Intelektuālā sakodienā • IR.lv

Intelektuālā sakodienā

Agnis Jakubovičs, SIA Apply izpilddirektors un līdzīpašnieks. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Alberte

Pētīt rauga baktērijas, palīdzēt kazino un saskaitīt, cik vietās filmā smēķē. To māk Apply izstrādātie rīki. Individuāli pielāgotos mākslīgā intelekta risinājumos latvieši ir starp vadošajiem Eiropā

Saldējums Apply biroja virtuvē darbdienas pēcpusdienā ir veldzējošs. Kāds no darbiniekiem svinējis dzimšanas dienu, un Agnis Jakubovičs, Apply līdzīpašnieks, atver saldētavu, lai uzcienātu. Apsēdina telpā ar projektoru un piedāvā noskatīties prezentāciju par uzņēmumu, jo «citādi ir sarežģīti izstāstīt, ar ko mēs nodarbojamies». Un taisnība ir, jo bez vizuālā materiāla apjaust būtu grūti, piemēram, kā robota roka fabrikā atpazīst zivi, saķer un novieto uz slīdošās lentes. Apply radītie datorredzes risinājumi ir pārākais kosmoss: brīdī, kad Arnis detalizēti skaidro, kas ir datorredze, rādot neironu tīklus, es atzīstu, ka nesaprotu. Uzņēmuma īpašnieks nopūšas un mēģina vēlreiz, vienkāršākā valodā. Un izdodas. Tātad Apply rada programmatūras, kas spēj apstrādāt lielu datu apjomu: tik lielu, kādu nespētu cilvēka prāts. Dara to ar īpaši gudrām «acīm». Ikdienas darbs biroju ēkā pie VEF tilta ir dažādi mākslīgā intelekta risinājumi. Vēl konkrētāk inteliģentās tehnoloģijas, tāpēc arī Apply nosaukumā mēdz pievienot burtus «IT». Tajā pašā laikā uzņēmums darbojas arī klasiskā informācijas tehnoloģiju lauciņā, radot datubāzes un mobilās lietotnes un citus risinājumus uzņēmumiem.

«Dzimuši» picērijā

Pirms sešiem gadiem Arnis nolēma pamest projektu vadītāja darbu tehnoloģiju uzņēmumā Accenture. «Es gribēju savu biznesu. Tādu, lai katru dienu patiktu tas, ko daru,» viņš atceras. Vadīt projektus viņam patika, taču ne jau birokrātiskam klientam, kam bija jāatskaitās divreiz nedēļā. Agnis kopā ar brāli Valtu izveidoja mikrouzņēmumu un sāka veidot mobilās lietotnes un mājaslapas, pamazām pieaicinot palīgus. «Mūsu tikšanās vietas bija Čili picērijas, jo tur nav dārgi,» atceroties smaida Agnis. Pēc trim mēnešiem komandā jau bija trīs cilvēki, pēc sešiem deviņi un apgrozījums ap 11 tūkstošiem eiro. Pirmā mobilā lietotne tapa Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. «Ar to es nelepojos. Pieļāvām daudz kļūdu,» viņš tagad atzīst.

Nākamajā gadā apgrozījums desmitkāršojās. Vēl pēc gada, 2014. gadā, sākās pirmie mēģinājumi mākslīgā intelekta jomā, taču klasiski IT risinājumi joprojām palika uzņēmuma mugurkauls un šobrīd veido aptuveni pusi no Apply finanšu pīrāga. «Kad neiet tik labi ar datorredzes rīkiem, tad ir, kas notur virs ūdens. Tas ir stress, taču jānotur sakodiens. Pēdējā laikā esmu sapratis, ka mans garastāvoklis atkarīgs no konta stāvokļa: jo vairāk naudas, jo priecīgāks esmu,» saka Agnis. Pētniecības process jaunajiem rīkiem prasa lielas investīcijas un reizēm pārsniedz vairāk, nekā var nopelnīt ar produktu, taču tā ir neatsverama pieredze. Nodrošināt uzņēmuma finanšu plūsmu ir liels darbs, jo reizēm klients mēdz nenorēķināties pusgadu. «Kad pirmoreiz nonācu šādā situācijā, sapratu, ka nav nozīmes lepoties ar to, ko esi sasniedzis: ja nevari ienest jaunu naudu uzņēmumā, tā ir tikai uzpleču spodrināšana.»

Pirmā inteliģentā Apply programmatūra, kas labi aizgāja un ienesa naudu, bija televīzijas satura monitoringa rīks. Tas spēja apstrādāt tik daudz datu, kas cilvēka prātam nebūtu iespējams, ar datorredzes tehnoloģiju noteica TV reklāmu un raidījumu sākumu, kā arī beigu precīzu laiku. Tas bija vajadzīgs un vērtīgs materiāls reklāmdevējiem. Pēc līdzīga principa datorredze darbojas arī, saskaitot, cik vietās filmā parādās, piemēram, smēķējošs cilvēks. Līdz ar to tieši konkrētās filmas laikā reklāmās tiks piedāvāts ielikt cigarešu reklāmu. Pasūtītājs — Megogo, kas ir Netflix analogs krievvalodīgajam tirgum. «Datorredzei vajadzēja atpazīt smēķēšanu, taču tā atlasīja līdzi daudzus kadrus, kur cilvēkam vienkārši pie mutes ir roka vai arī viņš dzied mikrofonā. Reiz bija jāatlasa kadri ar vannasistabām, un algoritms paķēra arī gaišas televīzijas ziņu studijas, kas laikam datoram izskatījās kā džakuzi.» Tas tika ātri vien novērsts, programmētājiem pastrādājot. Dators ir tik gudrs, jo programmatūrā ir Apply izstrādāti dziļās mācīšanās algoritmi un to mācīšanās metodika. Savukārt citos risinājumos izmantotas kameras, kas pēc uzbūves un darbības principa ir ļoti līdzīgas cilvēka acij, tikai cilvēkam tālāk datu nesēji ir nervi, bet šajā gadījumā smadzeņu analogs ir apmācāms datoru neironu tīkls. Cilvēka acs dienā nespētu izvērtēt 20 tūkstošus attēlu, taču tas izdodas datorredzes rīkam. Kas gan nenozīmējot, ka dators ir gudrāks par cilvēku, bet vienkārši nenogurstošs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu