Miks Koljers piedāvā skatu no malas un no cita laika
Jēdzienam «ekscentriķis» Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir tikai viens un, jāsaka, visai ekscentrisks (burtiski — prom no centra, no centra novirzīts) skaidrojums: «Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.» Domājot par Mika Koljera (1971) grāmatu Iz Baltikas. Jaunatklātais Džeimsa Bosvela un Semjuela Džonsona brauciens pa Kurlandi, Livoniju un Igauniju 1778. gadā, vairāk vērības gribētos pievērst šā vārda pamatnozīmei skaidrojošajās angļu valodas vārdnīcās: «Persona, kas ir nedaudz dīvaina.» Citviet piebilsts, ka ekscentrisms bieži tiek asociēts ar ģenialitāti, intelektuālu apdāvinātību vai radošumu.
Pats Miks Koljers noteikti atbilst daļai no šiem raksturojumiem. Viņš ir Anglijā dzimis britu žurnālists un rakstnieks, kurš dzīvo un strādā Latvijā, ar visai regulāru neatlaidību publicējas Latvijas Sabiedriskā medija interneta vietnē, līdz šim izpelnījies ievērību ar satīrisko romānu Ceturtais lielākais Latvijā (2014) un mājvietu ir atradis netālu no Cēsīm. Ar romānu Iz Baltikas Koljers sper platu soli vēl lielāka ekscentrisma virzienā, tajā pašā laikā mērķtiecīgi pietuvojoties kaut kam tādam, ko cilvēks varētu uzskatīt arī par savas rīcības mērķi un tātad nosacītu centru (atvainojos par kalambūru).
«Šis ir stāsts par diviem neparastiem cilvēkiem, kas veic neparastu ceļu neparastā laikā,» Koljers raksta grāmatas ievadā, «laikā, kad Krievijas tronī atradās Katrīna II, Francija joprojām bija monarhija, Amerikas Savienotās Valstis bija tikko dzimušas, verdzība — plaši izplatīta un abu dzimumu ļaudis visās tautās ķērās pie tā dižā izglītošanās un saprāta projekta, ko mēs zinām kā Apgaismību.»
Viens no neparastajiem cilvēkiem ir rakstnieks un daudzu jomu speciālists Semjuels Džonsons (1709—1784), bieži pazīstams vienkārši kā doktors Džonsons. Angļu valodā lasošai publikai to varētu nepaskaidrot, taču lasītāji Latvijā varētu nezināt, ka Džonsons ir leģendāra personība, bet viņa Angļu valodas vārdnīca (1755), kurai viņš veltījis deviņus dzīves gadus, ilgus laikus tikusi uzskatīta ne tikai par nozīmīgāko darbu angļu valodniecībā, bet arī par, iespējams, ievērojamāko viena cilvēka sasniegumu jebkādā zinātnē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.