Veiksmīgai saziņai tiešsaistē svarīgi ievērot latviešu valodas pamatlikumus

Mirkļsaziņa WhatsApp un Messenger lietotnēs, komunikācija sociālajos tīklos un forumos – rakstu valoda tiešsaistē kļuvusi nozīmīgāka, kā nekad agrāk. Tomēr 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai, liecina Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar Mindshare aptauja. Veiksmīgai saziņai tiešsaistē svarīgi ievērot latviešu valodas pamatlikumus.

Patlaban vairums ikdienas sarunu notiek rakstveidā. Samsung Skola nākotnei aptaujas dati rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā. Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu. Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem.

Aptauja liecina, ka 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai, bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot. Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta.

Mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos. Latviešu valoda kopš 20.gs. 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, piemēram, īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.), burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai (PATĪK :) ;) ), anglicismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības. Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē.

Tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu. Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta.

Rakstītā valoda vienmēr ir bijusi konservatīvāka un formālāka par runāto valodu, un tāpēc tieši rakstu formai ir liela nozīme valodas saglabāšanā un uzturēšanā.

Mūsdienās personiskās atbildības trūkums internetā rada visatļautību ne tikai viedokļu formulēšanā, bet arī haosu rakstītajā valodā. Tas ir īpaši bīstami publiskajā telpā, jo tur katra uzrakstītā neatbilsme var strauji izplatīties un nomākt sen pieņemtu un izplatītu normu, radot apjukumu valodas lietotājos (piemēram, zina/zin, administrators/administrātors, manis dēļ/dēļ manis u.c.). Un mēs vairs nezinām, kā vajadzētu pareizi rakstīt, jo ikdienā rakstām, kā pagadās…

Lai gan valoda mainās, svarīgi atcerēties, ka pareizrakstības un gramatikas likumus rakstu valodā, arī internetā, neviens vēl nav atcēlis, un šie likumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgāku saziņu sociālajā vidē – valodas likumi ir domāti, lai sazināties būtu vieglāk, nevis grūtāk.

Mirkļsaziņa kļuvusi par neatņemamu digitālā laikmeta dzīves sastāvdaļu, tomēr jāatceras, ka tāpat kā klātienes saziņā arī tiešsaistē jāievēro labas uzvedības normas jeb netiķete, cienot gan saziņas, gan valodas likumus.

 

Autores ir Egle Tamelīte “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā, un Inta Urbanoviča, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente