Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupa trešdien, 22.augustā, pulksten 11.00 izskatīs saņemtos priekšlikumus Trauksmes celšanas likumprojekta grozījumiem pirms otrā lasījuma komisijā. Likumprojekts paredz aizsargāt tos cilvēkus, kam rūp sabiedrības kopīgais labums un tiesiska valsts un kas nevēlas samierināties ar pārkāpumiem, nesaimnieciskumu un nesakārtotību sev apkārt. Ir palikušas tikai sešas nedēļas, lai šī Saeima pieņemtu likumprojektu 2. un 3. lasījumā. Tādēļ aicinām deputātus nekavēties ne komisijā, ne Saeimas balsojumos!
Kāpēc Latvijā nepieciešams Trauksmes celšanas likums?
Valsts iestāžu īstenotā kontrole nav vienīgais veids, kā atklāt pārkāpumus, kas var kaitēt sabiedrībai. Tos darba vai personīgās pieredzes rezultātā var pamanīt ikviens. Piemēram, bērnudārza audzinātāja var ievērot, ka bērnudārza virtuvē netiek ievērotas higiēnas prasības, vai transporta uzņēmuma darbinieks var pamanīt, ka uzņēmuma lietotās automašīnas neatbilst drošības standartiem. Diemžēl šādas epizodes nereti tiek noklusētas, nevēloties nonākt konfliktā ar darba devēju vai baidoties no cita veida negatīvām sekām.
Arī Zolitūdes traģēdiju varēja novērst vismaz 30 reizes. Turklāt ar tādu dokumentāciju, kāda bija šim projektam, īstenot būvniecību nav iespējams – tā, tiesai izskatot Zolitūdes traģēdijas lietu, norādīja neatkarīgo ekspertu grupas vadītājs, būvinženieris un Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris.
Lai cīnītos ar situācijām, kad pēc brīdinājuma darba devējs nereaģē, bet darba ņēmējs nevēlas konfliktēt, ir radīts trauksmes celšanas mehānisms. Tas paredz atbalstīt un no iespējamām negatīvām sekām aizsargāt trauksmes cēlējus jeb sabiedrības pārstāvjus, kuri brīdina par situācijām, kas apdraud sabiedrības veselību, drošību vai cita veida intereses. Par to vēsta trauksmes cēlēju stāsti, tostarp no Latvijas.
ASV prezidenta Niksona saistība ar ielaušanos Demokrātu partijas birojā jeb tā sauktā Votergeita tika atklāta ar trauksmes cēlēju palīdzību. Pierādījumi tam, kā padomju vara izrēķinās ar politiskajiem disidentiem, ievietojot viņus psihiatriskajās slimnīcās, tika iegūti ar trauksmes cēlēju palīdzību. Panamas dokumenti, kas parādīja, kā miljardieri un multinacionālās korporācijas izvairās no nodokļu maksāšanas, tika iegūti ar trauksmes cēlēju palīdzību.
Trauksmes cēlēju skaits aug visā pasaulē.
Tādēļ arvien vairāk valstu, jo īpaši Eiropā, pieņem regulējumu, kas aizsargā tos, kuri sabiedrības labuma vārdā atklāj faktus, kas līdz tam nav bijuši publiski zināmi. Arī Eiropas Komisija pašlaik ar dalībvalstīm apspriež Trauksmes celšanas direktīvas projektu, kas nosaka nepieciešamību aizsargāt personas, kuras ziņo par pārkāpumiem. Plānots, ka direktīva tiks apstiprināta līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada pavasarī. Latvijas valsts atbalsta direktīvas tālāku virzību un Ministru kabinetā jau pieņēmusi nostāju par direktīvas projektu.
Garais ceļš uz trauksmes celšanas regulējumu Latvijā
Latvijas pārvaldes iestādes un pilsoniskā sabiedrība jau vairākus gadus strādā, lai mūsu valstī nodrošinātu pienācīgu atbalstu trauksmes cēlējiem. 2017.gada martā Ministru kabinets apstiprināja Trauksmes celšanas likumprojekta pirmo versiju – Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu, kas pēc tam ceļoja uz Saeimu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuru vada Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”). Vētījot no valdības saņemto likuma projektu, Saeimas komisija nolēma, ka tā kvalitāte neatbilst vēlamajiem standartiem. Tādēļ pirmais likumprojekta variants tika noraidīts. Tā vietā Saeimas komisija – speciāli izveidotās Trauksmes celšanas likumprojekta darba grupas vadītājas Astrīdas Harju (“Vienotība”) vadībā – izstrādāja alternatīvo Trauksmes celšanas likumprojektu.
