Revidējot atvilktnes un failus pirms aiziešanas no Saeimas, atradu kādu pirms četriem gadiem tapušu raksta uzmetumu, kas līdz publicēšanai tā arī nenonāca. 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti jau bija zināmi, taču jaunā Saeima vēl nebija sanākusi. Piedāvāju šīs tēzes publicēšanai tagad, kad 12. Saeima savu darbu beidz.
- gada 13. oktobris
Visi gaida Artusa ierašanos Saeimā. Visi – deputāti, žurnālisti, tauta. Vieni nīgri vīpsnā. Citi teic, ka vajagot arī mums savu Žirinovski. Vēl kāds cer, ka nu beidzot tie blēži, tur Saeimā, dabūs pamatīgi trūkties. Sen jau vajadzējis…
Jauno Saeimas deputātu Arturu Kaimiņu jeb Artusu es napazīstu. Nedaudz esmu redzējis viņa ekstravaganto izrīcību ar politiķiem video blogā „Suņu būda”. Noskatījos arī viņa triumfu Ingas Spriņģes TV raidījumā „1:1”, kad otrā dienā visi par to runāja.
Taču šis stāsts nav par Artusu konkrēti. Stāsts ir par kādu vispārīgāku tendenci Latvijas politiskajā vidē. Politika tautas acīs aizvien vairāk pārvēršas par izklaidējošu TV šovu. Tam ir pieprasījums, ko producenti (TV) un aktieri (politiķi) cenšas apmierināt.
Politikā mēs visi topam aizvien atkarīgāki no klaunādes. Jo tālāk, jo trakāk. Apburtais loks. Trīs spēlētāji: politiķi – žurnālisti – tauta. Kurš ir pirmais un galvenais? Sāksim ar politiķiem.
Politiķi ir uzķēruši, ka panākumu gūšanai ir svarīgi nevis tas, ko pasaki, bet – kā pasaki. Izteikumiem jābūt gana asiem un aizskarošiem. Jārada samulsums. Tad par to runās. Aizvien izšķirošāka nozīme ir tam, kādas ir tavas šovmeņa, nevis politiķa potences. Protams, arī tas kaut ko pasaka par cilvēku, par politiķi. Taču nosliece uz ārišķībām jau iegūst slimīgus apmērus.
Izskatās, ka Artuss šajā dīķi jutīsies kā zivs ūdenī. Lembergs arī ir izcils meistars. Tieši viņš priekšvēlēšanu debatēs izvilka ZZS. Bondars cenšas spēlēt smalkāku kungu, kaut arī ir šovmeņa tips.
Tauta šovu novērtē un prasa vēl. Pamanīju, ka pat jaunieši aizrāvās ar priekšvēlēšanu debašu skatīšanos. Politiku viņi skatījās līdzīgi tam, kā viņu opis padomju laikos skatījies hokeju – cerībā, ka sagaidīs izkaušanos. Tagad šajā fāzē iegājusi politikas vērošana. Varbūt lies ūdeni, varbūt plēsīs matus…
TV zina, kāds produkts tautai jāgādā. Debašu dalībniekiem uzdevumi kā skolas bērnu spēlēs. Cits citam uzdod jautājumus, dalās komandās, jāsacer topiki angļu valodā. Bet galvenais, kā to visu novest līdz kautiņam?
Patiesībā jau cilvēkiem patīk sūkstīties, ka viss ir tik riebīgi. Viņi gatavi par to maksāt.
Bīstamākais ir tas, ka politika, valsts vadīšana pārtop par izklaidējošu TV šovu, viss pārvēršas par cirku un muļļājošu izrādi. Šo kaiti gan nevajadzētu ielaist.
Kā izrauties no apburtā loka? Vai ir iespējama nopietna diskusija starp politiķiem, medijiem un sabiedrību? Kā politiku padarīt nopietnāku un atbildīgāku?
Mēs slīkstam seklumā.
Jūtu, ka Artusu Saeimā vecie gaida ar bažām. Sauc par ākstu, bet baidās. Vai no viņa varētu sanākt labs politiķis? Ja vien nevilks uz parlamentu savu suņu būdu. Ja vien nekritīs otrā galējībā – kļūt par tādu pašu, kādus tagad kritizē. Varbūt sanāk labdabīga personības transformācija?
Autors ir 12. Saeimas deputāts
Komentāri (9)
Aivars B. 05.10.2018. 18.35
Interesants rakstiņš, tieši tāpēc, ka pirms 4 gadiem rakstīts. Var izlasīt un salīdzināt, kā šobrīd tā bilde izskatās. Personīgi man iespaids tāds, ka publika toreiz šovu gribēja, bet nu jau ir atēdusies. Noiets etaps. Kaimiņš pēdējā Dombura TV iznācienā kopā ar Gobzemu bija tādi pieklājīgi. Lembergu , pieredzējušu šovu taisītāju, pirms šīm vēlēšanām vispār ne redz, ne dzird – laikam ZZS gluži pareizi domā, ka vēlētājus labāk nekaitināt. Bet Jaunā Vienotība, kuri šovus netaisa vispār, izskatās, ka savāks negaidīti daudz balsis. Laiki mainās …
1
QAnon > Aivars B. 06.10.2018. 19.58
Laikam jau dikti ilgojies pēc dakšu revolūcijas un Vienotības kremļa mauku, čekas kājslauķu, zagļu un pederastu zarnas uztītas uz zemnieku sūdu dakšām. Savādāk nav izskaidrojama vēlme, lai tie latviešu valsti galīgi padarītu par nevalsti.
