Pašvaldības par izglītības reformu: lēnāk, lai neiebrauc auzās!

Jaunā izglītības satura reforma, pie kuras ministrija un plaša ekspertu komanda bija strādājusi pusotru gadu, pēdējos mēnešos tika pēkšņi sabremzēta Saeimā. Sākotnējai Izglītības ministrijas iecerei, ka reforma jāievieš bērnudārzos no šā rudens, bet skolās no 2019. gada septembra, Saeimā nebija politiska atbalsta un beigās tika panākts kompromiss — reformu pārbīdīt par gadu. Tāpat ministrija atteicās no ieceres skolas gaitu sākumu noteikt no sešiem gadiem.

Būtisks spēks, kas Saeimā stājās pretī ministrijas plāniem, bija Latvijas Pašvaldību savienība. Lai detalizētāk uzzinātu pašvaldību argumentus, “Ir” aptaujāja visus LPS valdes locekļus. Uzdevām viņiem šādu jautājumu:

Kāpēc LPS iebilda pret izglītības satura reformas ieviešanu atbilstoši Izglītības ministrijas plānam no šā gada septembra bērnudārzos un no 2019. gada septembra skolās?

 

Ligita Gintere, Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada pašvaldības priekšsēdētāja:

Mēs vēlamies, lai reforma notiek, tomēr par saturu gribētu būt skaidrībā, kā tad tas būs — vai mums mācīs tikai par Valentīndienu vai Masļenicu, vai tomēr arī latviešu tautas tradīcijas tiks apskatītas? Pēc mācību satura izklāsta mums nerodas pārliecība, ka visas mūsu pamatvērtības tiks ietvertas. Citādi, protams, ejam uz reformām.

Mums patīk salīdzināties ar igauņiem, bet karjeras izglītība ir izsvītrota no jaunajiem piedāvājumiem un uzņēmējdarbība arī. Tad atkal rodas jautājums — mēs mācīsim tikai apkalpojošo personālu? [Uzņēmējdarbība] lai ir citiem, augstākas rases cilvēkiem, kādiem citiem izredzētajiem, bet vidējam latvietim vajag tikai mācēt apkalpot viņus?

Ir daudzas lietas, par ko esam aizdomājušies — vai mēs paši sevi neizmainām sīknaudā un neizputinām, cenšoties uz globalizāciju? Par daudz pa gaisu aizejam. Pamatvērtības tepat vien ir, un kas tad cits mums tās noteiks, ja ne mēs paši? Ko tad mēs beigās gribam, lai tas jaunietis prot — kāda ir viņa vērtību bagāža? Mēs gribam kvalitatīvu izglītību, lai tā tiešām būtu pieņemama mūsu bērniem. Citādi tie, kas ir spējīgi maksāt, savus bērnus aizsūta uz ārzemju privātskolām, bet pamata latvietis ies apšaubāma satura skolā. Es domāju, tas nav neviena mērķis. Tomēr vēl vajadzētu pastrādāt, lai mums visiem tā pārliecība [par reformu] ir pilnīga.

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis:

LPS atbalsta izglītības satura reformu un saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Reformai jābūt pārdomātai un aprobētai izglītības sistēmā. Mērķis — prasmēs balstīta izglītība — ir pareizs. Diskusijas rada neziņa un pēdējā brīža steidzamība, kā arī šaubas par kvalitātes trūkumu un satura piepildījumu. Bažas ir, ka projekta rezultātā tapušais “Mācību satura apraksts ”, kas tiek uzskatīts par jauna izglītības standarta projektu, faktiski nav pieejams. Līdz ar to grūti novērtēt piedāvāto grozījumu pamatotību un būtību.

To, ka sabiedrība vēlas iesaistīties reformā un ir milzīgi daudz neskaidrību, apliecina notikusī sabiedriskā apspriešana. Mācību priekšmetu asociācijas, pedagogi, skolas, sabiedriskās organizācijas iesniedza vairāk nekā 800 dažādus priekšlikumus. Nav skaidrs, vai šie priekšlikumi ir vērtēti, jo informācija par to neparādās.

