Pirms desmit gadiem, kad Konkurences padome brīdināja par zāļu tirgus koncentrēšanu dažu lieltirgotāju rokās, līderi kontrolēja 70% tirgus un 34% aptieku. Taču valsts necēla iebildumus, un tagad četriem koncerniem pieder gandrīz viss tirgus. Tas ļauj no zāļu ražotājiem dabūt treknas atlaides, bet iegūto naudu tirgotāji patur sev — tātad liekot pacientiem pārmaksāt
Reta bijusi reize, kad jelgavnieks Jānis (vārds mainīts) ārsta izrakstītās zāles aptiekā būtu saņēmis uzreiz, tiklīdz ieradies ar recepti. Parasti tās jāgaida viena vai pat divas nedēļas. Zāles Levetiracetam Jānim vajadzīgas epilepsijas krampju ārstēšanai — bez tām ir risks piedzīvot dzīvībai bīstamas lēkmes. Tāpēc viņš iemanījies uz aptieku iet laikus, kamēr iepriekš saņemtā tablešu kārba vēl nav tukša.
Mēģinot atklāt, kāpēc desmitiem cilvēku aptiekās nevar nopirkt kādu no medikamentiem, Konkurences padome (KP) nesen publiskotā pētījumā atklājusi, ka Veselības ministrijas un tās pakļauto iestāžu radītā sistēma nemaz neļauj novērtēt zāļu pieejamību. Zāļu plūsma ir necaurspīdīga un nekontrolēta, secinājusi KP. Turklāt izpētītais vedina domāt, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gan zāļu pieejamību, gan to cenu, ir dažu holdingu rokās koncentrētais zāļu tirgus.
Jau pirms desmit gadiem KP brīdināja, ka daži uzņēmumi pārņem zāļu tirgu savās rokās un šī koncentrācija samazina aptieku konkurenci. Toreiz trīs lielākie spēlētāji — Magnum Medical, Tamro un topošais holdings Repharm — kontrolēja 70% no zāļu lieltirgotavu apgrozījuma un 35% aptieku. Taču neviens no septiņiem veselības ministriem, kas ieņēmuši amatu šo desmit gadu laikā, nav šo koncentrāciju apturējuši. Tieši otrādi, tagad četrām lielākajām kompānijām pieder jau 80% zāļu tirgus un tajās integrēti 78% aptieku. Arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) izteikusies, ka tirgus koncentrācijā problēmu nesaskata. Kādas tam ir sekas?
87% netiek pie zālēm
Zāļu pieejamību KP pētīja trīs gadu posmā — no 2014. līdz 2016. gadam. Kopumā valsts kompensējamo medikamentu sistēma aptver gandrīz 1800 zāļu vai medicīnisko ierīču. Taču KP koncentrēja uzmanību tikai uz vienu no segmentiem — tā saukto B sarakstu, kurā ir 343 zāles, kurām nav aizvietotāju. Tātad — ja šīs zāles pacientiem nav pieejamas, veselība ir briesmās. No visa šo zāļu klāsta KP pētījumam atlasīja 12, par kuru nepieejamību Veselības inspekcijai ziņots visbiežāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.