Pēc cīņas. Ko esam ievēlējuši?

Ilustrācija — Shutterstock
Nellija Ločmele, Baiba Kļava

Spēcīgs trīs jauno partiju starts šajās vēlēšanās nesīs milzīgas pārmaiņas Saeimā — divas trešdaļas veco deputātu tiks nomainīti. Kādi vēl pārsteigumi redzami 13. Saeimas vēlēšanu rezultātos?

Zaudētāji

Partiju reitingi pirms vēlēšanām nekādi nesignalizēja par tik dramatisku ietekmes kritumu, kādu piedzīvojusi valdības partija ZZS. Vairāk nekā puse agrāko balsotāju ZZS ir pametuši, 21 mandāta vietā jaunajā Saeimā jāsamierinās ar 11 un acīmredzot jāatvadās no premjera ambīcijām.

Milzīgu vēlētāju skaitu — nepilnus 40% — zaudējusi arī Nacionālā apvienība. Tur­klāt vēlētāji naski svītrojuši no saraksta tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kurš no piektās vietas Rīgas sarakstā pārcēlies uz pēdējo un šajās vēlēšanās kļuvis par visbiežāk izsvītroto kandidātu visu sarakstu kopvērtējumā.

Aptuveni piekto daļu vēlētāju zaudējusi arī Saskaņa, kuras ietekme Saeimā nav strauji kritusies, tikai pateico­ties tam, ka šajās vēlēšanās ir pieaudzis sadalāmo mandā­tu skaits Rīgas apgabalā, kur partija saglabā stabilas līderpozīcijas. Šīs ir jau trešās parlamenta vēlēšanas, kurās Saskaņas atbalsts turpina sarukt.

Sociāldemokrātu izkārt­ne un kampaņas uzsvars uz latviešu kandidātiem licis daļai vēlētāju nosvērties par labu radikālākajai Latvijas Krie­vu savienībai, kura kopumā dubultojusi atbalstītāju skaitu, īpaši nostiprinot pozīcijas Latgalē (11% balsu), tomēr valstī kopumā palika aiz svītras ar 3,2% rezultātu.

Formāli lielākais balsu kritums ir Vienotībai, taču šī partija pirms vēlēšanām svārstījās ap 5% barjeru, tāpēc tās iekļūšana Saeimā drīzāk izskatās pēc pārsteidzoša panākuma.

Ieguvēji

Labus rezultātus sasnieguši trīs saraksti, kas sevi šajās vēlēšanās pieteica kā «jaunos spēkus», lai gan šim apzīmējumam īsti neatbilst neviens no tiem.

KPV līderis Artuss Kaimiņš jau bija ievēlēts iepriekšējā Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, bet tagad ar savu partiju spējis piesaistīt 120 tūkstošus vēlētāju — daudz, tomēr tie dod 16 mandātus Saeimā, nevis pirms vēlēšanām partijas līderu solīto 51 balsi.

Jānim Bordānam ar JKP iepriekšējās vēlēšanās izdevās uzrunāt tikai 0,7% vēlētāju, bet šoruden ar Rīgas domē norūdīto komandu sasniegts rezultāts, kas nodrošina 16 mandātus Saeimā un iespēju uzņemties valdības veidošanas iniciatīvu.

Attīstībai/Par, kurā netrūkst bijušās Vienotības biedru, piesaistījusi lielu daļu šīs partijas zaudēto vēlētāju un ar 13 mandātiem ieguvusi stabilu vietu pie nākamās koalīcijas galda.

Uzvarētāji pa pagastiem un pilsētām

Karte — Ritvars Eglājs, CVK

Pārsteigumi

Pirmo reizi Latvijas vēsturē sieviešu skaits parlamentā tuvojas trešdaļai — ievēlēta 31 deputāte. Visvairāk sieviešu būs KPV un JKP frakcijās — katrā pa sešām. Iepriekšējā Saeimā tika ievēlētas tikai 19 sievietes. Līdz šim plašākā sieviešu pārstāvniecība bija 11. Saeimā —  21, bet mazākā — 6. Saeimā, kad no 100 izraudzītajiem deputātiem tikai astoņas bija sievietes.

Nepatīkami pārsteigusi zemā vēlētāju aktivitāte — šoreiz pie urnām devās 54,6% vēlētāju. Tas ir par 68 tūksto­šiem mazāk nekā pirms četriem gadiem, kad balsoja 56,5%. Balss­tiesīgo skaits starplaikā nav būtiski mainījies. Vis­zemākā aktivitāte bija Lat­galē, kur balsot aizgāja 43%. Piemēram, Rē­zeknes novadā pat tikai 33%. Turpretī ar 90% aktivitāti izcē­lies Saulkrastu novads, kas acīmredzot uzņēmis galvaspilsētas atpūtniekus. Jau tradicionāli zema līdzdalība ir ārzemju balsotājiem — šoreiz ceļu līdz urnām bija mērojuši 24%, taču absolūtos skaitļos tie ir jau nepilni 32 tūkstoši, jo balsstiesīgo skaits ārvalstīs šogad bija dubultojies, sasniedzot 130 tūkstošus.

Vēl viens pārsteigums — šajās vēlēšanās par 5% barjeru nepārvarējušām partijām balsojuši 13% vēlētāju. Pēdējās trijās vēlēšanās šis rādītājs bija noslīdējis līdz 5—6%, bet augstākais Saeimā nepārstāvēto balsu īpatsvars bija 8. Saeimā — 16%.

