Oranžais kokteilis ir labs iemesls, lai apsēstos kanāla malā un parunātos
Zane mani sagaidīja Piazzale Roma. Vairākus mēnešus nebijām redzējušās, un es biju atbraukusi ciemos no Helsinkiem, lai pirmo reizi apskatītu Venēcijas mākslas biennāli, kurā viņa toreiz strādāja. Pa šiem mēnešiem Zane bija apguvusi iemaņas, kā vislabāk izspiesties cauri tūristu biezoknim, un, lieki netērējot laiku, lai apbrīnotu tiltiņus un kanālus, mēs ātrā solī devāmies uz viņas dzīvokli. Draudzene bija izdomājusi, ka vispirms mums Venēcijā jāiet iedzert spritz. Pirms tam te biju tikai caurbraucot, un īsta priekšstata par pilsētu vai to, kas tur jāēd un jādzer, man nebija.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.