Kā 2017.gada oktobrī Rīgā notikušā starptautiskā konferencē par trauksmes celšanu norādīja Dolgopolovs: “Ir svarīgi atrast tādu mehānismu, kas palīdzētu stimulēt cilvēkus iesaistīties.” Deputāts uzsvēra, ka vairāk uzmanības likumprojektā būtu jāvelta galvenajam jautājumam – trauksmes cēlēju aizsardzībai. 2018.gada 17.maijā Saeima atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, 67 deputātiem balsojot “par” un 2 deputātiem atturoties, kā arī 11 deputātiem esot klāt Saeimas sēdē, bet nepiedaloties balsošanā.
Pašreizējā Trauksmes celšanas likumprojekta redakcija ir īsa, bet kodolīga.
Likumprojekta mērķis, kā norādīts 2.pantā, ir “veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību”. Likumprojekts nosaka, kas ir trauksmes cēlējs, – “persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības vai tās daļas interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu”.
Uzskatām, ka ir svarīgi, lai Trauksmes celšanas likumprojektā noteiktā trauksmes cēlēja definīcija nebūtu šaurāka par Eiropas Padomes apstiprinātajām definīcijām. Tās iekļauj arī tos indivīdus, kas atrodas ārpus tradicionālajām darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, piemēram, bezlīguma konsultantus, darbuzņēmējus, praktikantus, brīvprātīgos, pagaidu darbiniekus un darba ņēmējus, kas izbeiguši darba attiecības ar iepriekšējām darbavietām.
Viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likumprojekta pienesumiem – trauksmes cēlējiem tiek sniegtas divu veidu aizsardzības garantijas.
Pirmkārt, tiek aizsargāta trauksmes cēlēja anonimitāte. To nosargāt ir īpaši svarīgi, jo – ja tiek ievērota trauksmes cēlēja anonimitāte, cita veida aizsardzība var nebūt nepieciešama. Otrkārt, trauksmes cēlējs tiek aizsargāts nelabvēlīgu seku gadījumā. Ja trauksmes cēlēja vārds nonācis atklātībā, ir risks, ka personas, par kurām tas sniedzis informāciju, vēršas pret trauksmes cēlēju ar kādu pretdarbību, piemēram, trauksmes cēlēju atbrīvo no darba vai izsaka draudus viņam vai radiniekiem. Tādēļ aizsardzība no pretdarbības ir otrs specifisks trauksmes celšanas mehānisma pienesums.
Likumprojektā paredzētā aizsardzība ietver arī tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumiem, tiesības uz konsultācijām un zaudējumu atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka visiem tiem, kuri vēlētos informēt par pamanītajām nelikumībām, bet pašlaik baidās to darīt, likumprojekta pieņemšana ir jo īpaši svarīga.
Garajā likumprojekta izstrādes procesā piedalījās ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī vairākas organizācijas, kuru intereses skar likumprojekts. Esam pamanījuši, ka debatēs nereti tiek popularizēti vairāki mīti, mēģinot trauksmes celšanu atainot negatīvā gaismā. Īsi apskatīsim galvenos mītus un parādīsim, kādēļ tie neatbilst patiesībai.
MĪTS #1: Neviens tāpat trauksmi necels.
ATSPĒKOJUMS: Trauksmi cels, ja būs aizsardzība, – tā norāda Latvijas iedzīvotāji aptaujā, ko rīkoja SKDS 2017.gada martā.
Divas trešdaļas jeb 69% aptaujāto uzskata – saskaroties ar situāciju, kad ir nepieciešami neoficiāli maksājumi, pazīšanās vai pretpakalpojumi, lai panāktu sev vēlamu iznākumu saskarsmē ar valsts vai pašvaldības iestādēm (Valsts vai Ceļu policija, VID, PVD, būvvaldes u.c.), par to būtu jāinformē atbildīgās iestādes. Gandrīz divas trešdaļas jeb 61% pētījuma dalībnieku uzskata, ka būtu jāinformē par situāciju, ja valsts vai pašvaldību uzņēmumā vai iestādē bez konkursa darbā tiek iekārtoti “savi cilvēki”. Tikpat daudz jeb 60% aptaujāto pauž viedokli, ka būtu jāinformē, ja top zināms, ka eksistē vienošanās par to, kurš uzvarēs valsts vai pašvaldības organizētā iepirkumā.
Vienlaikus ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto norāda, ka informēšana par pamanītajiem pārkāpumiem varētu novest pie problēmām – atriebības, nepatikšanām, ko radītu persona, par kuru tiek sniegta informācija.
Turklāt 23% iedzīvotāju uzskata, ka trūkst informācijas, kur ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem.
Šie skaitļi parāda Latvijā dominējošo uzskatu – ar negodīgu rīcību un pārkāpumiem nebūtu vis jāsamierinās, bet gan jācīnās pret to. Tomēr bailes no negatīvām sekām attur iedzīvotājus rīkoties. Trauksmes celšanas likumprojektā paredzētā trauksmes cēlēja anonimitāte un aizsardzības garantijas ir domātas tieši tam, lai trauksmes cēlēju pasargātu no iespējamām nepatikšanām pēc trauksmes celšanas fakta. Likumprojekts iedibina vienotu kontaktpunktu, kurā varēs iesniegt informāciju par pārkāpumu.