Pašvaldības ar saviem līdzekļiem piedalās uz prasmēm balstītas izglītības pilotprojektā, kas tiek realizēts 100 Latvijas skolās. Pagaidām gan nav neviena šā pilotprojekta rezultātu apkopojuma. Atstāta novārtā tāda vērtība kā līderība, netiek runāts par uzņēmējdarbību, karjeras izglītību, kā atsevišķa joma nav izdalīta latviešu valoda un literatūra, nekritiski tiek izmantota citu valstu pieredze.

Gints Kukainis, LPS priekšsēža vietnieks, Novadu apvienības priekšsēdētājs, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:

LPS nav pret pārmaiņām. Izvirzītais IZM mērķis ir saprotams, bet ne pilnībā ir saprotams, kā tas tiks realizēts, ir vairāki neskaidri jautājumi. Piemēram, par sešgadniekiem nav izprotams mācību saturs (programma, mācību līdzekļi, mācību vide). Nav skaidri mācību satura dokumenti — standartu projekta nav, ar konceptuālām idejām ir par maz.

LPS ir gatavs turpināt diskusijas, atrast labākos risinājumus. Smiltenes novadā mēs īstenojām visai sarežģītu izglītības reformu pilsētas skolās, apvienojām trīs izglītības iestādes. Tas nebija viegli, bija daudz nezināmo un risku, daudzas lietas mēs risinām vēl šodien. Tieši tāpēc, lai būtu mazāk nezināmo un mazāk risku, ir jābūt daudz lielākai skaidrībai par reformu.

Andris Rāviņš, LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas domes priekšsēdētājs:

Līdz šim nav sniedzis Ir atbildes, devies komandējumā.

Dainis Turlais, Rīgas domes deputāts:

Konkrētajā LPS valdes sēdē nepiedalījos. Izglītības problēmas Latvijā nav vienkārši aktuāla tēma, tā ir valsts attīstības viena no vissvarīgākajām nozarēm. Pašvaldības ļoti rūpīgi strādā ar bērniem un jaunatni, tādēļ arī aktīvi iesaistās valsts izglītības sistēmas pilnveidošanā, sadarbībā ar Izglītības ministriju.

Vents Armands Krauklis, Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:

RACA esam rīkojuši regulāras tikšanās gan ar IZM politisko vadību, gan speciālistu līmenī. RACA kopumā atbalsta pārmaiņas izglītībā, vienīgi uzkata, ka kardināli jāmaina sākumskolu finansēšanas modelis. Diskusijas un pieejamie dokumenti diemžēl parādīja, ka IZM nav paveikusi savu mājas darbu un nespēj atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Pēc vairākkārtīgiem lūgumiem tā arī neesam saņēmuši konkrētas atbildes, kāda mācību vide pašvaldībām būs jānodrošina sešgadniekiem, ja tie sāks skolas gaitas 1. klasē, nav pilnas skaidrības arī par mācību līdzekļiem un programmu. Lai izpildītu prasības (kad tās būs zināmas), pašvaldībām ir vajadzīgs vismaz gads budžeta plānošanai, iepirkumiem utt. Savukārt mācību satura būtiskākais trūkums, mūsuprāt, ir tas, ka nebija paredzēts pienācīgā apjomā mācīt uzņēmējdarbību, karjeras izglītību — Igaunijā tam ir atsevišķis modulis. Saturā ļoti maza vērība pievērsta ekonomikai. Diskutabls ir latviešu valodas un literatūras apvienojums ar citām valodām. Vairāk būtu jāakcentē kora dziedāšana. Ja Saeima un IZM ātri veiktu nepieciešamās korekcijas, tad var virzīties uz priekšu.

Māris Sprindžuks, Pierīgas pašvaldību apvienības pārstāvis, Ādažu novada domes priekšsēdētājs:

Kopumā kompetenču izglītība ir solis pareizā virzienā, tikko pats biju Somijā un redzēju, kā tas strādā. Es arī valdē šo viedokli paudu, ka principā atbalstu reformu. Ir elementi, kas nav izdomāti — tie paši sešgadnieki. Nav skaidrs, vai viņi paliek skolā vai bērnudārzā, vai viņiem ir jāguļ vai nav jāguļ… Pašvaldībām ir jāsaprot, kā to nodrošināt. Daļa bērnu ir privātajos dārziņos, un tad sanāk, ka sešgadnieks vairs nesaņem dārziņa subsīdiju, bet to maksājumu, kas ir par skolēnu, un tas ir trīsreiz mazāks. Tie ir praktiskas dabas jautājumi, kas nav izdomāti un atrisināti.

