Ekonomikas dati skaidri iezīmē tūrisma nozares izaugsmes potenciālu. Šobrīd sasniegt vēl labākus rezultātus mūs kavē nespēja sadarboties starp pašvaldībām, kā arī centieni radīt aizvien jaunus produktus, mazāk laika veltot esošo produktu un galamērķu pilnveidei.
Nesezonas laikā viens tūrisma objekts vai viena pašvaldība nespēj piesaistīt pietiekami lielu viesu skaitu, tāpēc vēl aktīvāk jāveido sadarbība, lai mudinātu tūristus Latvijā pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku.
Atliek risinājumu meklēšanu
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,8%. Lielu daļu šī pieauguma nodrošināja pakalpojumu nozare, tostarp tūrisms.
Lai gan nacionālā līmenī nozares vērtība nav pienācīgi novērtēta, tūrisma pienesums IKP ir vērā ņemams.
Arī pasaules tendences – 6% izaugsme pirmajā pusgadā pasaulē un 7% Eiropā – liecina, ka nozarē ir iespējama vēl lielāka dinamika un tūristu plūsma.
Labs signāls ir jaunas viesnīcas – Rīgā gada laikā ir atvērtas vairākas, un dažas durvis viesiem vērs 2019.gadā. Lai viesnīcas un tūrisma nozare varētu ilgtermiņā darboties sekmīgi, aktīvāk jāstrādā pie nesezonas piedāvājuma. Jāsaprot, ka nesezonas tūrisms nav tikai konferences un viens Latvijas kongresu birojs nebūs absolūtais risinājums. Nesezonas tūrisma risinājumu meklēšana visu laiku tiek atlikta, mēs šķietami kaut ko gaidām, taču nozarei bizness ir nepieciešams tagad, īpaši jaunajām viesnīcām.
Apgūt veselības un SPA jomu
Ko mēs piedāvājam un ko varam piedāvāt nesezonā? Pašlaik, izņemot Staro Rīga un Ziemassvētku tirdziņus, spēcīgu un interesantu galamērķa produktu nav. Ir skaidrs, ka tūristi vēlas braukt uz Rīgu – to apliecina fakts, ka jau oktobrī ir rezervēti visi lielāko restorānu piedāvājumi Jaungada sagaidīšanai, arī viesnīcas laikā no 31.decembra līdz janvāra pirmajām dienām ir piepildītas. Ko varam darīt, lai viesi Rīgā un Latvijā paliktu ilgāk par vienu vai divām dienām? Lai viesi brauktu arī februārī un martā, kas ir tā saucamie tukšie mēneši?
Mums nav kopējās nesezonas ziņas – kas ir Rīga ziemā? Ar vienu Ziemassvētku egles leģendu diemžēl būs par maz, piedāvājumam jārada praktisks piepildījums, veidojot kopējo bildi. Rīgā un Latvijā ir labs un kvalitatīvs kultūras tūrisma piedāvājums, tomēr trūkst vienota produkta, kuru visas iesaistītās puses varētu pārdot gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.
Savedot kopā visas iesaistītās puses, var radīt veiksmīgu kultūras tūrisma piedāvājumu nesezonā.
Mums ir opera, daudz labu muzeju, radošās darbnīcas, kvalitatīvi koncerti, nemateriālais kultūras mantojums – tās ir iespējas veidot saturīgu vairāku dienu piedāvājumu. Vēl viena niša ir veselības tūrisms – Pierīga ir piemērota veselības un SPA tūrisma attīstībai, ko piedāvāt komplektā ar Rīgas kultūras dzīvi.
Ziemas tūrisma sezonas mērķa auditorija lielākoties ir Eiropas valstis. Tas nozīmē, ka ar pārdomātu piedāvājumu varam piesaistīt Eiropas maksātspējīgos seniorus, kuriem rūp veselība. Uzskatu, ka šo nišu izmantojam pārāk maz. Ieguldot lielāku darbu, varam iegūt vairāk tūristu no Vācijas, Skandināvijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām valstīm.
Sadarbība reģionos
Vēl viens izaicinājums, kas jārisina, ieguldot lielu darbu un pat mainot domāšanu un attieksmi, ir tūrisms reģionos. Mums ir jaunas, daudzfunkcionālas koncertzāles Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē, kuras piesaista gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotājus, taču tikai uz vienu vakaru. Nepieciešams radīt kompleksu piedāvājumu, kas papildus koncertzālei noturētu atbraukušo viesi reģionā vēl dažas dienas. Šāda piedāvājuma veidošanā atslēgas vārds ir sadarbība. Problēmas ar sadarbību vērojamas arī vasaras sezonā.
Beidzot ir jāapzinās, ka izvietot savā galamērķī informatīvo bukletu par citu tūrisma objektu vēl nebūt nenozīmē sadarbību.
Par laimi, ir daži izņēmumi – pašvaldības, kuras jau pierādījušas gatavību apvienoties, lai radītu pievilcīgus tūrisma objektus, piemēram, Sēlijā, bijušā Liepājas rajona teritorijā u.c. Taču potenciāls ir daudz lielāks. Lai to apgūtu, jāmaina domāšana, aizvien vairāk skaidrojot sadarbības ieguvumus un rādot pozitīvos piemērus, kur palielinājusies tūrisma plūsma.
Labās prakses piemēri nav jāmeklē tālu – pirms pāris gadiem īstenotais projekts Enter Gauja lieliski parādīja, kā vairākas pašvaldības var apvienoties, piedāvājot ceļotājiem stāstu un iespējas dažādi pavadīt laiku vienā reģionā, izzinot kultūru, vēsturi, izbaudot SPA un aktīvo atpūtu. Arī kaimiņos Lietuvā ir vairāki labi piemēri, viens no tiem ir kūrortpilsēta Druskininkai, kurā pēc statistikas ceļotāji pavada vairāk nekā vienu nakti.
Vienam lielu plūsmu grūti piesaistīt
Tūrisma nozares uzņēmējiem beidzot skaidri jāapzinās – tikai retais var viens pats bez sadarbības piesaistīt pietiekami lielu tūristu plūsmu. Īpaši grūti tas ir gadījumos, kad tūrisms ir tikai hobijs, kas izaudzis, piemēram, no zemnieku saimniecības vai citas nozares uzņēmuma.
Ja tūrisms nav pamatnozare, nav pietiekami daudz motivējošu apstākļu, kas mudina sadarboties un attīstīties.
Tiem, kas saka, ka uz Latviju nebrauc pietiekami daudz tūristu, lai tā varētu kļūt par pamata nodarbošanos, varu teikt, ka tūristu ir pietiekami daudz – gan ārvalstu, gan vietējo. Jautājums, vai spējam no viņiem paņemt maksimumu?
Arī nacionālā līmenī tiek attīstīti jauni tūrisma objekti, kaut gan vairāk uzmanības būtu jāvelta esošo objektu attīstībai, pilnveidei un sadarbībai. Peļņu var gūt ne tikai piesaistot jaunus tūristus, bet arī panākot, lai esošie pavada pie mums ilgāku laiku un biežāk atgriežas. Reizēm efektīvāk ir strādāt pie tā, kas mums jau ir, lai Latvijas viesi šeit pavada iespējami ilgāku laiku.
Autors ir Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs.
Pagaidām nav neviena komentāra