MĪTS #2: Trauksmes celšana tiks izmantota ļaunprātīgi, iesniedzot nepatiesu informāciju un apmelojot nevainīgus cilvēkus, radot viņiem problēmas.
ATSPĒKOJUMS: Trauksmes cēlēja statusu nepiešķirs automātiski, personai iesniedzot informāciju par iespējamo pārkāpumu. Vispirms saņemtā informācija tiks rūpīgi izvērtēta. Ja šajā procesā atklāsies, ka sniegtā informācija nav patiesa un ir melīga, tad iesniedzējam ne tikai nepiešķirs trauksmes cēlēja statusu, bet viņam noteiks arī atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.
MĪTS #3: Trauksmes cēlējus jau aizsargā pašreizējais normatīvais regulējums, tādēļ nav vajadzīgs jauns likums.
ATSPĒKOJUMS: Pirmkārt, pašlaik Latvijā juridiski neeksistē tāds institūts vai jēdziens kā “trauksmes celšana” vai “trauksmes cēlējs”. Neviens no patlaban spēkā esošajiem likumiem nenodrošina trauksmes cēlēja anonimitāti. Līdz ar to iestādei vai personai, par kuru celta trauksme, varētu kļūt zināma trauksmes cēlēja identitāte un būtu iespēja pret viņu vērst represīvu rīcību.
Otrkārt, pašreizējais regulējums pienācīgi neaizsargā trauksmes cēlēju pret nelabvēlīgajām sekām, kas var rasties pēc trauksmes celšanas. Pašreizējais regulējums paredz ilgstošu procesu un iespējamu tiesāšanos, nepieciešamību pašam pierādīt nelabvēlīgo seku radīšanu. Savukārt likumprojekts paredz pierādījuma nastas pārnešanu no trauksmes cēlēja uz darba devēju. Tas nozīmē, ka darba devējam būs nepieciešams pierādīt, ka izdarītā rīcība nav saistīta ar trauksmes cēlēja ziņojumu, bet gan ir pamatota.
MĪTS #4: Trauksmes celšanas mehānisms rada nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem.
ATSPĒKOJUMS: Galvenā informācijas sniegšanas prasība, ko likumprojekts paredz uzņēmējiem, ir iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ieviešana, ko noteic 5.pants. Turklāt šī prasība netiek attiecināta uz visām privāto tiesību juridiskajām personām, bet tikai uz tām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, tas ir, uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn izdotajā Latvijas statistikas gadagrāmatā, Latvijā šādu uzņēmumu 2015.gadā bija 1841 no 172 567 uzņēmumu kopskaita. Tas nozīmē, ka prasība par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu attieksies uz apmēram 1,1% uzņēmumu. Tādā veidā likumprojekts izstrādāts, ievērojot principu “Domā par mazo vispirms” (Think Small First), kas ir vispāratzīts uzņēmējdarbības regulējuma princips Eiropas Savienībā.
Kavēties nedrīkst
Trauksmes celšana ir viens no veidiem, kā indivīdam būt sabiedriski aktīvam un līdzdarboties apkārtējās vides uzlabošanā. Kā rāda citu valstu pieredze, izvēloties celt trauksmi par korupciju vai citu pārkāpumu, trauksmes cēlēji uzņemas risku tikt atlaistiem, iesūdzētiem tiesā, arestētiem, šantažētiem vai pat nogalinātiem. Trauksmes celšanas likumprojekta pieņemšana Latvijā būtu skaidrs signāls, ka valsts vēlas novērst pārkāpumus un pasargāt trauksmes cēlējus.
Mudinām Latvijas 12.Saeimas deputātus pieņemt Trauksmes celšanas likumprojektu un parādīt, ka deputātiem ne tikai rūp godīga Latvijas valsts, bet ka cilvēku iniciatīva un līdzdalība valsts uzlabošanā ir mūsu sabiedrības vērtība! Aicinām visus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī pārējos 12.Saeimas deputātus atbalstīt Trauksmes celšanas likumprojekta raitu izskatīšanu un pieņemšanu atlikušajos divos lasījumos. Latvijai ir vajadzīgi trauksmes cēlēji, un Saeimai jāparūpējas, lai trauksmes cēlēji būtu aizsargāti.
Ieva Bloma ir Alianses pret korupciju Latvijā vadītāja. Jānis Veide ir ‘’Sabiedrības par atklātību – Delna’’ jurists.
Raksts pārpublicēts no portāla delfi.lv, sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Pagaidām nav neviena komentāra