0
Bolero_10 06.10.2018. 13.15
Artuss nāk komplektā ar Gobzemu. Lai gan šobrīd izskatās otrādi – Gobzems nāk komplektā ar Artusu.
Interneta dzīlēs atradu perfektu Gobzema raksturojumu:
“Aiz gara laika beidzot noskatījos kādu no Gobzema video, kurā viņš taisnojas par savu nolaidību vienā no Zolitūdes lietām un (tādiem narcisiem, kā viņš raksturīgi) sūdzās par korumpētajiem (lasi: viņam no rokas neēdošajiem) tiesnešiem un nozākā tos, kuri neuzskata viņu par latvju tautas glābēju-mesiju. Interesantākais ir tas, ka tēmu pārzinošiem un kritiski noskaņotiem klausītājiem (uz kuriem protams viņš neorientējas) ir grūti nepamanīt, ka viņš taisnojoties tikai atmasko sevi vēl vairāk, proti:
1) Gobzems nepārprotami atzīst, ka n-tās prasības celtas ar mērķi “ņemt uz masu”, panākot, lai pretējai pusei tiesāšanās izdevumi kļūst tik lieli, lai tā sāktu domāt, ka izlīgums izmaksās lētāk (vēl viens Gobzema neminēts faktors ir reputācija, kurai šādas ilgstošas tiesvedības kaitē vairāk). Citiem vārdiem sakot – pats prasības pamatojums ir otršķirīgs. Tas arī izskaidro to, kādēļ pēc tam, kad publiski parādījās infa par šādu prasību celšanu, ne viens vien jurists apšaubīja šādu prasību juridisko pamatotību. Celt apšaubāmas prasības ar mērķi kaitēt atbildētājam Gobzemam nav pirmā reize – šādas metodes tiek izmantotas arī reiderisma shēmās, kurās Gobzems ņēmis dalību (atceramies Palink un Pilsētprojektu).
2) Gobzems uzsver, ka no klientiem nav ņēmis neko, vienlaikus delikāti klusējot par to cik ir saņēmis no atbildētāja noslēgto izlīgumu rezultātā (kad advokātam ar parasti tiek daļa no klientam izmaksātās kompensācijas). Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ bija svarīgi savākt tik daudz prasītāju – par katru klientu atsevišķi izlīguma rezultātā saņemot ne tik daudz kopā var veidoties tīri pieklājīga naudas summiņa (pēc tāda paša principa darbojoties, ASV advokāti mēdz uzvārīties tā sauktajās “mass-tort” lietās). Citiem vārdiem sakot – bez uzkrāta politiskā kapitāla (ar ko Gobzems ne vienam vien ir lielījies) acīmredzams ir arī finansiāls ieguvums (noteikti lielāks kā jebkuram viņa minēto lietu klientam), par kura apmēru nesavtīgais advokāts delikāti klusē.
3) Apgalvojums, ka lietas atstāšana bez izskatīšanas nav nekas īpašs ir puspatiesība – protams, atstājot bez izskatīšanas var to pašu prasību celt no jauna, bet tas, ko Gobzems noklusē ir zaudētais laiks – faktiski visa līdzšinējā vairāk kā 2 gadu ilgā) tiesāšanās ir pa tukšo. Arī taisnošanās par “advokāta kalendāru” liecina tikai par attieksmi pret lietu – viņš nenoliedz, ka ir saņēmis no tiesas pavēstes un ir bijis informēts par sēdi. Tas, ka viņam kaut kad pazvanīja par “kaut kādām tiesas sēdēm” izklausās visai nenopietni un liecina, ka priekšvēlēšanu laikā šādas lietas viņam acīmredzami nav prioritāte.”
1
Sskaisle > Bolero_10 07.10.2018. 07.51
Jā, bet …. kāpēc viens pats IR par to ir rakstījis?
Kas par šausmām ir mūsu tiesu sistēmā ?
Kā te kremļa naciķis altin kāviņu tur sauc pareizi rakstīja – ja piemēram, jāziņo par valsts drošību – kāda jēga ziņot drošības iestādēm, ja tur priekšā bijušie čekisti?
Vai tiesāties jau iespēja ir tikai bagātajiem. Kapēc gobzems uznemās Zolitūdes lietu? Jo zināja , ka nabgi nemaz netiks līdz tam, lai sāktu tiesāties.
Mēs paši kaunamies , ka uz mūsu ķermaņa – valsts ir smirdīgi augoņi, bet tā ir mūsu pašu vaina un atbildība. Ta nav kremla vai Baltā nama atbidība, nemaz nerunājot par Merkeli –
0
Sskaisle 05.10.2018. 09.49
Šorīt radio ziņās stāstīja,ka Austrijā notiek milzīgas pretvaldības demonstrācijas. Tās esot izraisījušas atklātībā nākušie fakti, ka iekšlietu ministrs esot ieteicis ministrijām kontaktēties tikai ar valdībai labvēlīgiem masu medijiem.
Pie mums jau ir tas pats – Latvijas Radio un ltv1 – mums piesauc tikai divus – un cik dīvaini – abi oligarhu mediji – DIENA un NRA , savukārt, delfos neatradīsiet sliktu vārdu par Rīgas Domi, kritisku komentāru par RD pat nebūsiet pabiedzis rakstīt, kad to jau izdzēsīs
Un atšķirībā no austriešiem mēs esam pārāk čekistaina, padomiska, sašķelta un mazskaitlīga sabiedrība , lai pret to protestētu . Tā vietā , protams, ir tik ērti kārtējo reizi palsudināt – dumā tauta, prastie lopi, kuriem tikai rīt un dirst vajag
0