Noteikti ir jāstrādā arī ar pedagogiem. To arī Somijā mums pateica, ka reformas izdošanās jau nav metode kā tāda, bet investīcijas pedagogos — tās ir apmācības, metodikas, pieredzes apmaiņa.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ministrija šauj ārā vienu reformu pēc otras, un kaut ko līdz galam nav izdomājusi. Pašvaldības redz, ka ir tādi kā izmēģinājuma trusīši, ka testē viņu sāpju slieksni un vienā brīdī saka — esam pret, beidziet mūs te tiranizēt. Mēs darām darbu, nodrošinām pakalpojumu, nu ko jūs no mums gribat? Bet patiesībā tā taisnība ir pa vidu.

Aivars Okmanis, Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs, Rundāles novada pašvaldības priekšsēdētājs:

Principā mēs nemaz nevaram pateikt savu viedokli — atbalstām vai neatbalstām, jo nav zināmi praktiskie risinājumi. Izglītības ministrija skrien ar konceptuālu jautājumu, bet mums kā praktiķiem, kam tas jārealizē, interesē, kā tas notiks. Vai pirmsskolas skolotāji drīkst būt sākumskolas skolotāji? Diplomos rakstīts «pirmsskolas skolotājs», vai tagad skolā drīkst pieņemt arī tādu, kas ir pirmsskolas skolotājs un viņš var mācīt 1. — 4. klasei? Vai tiks nodrošinātas dažādas likuma izmaiņas, lai tas viss notiek? Tāpat nav zināms, kādas prasības ir telpām, [būtu] jāizdomā tagad līdz rudenim — vai mēs skolā to organizējam, vai bērnudārzā. Principā es varu teikt, ka mēs atbalstām [reformu], bet ir ļoti daudz to prakstisko jautājumu. Ministrija arī par saturu runā, runā, ka vajag, bet to reālo saturu nerāda un nepastāsta, kā tas būs. Tas mums rada bažas — ka palaižam jaunu lietu neizdomājot, bet mēs esam tie, kuriem tas ir jāievieš.

Guntis Libeks, Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs:

LPS viedoklis balstās uz Izglītības komitejas formulētu viedokli, ko atbalstījuši arī valdes locekļi.

Pirmkārt, par mācībām 1. klasē no 6 gadu vecuma — nekādas informācijas un skaidrojuma no IZM nav bijis, izņemot Kārļa Šadurska publiskos izteikumus (kuri ir maldinoši), ka nekas jau nemainīsies, tikai bērnudārza sešgadnieku grupu nosaukšot par 1. klasi. IZM speciālisti apgalvo, ka paredzēts cits “standarts”, citādāka programma, kuru neviens nav redzējis. Kādiem pedagogiem būs atļauts strādāt 1. klasē? Pirmsskolas vai sākumskolas, vai abiem? Līdz cikiem jānodrošina mācības un uzturēšanās iestādē? Es kā pašvaldības vadītājs, nodarbojos ar minējumiem, izejot no ministra publiskajiem izteikumiem.

Otrkārt, par kompetenču satura ieviešanu. Mēs ieklausāmies savos skolu vadītājos un skolotājos, kuri principā atbalsta izmaiņas. Tikai atkal ir nekonkrētība un neskaidrība. Kad būs jaunās mācību grāmatas? Kur ir klašu mācību programmas izklāsts? Pašvaldībai nav informācijas, vai būs vajadzīgi papildu materiāli ieguldījumi. Skolotāji saprot, ka iecerētajā tempā to nevarēs izdarīt kvalitatīvi un viss tiks atstāts pedagogu atbildībā. Uzskatu, ka Saeimas lēmums par termiņu pagarināšanu bija atbildīgs, pretstatā  Šadurska viedoklim.

Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs:

Skaidrs, ka kaut kādai reformai ir jābūt, un vairāk vai mazāk to mēs jau redzam. Es nezinu, vai esam gatavi tūlīt uz kompetenču izglītību, manuprāt, tur vajag vairāk skaidrojošās lietas pašām skolām. It kā jau ir mācīts un darīts, bet mēs par daudz strauji skrienam, man ir tāda sajūta. Varbūt nevis ar spēku to darīt, bet tiešām izskaidrojot visu, izanalizējot plusus un mīnusus, kādi varētu būt.

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs:

Pārrunājot ar speciālistiem IZM virzītos plānus, manā skatījumā visi šie jaunie termini — kompetences, jaunais saturs — šobrīd ir tikai tukša čaula bez satura. Nekur nav minēts un nav plāna, kā notiks pedagogu izglītošana, cik gadus tas prasīs. Šobrīd nav sagatavots neviens mācību materiāls. Vai tad jauno saturu balstīs uz veco metodiku un mācību līdzekļiem? Vai skolas ir pielāgotas un modernizētas jaunajam saturam? Cik finanšu līdzekļus, no kādiem avotiem un cik gadus vajag, lai to visu nodrošinātu?

Es atbalstu viedokli, ka nav 19 gadus vecam jaunietim jādeldē skolas sols, bet vai tāpēc ir jāsāk iet pirmajā klasē no sešiem gadiem, es apšaubu. Šobrīd skolās tik daudz neracionāli tiek izmantots mācību laiks, piemēram, kad tiek izliktas atzīmes un faktiski mācības ir beigušās, tas notiek nedēļu pirms ziemas brīvlaika un ne mazāk kā divas nedēļas pirms vasaras brīvlaika. Cik racionāli tiek izmatotas skolās projektu nedēļas? Tātad vismaz vienu mēnesi gadā tiek skolas laiks patērēts pilnīgi neracionāli. Ja manu viedokli kāds uzklausītu, tad ar abām rokām atbalstītu jaunu mācību programmu, ka skolēni skolā pavadītu 11 gadus un mācītos no 7 līdz 18 gadu vecumam — ticiet man, to var izdarīt ļoti vienkārši.

Aigars Pušpurs, Balvu novada domes priekšsēdētājs:

Neesmu profesors izglītības jomā, bet, protams, esmu par izmaiņām. Ja tās izmaiņas būtu tādas pārdomātākas un precīzākas… Daudzas lietas [reformā] ir labas, un daudzas lietas tomēr būtu jāmaina vai jāpapildina. Sešgadnieki — ir daudz neskaidrību par programmu, mācību līdzekļiem un vidi.  Tāpat nav skaidra mācību satura savstarpējā saistība ar standartiem, programmām. Diezgan liels satraukums par dažu mācību priekšmetu likteni, ja standarti tiek atcelti. Viena no svarīgākajām lietām — tās izmaiņas, kas ir domātas, tas standarts nav pieejams, tāpēc ir grūti to novērtēt. Tāpēc gribētos, lai vēl būtu laiks un viss būtu detalizēti visām pusēm saprotami.

Janīna Jalinska, Daugavpils novada pašvaldības priekšsēdētāja:

Līdz šim nav sniegusi atbildes, atrodas atvaļinājumā.

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs:

Sešgadnieki skolā ir galīgi garām. Ne visiem bērniem ir vienāda attīstība. Ja attīstība ir ātrāka un vecāki vēlas, lai laiž bērnu brīvprātīgi. Kas grib, kaut vai lai piecos gados laiž brīvprātīgi.

Kompetenču vai prasmju izglītība ir vajadzīga — ir jāmainās, bet tam jānotiek pakāpeniski. Vēl jāsagatavo gan pedagogi, gan klases, gan mācību līdzekļi. Tas nav tā uzreiz — lai nesanāk iebraukt auzās.

Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs:

Līdz šim nav sniedzis atbildes.

Rihards Eigims, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Daugavpils domes priekšsēdētājs:

Līdz šim nav sniedzis atbildes.