BVKB vadītāja: Vanšu un Zemitāna tilta stāvoklis ir kritisks

Vanšu tilts un Zemitāna tilts ir kritiskā stāvoklī, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina. BVKB eksperti pārbaudījuši abus tiltus, konstatējot, ka to tehniskais stāvoklis ir kritisks – notiek deformācija, korozija dzelzsbetona konstrukcijās un citas neatbilstības.

Mjakuškina uzsvēra, ka šādas problēmas nerastos, ja tiltus regulāri uzturētu, labojot sīkus defektus, kuri nākotnē kļūst par lielākām problēmām. Viņa atzina – nav pietiekamas informācijas, lai apgalvotu, ka uz Latvijas tiltiem atrasties nav droši, tomēr “nevajadzētu uzskatīt, ka traģēdijas ir kaut kas tāls, kas mūs neskar”.

Savukārt Rīgas domes satiksmes departamentā kā sliktā stāvoklī esošu patlaban vērtē vienu pārvadu pār dzelzceļu pie Brasas stacijas no kopumā 126 galvaspilsētas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem, vēsta lsm.lv. Balstoties uz tiltu stāvokļa vērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, departamentā secināts, ka 99 tilti ir apmierinošā, 25 – labā, viens – teicamā stāvoklī.

Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola norādīja, ka ir izsludināts iepirkums par Brasas tilta pārbūves būvdarbiem. Vanšu, Zemitāna un Gaisa tilts pēc ekspertīžu rezultātiem esot vērtējami kā apmierinoši. Tas nozīmējot, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti.

Atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti. Ahuna-Ozola pastāstīja, ka pēc BVKB norādēm Jorģa Zemitāna tiltam patlaban notiek padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Vanšu tiltam tiek gatavota dokumentāciju, lai šogad izsludinātu iepirkumu par pārbūves projektēšanu. Kā teicams novērtēts gājēju tuneļa un kāpņu stāvoklis Krasta ielā.

Jau vēstīts, ka šogad martā daļēji nobruka Vanšu tilta gājēju kāpnes 11.Novembra krastmalā. BVKB paziņoja, ka gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam vajadzīga padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Jautājumi par Latvijas tiltu tehnisko stāvokli kļuvuši aktuāli pēc traģēdijas Itālijā, kur, sabrūkot Morandi tiltam Dženovā, bojā gāja vairāki desmiti cilvēku.

“Latvijas Valsts ceļu” (LVC) informācija liecina, ka kopumā valstī no 969 tiltiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir gandrīz puse, Latvijas Radio 1 pavēstīja valsts akciju sabiedrības pārstāve Anna Kononova. Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, 12,1% tiltu – kā ļoti slikts.

Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem. LVC informē, ka pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīklam nav pietiekama finansējuma, tādēļ ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Šogad valsts ceļu tīklā būvdarbi plānoti uz 33 tiltiem, no tiem 7 tiek pārbūvēti, pārējie – atjaunoti, trīs gadījumos tilta vietā tiek likta dzelzsbetona caurteka.