Trīs no Saeimā neiekļuvušajām partijām ir ieguvušas vismaz 2% balsu un līdz ar to ieguvušas tiesības nāka­mos četrus gadus saņemt valsts finansējumu 0,71 eiro apmērā par balsi — attiecīgi Re­ģio­nu apvienībai tie būs nepilni 25 tūkstoši gadā, Krievu savienībai 19 tūkstoši, bet Pro­gresīvajiem — ap 15 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam — septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām valsts finansējums gadā sasniegs kopumā 523 tūkstošus eiro.

Līderu plusi

Vēlētāji daudziem kandidātiem likuši plusus, īpaši apliecinot simpātijas sarakstu līderiem. Vislielāko atbalstu savu vēlētāju vidū bauda KPV līderis Artuss Kaimiņš, kuram plusu ievilkuši 67% partijas atbalstītāju Rīgā. Savukārt JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns saņēmis īpašu atzinību no 52% atbalstītāju. Tāpat 52% balsotāju par Vienotību Rīgā ievilkuši plusu sarak­sta līderim, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. NA līderi Raivi Dzintaru īpaši atbalstījuši 46%, Attīstībai/Par premjera kandidātu Arti Pabriku — 43%, premjeru un ZZS līderi Vid­zemē Māri Kučinski — 41%, bet Saskaņas premjera kandidātu Vjačeslavu Dombrovski — 39% no attiecīgo sarakstu vēlētājiem.

10 visvairāk plusus saņēmušie kandidāti (% no saraksta vēlētājiem)

Vjačeslavs Dombrovskis — 34 705 (39%)
Artuss Kaimiņš — 23 961 (67%)
Jānis Bordāns — 20 144 (52%)
Jānis Urbanovičs — 19 274 (22%)
Andrejs Klementjevs — 19 086 (22%)
Regīna Ločmele-Luņova — 18 487 (21%)
Daniels Pavļuts — 15 677 (40%)
Artis Pabriks — 14 568 (43%)
Raivis Dzintars — 14 523 (46%)
Aldis Gobzems — 14 103 (39%)

Izsvītrotie

Vēlētāji labprāt izmantojuši iespēju grozīt sarakstus un tā pārsvītrojuši virknei kandidātu ceļu uz Saeimu. Attīstībai/Par vēlētāji Zemgalē saraksta līderi Ilzi Viņķeli pārbīdījuši uz pēdējo vietu, izsvītrojot viņu 23% zīmju. Starp NA balsotājiem Rīgā 20% svītrojuši ministru Dzintaru Rasnaču, no piektās vietas sarakstā noliekot pašās beigās. Bet 18% partijas atbalstītāju Zemgalē svītrojuši deputātu Imantu Parādnieku, no otrās vietas pārbīdot uz ceturto un atstājot bez mandāta. ZZS sarakstā Zemgalē 18% izsvītrojuši saraksta līderi, līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, liekot noslīdēt uz trešo vietu un palikt tūliņ aiz svītras mandātu sadalē. Šajā gadījumā gan īpašu lomu nospēlējis tas, ka līderpozīcijās ar ievērojamu plusu skaitu no 7. vietas sarakstā uzkāpis mazāk pazīstamais kandidāts Viktors Valainis, kas līdzīgi ar individuālo kampaņu panāca ievēlēšanu 11. Saeimā. Savukārt Kurzemē 13% JKP balsotāju izsvītrojuši Ievu Akurateri, nobīdot sarakstā no otrās uz trešo vietu un atstājot aiz svītras.

Vienotības sarakstā vēlētāji ārpus Saeimas atstājuši divus ministrus. Deputāts Andrejs Judins apsteidzis ministru Kār­li Šadurski, kurš gan bija saņēmis daudz vairāk plusu, tomēr biežāk arī svītrots. Mazāk populārs izrādījies arī ministrs Rihards Kozlovskis, kurš no otrās vietas noslīdējis uz piekto.

Savukārt Saskaņas vēlētāji trijos sarakstos (izņemot Rīgu un Zemgali) nomainījuši līderus pēc sava prāta, tādējādi acīmredzot nepiekrītot partijas spices lēmumam iekļaut sarakstos jaunpienācējus ar latviskiem uzvārdiem. Eviju Papuli Vidzemē ar pamatīgu plusu pārsvaru izkonkurējis Sergejs Dolgopolovs, bet Kurzemē Valērijs Agešins līdzīgi nobīdījis otrajā vietā Anriju Matīsu, atstājot ārpus Saeimas. Jānis Krišāns Latgalē nobīdīts uz ceturto pozīciju, tomēr Saeimā tiks.

10 visbiežāk svītrotie kandidāti (% no saraksta vēlētājiem)

Dzintars Rasnačs — 5499 (20%)
Juta Strīķe — 5433 (15%)
Andris Kivičs — 4307 (12%)
Dace Rukšāne-Ščipčinska — 3602 (11%)
Rihards Pīks — 3400 (10%)
Veiko Spolītis — 3076 (16%)
Imants Parādnieks — 2983 (18%)
Valdis Kalnozols — 2908 (21%)
Ilze Viņķele — 2867 (23%)
Modris Jaunups — 2818 (8%)

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu