids, ka skolēniem ir savs lietotņu loks, kur viņi jūtas ļoti labi, bet neko citu, kas ir ārpus savas komforta zonas, viņi pat nevēlas mēģināt.
E-pakalpojumi palīdz būt sava laika noteicējai
Ja man jāizceļ būtiskākie e-risinājumu ieguvumi, tad tā noteikti ir mobilitāte, ietaupītais laiks un iespēja pašai plānot savu ikdienas ritmu. Tos pakalpojumus, ko esmu līdz šim paveikusi digitāli, esmu darījusi ārpus iestādes darba laika. Tas, ka vari būt sava laika noteicēja ir svarīgs faktors, lai ikdienas formalitātes kārtotu attālināti.
Līdz integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” digitālo aģentu mācībām biju aplūkojusi par mani uzkrātos datus valsts reģistros, izmantojusi Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, kā arī reģistrējusi bērnus pirmskolai. Starp maniem ikdienas e-rīkiem ir arī internetbanka un medicīnas lietotne “Healthpoint”.
Lai arī e-pakalpojumu ziņā sevi uzskatīju par zinošu, tomēr digitālo aģentu mācībās uzzināju pietiekami daudz jauna. Viens no lielākajiem jaunumiem bija VID e-pakalpojums par attaisnotajiem izdevumiem – jau mācību laikā iesniedzu pirmos čekus! Tāpat apguvu zināšanas par e-darbnespējas lapas iesniegšanu. Jāsaka, mācībās varēju nostiprināt savas esošās zināšanas, kā arī vēlreiz iegūt tādu kā apstiprinājumu – rīkoties un darboties.
Drošība digitālajā vidē
Tas, ka interneta lapās var izmantot “inkognito” režīmu man bija vērtīgs jaunums. Tas īpaši būtiski ir publiskās vietās, piemēram, skolu bibliotēkās. Nereti jaunieši aizmirst izlogoties no saviem e-pastiem, tādējādi pakļauj savus datus drošības riskiem, tāpēc arī šo noteikti pastāstīšu saviem skolēniem. Tehnoloģijas šobrīd ir uz katra soļa, dažkārt tās sākot uztvert pat vieglprātīgi un aizmirstot, ka arī digitālajā vidē ir jārūpējas par savu datu drošību. Gluži tāpat kā aizslēgt māju.
Daļai jauniešu pat ir bail lietot e-pakalpojumus, taču, ja viņi zinās, ka var vērsties pie skolotāja pēc padoma, tad motivācija būs lielāka. Katrā ziņā digitālais aģents ir tas cilvēks, kurš mudina apkārtējos savās dzīves situācijās lietot šos e-pakalpojumus.
Protams, ir pakalpojumi, kuros pašam ir jāatrodas fiziski attiecīgajā iestādē, taču vietās, kur nepieciešams tikai formāls iesniegums, jāmudina to paveikt attālināti. Tas taupa gan paša, gan arī valsts iestāžu resursus un pat dabas resursus. Ja pirmajās reizēs var gadīties apjukt un pat pazaudēt vēlmi turpināt iesākto, tad atbalsta plecs noteikti noderēs. Svarīgākais ir uzdrošināties!
Autore ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma skolotāja
Pagaidām nav neviena komentāra