Pēc ilgiem gadiem trokšņainā Mančestrā, kur Eva un Sandis strādāja labi apmaksātos darbos un izbaudīja lielpilsētas dzīvi, abi atgriezušies uz dzīvi Skrundas pusē. Mežmalā, kur atrodas viņu mājas, nav nekā no tā, kas bija Anglijā. Taču viņi ir laimīgi, pat ļoti
Ja Eva pirms tam nebūtu izstāstījusi, kā nokļūt līdz namiņam, kur dzīvo viņa, Sandis un abu meitas, atrast to būtu grūti. Behmaņu ģimenes māja nav tālu no Liepājas šosejas, bet nostatus no apdzīvotām vietām. Ēku ieskauj liels mežs un koku šalkoņas radīts milzīgs miers. Pašu māju sargā sirmas ābeles, un, lai gan vieta ir nomaļa, šķiet, tā ir visdrošākā pasaulē. Sētā šiverējas vistas, zīdaiņa ratos saldi šņākuļo Anna. Pirms četriem mēnešiem piedzimusi Latvijā, savukārt viņas deviņgadīgā māsa Emilia ir dzimusi un augusi vienā no lielākajām pilsētām Anglijā. Tieši Emilias spītēšanās nerunāt latviski bija viens no iemesliem, kāpēc mamma un tētis sāka apsvērt iespēju atgriezties. Domāja viņi ilgi, un arī atbraukšana nenotika vienkārši. Taču tagad, kad ģimene ir savās mājās Trīsuļos, viņi domā — viss notika tieši tā, kā bija jānotiek.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.