Kārtībai jābūt!

Vācu karavīri Bolderājā 1918. gada vasarā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma
Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
Print Friendly, PDF & Email

Okupācijas vara barga — skolotāja darbs jāatstāj tiem, kas neprot vācu valodu

Jūrmala jūnija sākumu sagaidīja ar pārdēvētām vairākām centrālajām ielām. Vācu varas iestādes bija izvēlējušās godināt tajā brīdī ievērojamus savas valsts pārstāvjus: Lielo prospektu nosauca par Ķeizara Vilhelma ielu, Vidus prospektu — feldmaršala Hindenburga vārdā, bet Meža prospektu — par ģenerāļa Ludendorfa ielu. Tobrīd pilsētas vadība bija sākusi atjaunot kara laikā gandrīz pilnībā iznīcinātās ielu nosaukumu norādes. Zemē tika ierakti stabi plāksnīšu nostiprināšanai, jo žogi, pie kuriem tās atradās agrāk, bija nokurināti malkā.

Sākoties jūnijam, aptuveni 25 vietējie skolotāji Rūjienā divas reizes nedēļā apmeklēja vācu valodas kursus, ko vadīja kāds pasniedzējs no Vācijas. Vasaras mēnešos līdzīgi kursi notika daudzviet Latvijā. Piemēram, četras nedēļas ilgas mācības jūlijā notika Valkas apkārtnes skolotājiem, nedaudz vēlāk — Liepājā, Gulbenē un Limbažos. Savukārt Jelgavā šādus bezmaksas kursus apmeklēja ap 90 skolotāju. Viņu dzīvošanu pilsētā un pārtikas minimumu nodrošināja Skolu valde, segti tika arī ceļa izdevumi.

Vācu varas iestāžu organizētie kursi bija obligāti, tāpat kā par obligātu prasību skolotājiem kļuva arī vācu valodas prasme. Lielākā daļa skolotāju, sevišķi laukos, paši bija mācījušies skolotāju semināros ar krievu mācību valodu, tāpēc viņi vācu valodu neprata un nevarēja turpināt strādāt skolās.

Vācu karaspēkam iebrūkot Latvijas teritorijā, nozīmīgāko un lielāko rūpniecības uzņēmumu iekārtas un strādnieki bija evakuēti uz Krievijas guberņām. Vāciešiem tuvojoties Rīgai 1917. gada augusta beigās, tika saspridzināti arī palikušie uzņēmumi, to skaitā Rīgas biržas komitejas Bolderājas mašīnu fabrika, kurā pirms kara remontēja tvaikoņus, buriniekus un buksierus, kā arī būvēja nelielus kuģus.

Jūnija pirmajās dienās sākās darbs pie šīs fabrikas atjaunošanas. Tā bija pirmā rūpnīca, ko Rīgā sāka atjaunot. Vēl pēc gada tajā sāks remontēt arī pirmo neatkarīgās Latvijas kara flotes flagkuģi Virsaitis.

Lai neatstātu ienaidnieka rokās nozīmīgus resursus, kara sākumā uz Krievijas guberņām izveda ne tikai rūpniecības uzņēmumus, bet arī, piemēram, tādus metāla priekšmetus kā baznīcu zvani. 5. jūnijā latviešu prese pārpublicēja ziņu no vācu valodā iznākošā laikraksta Baltische Zeitung, ka Rīgā esot saņemta pastkarte, kurā redzams, ka kara sākumā Rīgas baznīcām noņemtie zvani atrodoties Ņižņijnovgorodas dzelzceļa stacijā. Attēlā labi varot salasīt Pētera baznīcas zvanu uzrakstus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu