Pirms šīs vietas būvdarbu uzsākšanas presē rakstīja, ka, un es citēju: „…būvprojekts izstrādāts pēc diviem principiem – pirmkārt, lai namā būtu daudz gaismas un ērtas telpas darbiniekiem un publikai, un, otrkārt, bez šīm praktiskajām prasībām jāievēro, ka namam jābūt arī monumentālam. Ņemot to vērā, izveidots varens sešstāvu bloks ar galveno ieeju no 11. Novembra bulvāra“**. Citāts beidzas.
Kā jūs sapratīsiet, šis apraksts nav par Latvijas Okupācijas muzeju un arī nav par Latviešu sarkano strēlnieku memoriālmuzeju. Mēs stāvam vietā, kurai ir sāpīga celtniecības vēsture. Kārlis Ulmanis bija iecerējis tieši šajā vietā celt monumentālu Rīgas pilsētas biroju namu, kopā ar 140 metrus augstu torni. Visa kvartāla ēkas bija atsavinātas un nolīdzinātas. Bet tad sākās Latvijas okupācija, un ēkas projekts tika pārtraukts.
Latviešu sarkano strēlnieku muzejam veicās mazliet labāk. To uzcēla tepat Ļeņina simtajā dzimšanas dienā samazinātā apjomā – salīdzinājumā ar plānoto, realizēja tikai kādu pusi vai mazāk, jo bija jāpatur iespēja atjaunot Melngalvju namu.
Okupācijas muzejam pārņemot Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ēku, jau no paša sākuma bija skaidrs, ka telpas būs jāuzlabo.
Kad apstiprināja Gunāra Birkerta Nākotnes nama skices, pieņēma Latviešu sarkano strēlnieku laukuma detaļplānojumu, un valdība piešķīra finansējumu pārbūvei, tad iedomājāmies, ka drīz Latvijas sāpīgo stāstu varēsim prezentēt piemērotās, modernās telpās. Bet, gandrīz tāpat kā padomju okupācija apturēja Ulmaņa vīziju, tā labi organizēta kampaņa gandrīz apturēja Birkerta vīziju un centās iznīcināt pašu Okupācijas muzeju.
Šīs kampaņas dēļ kāds ceturtdaļmiljona cilvēku nav redzējuši muzeja izklāstīto patieso okupācijas vēsturi, un muzejs ir zaudējis kādu miljonu eiro mūsu ziedotāju naudas.
Atgādināšu, ka ēka pieder valstij un valsts arī finansē pārbūvi, bet pats muzejs ir privātmuzejs, kas pastāv pārsvarā no ziedojumiem. Mēs paši finansējam ekspozīciju, algas un citus materiālus, saņemot daļēju finansiālu atbalstu no valsts un citiem avotiem.
Kampaņa arī aizskārusi pašu ēku. Lai apmierinātu vienu no kampaņas prasībām, pārbūvētās ēkas vestibils ir bijis samazināts, lai būtu neērtāk apkalpot tūristu grupas.
Šodien iemūrēsim kapsulu ar saturu – vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā būs Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēža Valtera Nollendorfa vēstījums, Okupācijas muzeja idejas autora Pauļa Lazdas vēstījums, saraksts ar cilvēkiem un organizācijām, kuras ziedojušas tieši Nākotnes namam, muzeja apkārtraksts, kā arī vēstījumi no Valsts nekustamiem īpašumiem, Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Mēs esam ļoti pateicīgi Kultūras ministrijai un kultūras ministrei Dacei Melbārdei par negurstošo atbalstu – gan finansiālo, gan morālo. Mēs esam pateicīgi Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi – sevišķi valdes priekšsēdētājam Ronaldam Neimanim un valdes loceklei Kitijai Gruškevicai – par atbalstu un atklātību, iekustinot iestrēgušo projektu. Mēs esam pateicīgi arhitektu birojam 5. iela – tās vadītājam Intam Pujātam un arhitektei Ijai Rudzītei par Birkerta vīzijas pilnveidošanu un attīstīšanu, un par projekta pārņemšanu grūtajos apstākļos, kad cita firma to bija vienkārši nobeigusi un pametusi. Mēs esam pateicīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, sevišķi Elitai Turkai, par būvvaldes pienākumu godīgu pildīšanu – aizrādot, kad ir kļūdas, un saskaņojot, kad viss ir kārtībā. Mēs esam pateicīgi Saeimas deputātam Ritvaram Jansonam, kurš virzīja grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā, atdzīvinot iestrēgušo projektu.
Un atkal paldies mūsu daudziem ziedotājiem, kuri ir devuši tuvu pie 11 miljoniem eiro, no tā gandrīz divus miljonus eiro tieši Nākotnes nama vajadzībām – jaunai ekspozīcijai un ēkas iekārtošanai.
Paldies jums visiem, un gaidīsim jūs muzeja jaunās telpās 2020. gadā!
Latvijas Okupācijas muzeja direktors
*Latvijas Okupācijas muzeja direktora uzruna 13. septembrī, kad Okupācijas muzeja topošās piebūves „Nākotnes nams“ pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību vairāk nekā 1000 ziedotājiem, kuri ir snieguši būtisku artavu šā projekta īstenošanā.
** Latvijas Kareivis, Nr.106 (11.05.1939), 1.lpp.
Komentāri (7)
Vilis 27.09.2018. 11.54
Nākotnes nams? :D īsta klaunāde.
Tas ir un paliks Okupācijas muzejs, lai kā kādam šo faktu gribētos aizmirst vai neatzīt.
0
Sskaisle 27.09.2018. 09.57
un tomēr – to tikai čekas kalpi var izdomāt- okupācijas muzjeu nosaukt par nākotnes namu un kopš Priedītis uzrkastīja , ka muzejs viņa atmiņas par čekas laikiem pat negribēja pieņemt – es jautāju Latvijas sabiedrībai – ko mēs patiesībā zinām par Okupācijas muzeju?
Kas tur notiek? Ka nesanāk kā ar mūsu valsts drošības iestādēm, kurās vairāk čekistu kā kremlī –
es gribu zināt – vienkārši zināt un saprast – pastāstiet man , izstāstiet
1
Vahamurka > Dusma 27.09.2018. 11.14
Nākotne ir tas laiks,kad mēs čekistus dabūsim ārā no visām nozīmīgām vietām,kā arī atmaskosim visus čekistu atbalstītājus,piemēram,tevi.Un to mēs dokumentēsim un liksim tajā namā iekšā,lai visi redz un mācās.
2
QAnon > Vahamurka 27.09.2018. 20.22
Būs dokumentālais kino, kuru vajadzēs noskatīties katram, kurš alkst tikt pie deputāta mandāta, lai tas apdomātu, vai desmit vai par simts nozagto miljonu ir tā vērti, lai par tiem izciestu visbaisāko aksekūciju un savas dzimtas nolemtu absolūtai deklasēšanai.
0
tonijs > Vahamurka 28.09.2018. 10.22
Kas “mēs” – tu ar savu labāko draugu – jēlo rupekli?
1
Vahamurka > tonijs 28.09.2018. 13.23
Nu ne jau kremļa marionešu Saskaņas un zatleristu drauģeļi.
0
QAnon 27.09.2018. 20.00
Varbūt kāds šaubījās, ka “nākotnes nama” projektu saviem kājslauķim pasūtīja “skonto būve” čekisti? Es par to biju pārliecināts vēl 2 gadus atpakaļ.
0