Vai esat aizdomājušies, kāpēc rukši un govis uz desu un cīsiņu iepakojuma priecīgi smaida?
Jo zina, ka viņu šajos izstrādājumos nav!
Klases audzinātāja, skolas pēdējā dienā saņēmusi no bērniem dāvanās piecas konfekšu kastes un 15 šokolādes, nodomāja, ka bērni viņu patiesībā nemaz nemīl, jo vēlas novest līdz diabētam.
Ja tā padomā — studijas tipa dzīvoklis ir loģisks noslēgums sapnim par ļoti lielu virtuvi.
Māte jautā meitai: «Kāpēc raudi? Andris piekrāpa?»
«Andris nav vienīgais...»
Dzīvi vajag dzīvot tā, lai cilvēki runātu, ka tu atstāj sliktu ietekmi uz pārējiem!
«Kāpēc tu tāds priecīgs?»
«Kā lai nepriecājas! Šodien gāju pie zobārsta.»
«Vai tas ir pamats priekam?»
«Kā tad ne? Viņam šodien bija brīvdiena!»
Viss reiz sabojājas: jūtas, cilvēki, gludeklis… Mani īpaši apbēdināja gludeklis. Lūk, no tā neko tādu es nebiju gaidījusi!
