Cilvēks lasa Krievijas avīzi "Pravda". Foto: ITAR-TASS/LETA
Cīņu pret Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanos Latvijas sabiedrībā pieteikuši visi, kam nav bijis slinkums. Pēkšņās rosības motivāciju pat īsti nav vērts apskatīt, jo šajā gadījumā mērķis to attaisno. Krievijas izplatītie vēstījumi pastāvīgi atrodami Latvijas informatīvajā telpā. Taču skaļie cīnītāji pret Kremļa propagandu diemžēl lielākoties pievēršas tikai televīzijas kanālu un, labākajā gadījumā, arī interneta vietņu un sociālo tīklu kontroles jautājumiem, nepelnīti piemirsti drukātie mediji – simtiem avīžu un žurnālu, kas katru dienu no Krievijas nonāk mūsu veikalu avīžu plauktos.
Kā redzams Saeimas sintēzes ziņojumā par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju un puse cittautiešu lielākoties patērē plašsaziņas līdzekļu saturu, kas radīts ārpus Latvijas. Runājot par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, Krievijā veidotas televīzijas programmas mēdz skatīties 82% cittautiešu un 52% latviešu, kopumā – 63% Latvijas iedzīvotāju. Piektā daļa – 46% krievvalodīgo – vispār negūst informāciju no plašsaziņas līdzekļiem latviešu valodā.
