Pusotra mēneša laikā bērnu slimnīcā nomira divi zīdaiņi: viens nebija saņēmis vakcīnu pret garo klepu, otrs — K vitamīna devu, lai arī vecāki to vēlējās. Kāpēc mediķi to palaida garām, un ko darīt, lai tas neatkārtotos?
Kristīne savu trīsarpus mēnešus veco Vanesu zaudēja 3. novembrī un kopš tā brīža katru dienu iet pie meitas kapa. Jau nedēļu viņa atkal ir darbā, Kristīne ir viesmīle Vecrīgas kafejnīcā. «Mājās bija smagi. Meitas dārziņā, vīrs darbā, es — viena. Domāju — nomiršu, tāpēc atsāku strādāt,» saka Kristīne. Trīs un piecus gadus vecās meitas dzimušas Rīgas Dzemdību namā, visas potes saņēmušas pēc kalendāra. «Es neesmu pret vakcināciju, arī Vanesu gribējām vakcinēt,» saka Kristīne. Meitiņa saņēma tuberkulozes poti un K vitamīnu, bet poti, kas pienākas divu mēnešu vecumā, ģimenes ārsts ieteicis vēlāk. «Atnācām potēties, bet māsiņa teica, ka vakcīnas nav. Ārsts noplātīja rokas,» Kristīne atceras. Tā bija kompleksā pote, kurā ietilpa arī garais klepus.
Jau nākamajā dienā Vanesai sākās iesnas, temperatūra uzkāpa līdz +38,7 grādiem. Kristīne izsauca ātro palīdzību, mediķi izklausīja mazulītes sirdi, plaušas un pateica, ka izsaukti lieki. Iesnas pārgāja, sākās klepus. Ziņoja ģimenes ārstam. Sākās lēkmes, ārsts atbrauca uz mājām, paklausījās un izrakstīja zāles pret klepu. Neatpazina garā klepus simptomus. Pēc nedēļas slimošanas Kristīne teica vīram Anatolijam, ka jābrauc uz slimnīcu. Tur uzreiz konstatēja garo klepu. Vanesai bija nepieciešama pilna asiņu apmaiņa trīs reizes, taču tas nelīdzēja. «Līdz pēdējam elpas vilcienam cerējām, ka izķepurosies,» saka Kristīne. Pediatrs Reinis Balmaks, kurš bērniņu ārstēja intensīvās terapijas nodaļā, stāsta, ka garais klepus ir bīstama infekcija, ar kuru vieglā formā slimo pieaugušie un pilienu veidā var aplipināt bērnus. «Infekcijas laikā izdalās toksīni, kurus nevar apstādināt pat ar antibiotikām. Asinis kļūst biezas, sastrēgst plaušās.»
Vanesas vecāki uzrakstījuši iesniegumu Veselības inspekcijai, aicinot izvērtēt ģimenes ārsta Nikolaja Šabanova atbildību. Vaicāts, kāpēc praksē nebija vakcīnas, ārsts telefoniski saka: «Es nevaru atbildēt.» Un nomet klausuli.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka vakcīnas laikus ir jāsagādā ārstam vai māsiņai. Parasti uz pasūtījuma dokumenta ir ārsta paraksts, tas notiek ar viņa ziņu. Arī Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece norāda, ka tas ir ārsta pienākums, taču pati savā praksē vēl šogad augustā pieredzējusi, ka nekavējoties vakcīnas iegūt nevar un nākas zvanīt vairākkārt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.