Pirms desmit gadiem Diāna un Nikijs bija starp tiem tūkstošiem, kas pameta Latviju. Viņi pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā. Apguva valodu, veiksmīgi iedzīvojās un labi pelnīja. Tomēr ar gadiem sākuši arvien vairāk izjust vajadzību pēc piederības valstij. Savai valstij. Tāpēc viņi atgriezās un ne reizi nav nožēlojuši šo izvēli
Trekna zīlīte, vēderu grozīdama, rosās otrpus loga rūtij. «No rītiem mūs modina, kad kaut kur kaļ mājā,» stāsta Diāna, kas saimnieko nelielā guļbūvē koku ieskautā uzkalnā Madonas novada Liezēres pagastā. Māju, precīzāk — ēkas karkasu, abi ar dzīvesbiedru Nikiju iegādājušies pirms četriem gadiem, kad atgriezās Latvijā. Kopš tā laika gan daudz kas ir mainījies. Nams pamatīgi labiekārtots, Kalnu ģimenē — pieaugums.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.