Katrs ceturtais bērns ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā, liecina Tele2 ar pētījumu aģentūru Norstat veiktais Latvijā pirmais pētījums. Vienlaikus gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.
Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā “spamošana” – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā. Pētījums atklāj, katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas – tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.
Iespējamais neuzticēšanās iemesls ir abu paaudžu nesarunāšanās. 60% bērnu atzīst, ka nav vecākiem skaidrojuši sociālo tīklu uzvedības etiķeti, bet katrs otrais vecāks saka – nav arī to saviem bērniem lūdzis.
Ģimenes psiholoģijas centra Līna psiholoģe Aiga Ukstiņa skaidro, ka sociālajos tīklos būtu jāievēro līdzīgi principi kā reālajā dzīvē. “Piemēram, mēs neiejaucamies sava bērna sarunās ar draugiem, nekomentējam tās no malas un to nevajadzētu darīt arī sociālajos tīklos. Tāpat bērniem būtu svarīgi apzināties sarunāšanās nozīmi ar vecākiem klātienē, lai vecākiem nav jāsāk meklēt atbildes uz saviem jautājumiem sava bērna sociālajos tīklos, radot iespaidu, ka viņu mēģina izspiegot,” norāda psiholoģe.
Pagaidām nav neviena komentāra