Sauss un dzestrs

Sausuma dēļ Lielupē apdraudēta kuģošana un Rīgā pilsētniekus moka putekļi. Toties Vidzemē atsākas pasta sūtījumi

Lai arī visa Latvija atradās vācu okupācijas zonā, pārvaldes sistēma bija sadrumstalota, arī iedzīvotājus dalīja pēc dzīvesvietas reģiona. Vācu iestādes noteica, kas jānorāda kā «valsts piederība» dažādu okupēto teritoriju iedzīvotāju ceļošanas dokumentos un ap 10. maiju atkārtoti informēja par to. Kurzemniekiem valsts piederība esot «Kurzeme», bet rīdziniekiem un citiem vidzemniekiem — «Vidzeme», savukārt lietuviešiem — «Lietuva».

12. maijā vēl tikai gaidot, kad noslēgsies pasta un telegrāfa pārvaldes izveidošana Vidzemē un Igaunijā, iedzīvotāji saņēma atļauju savstarpējai saziņai atkal sūtīt vēstules un pastkartes. Pasta sūtījumu pieņemšanu un izsniegšanu uzticēja vietējiem komandantiem. Vēstules bija jānodod neaiztaisītas un rakstītas vācu valodā. Pēc satura tām bija jābūt viegli saprotamām, pēc apjoma — vienai neliela formāta loksnei.

Latvijā jau ilgāku laiku pieturējās ļoti sauss laiks. Daugavā ūdens līmenis nokrita tik zemu, ka Rīgas kanālā ūdens palicis vairs tikai pašā vidū, apstādījumiem lapas plauka gausi, zāle izstīdzēja. Rīdziniekiem sausais laiks radīja vēl vienu problēmu — pilsētniekus nomocīja putekļi, ko dzenāja vējš. Namīpašnieki taupības dēļ pietiekami nelaistīja ielas. Ūdens līmeņa krišanās upēs sāka apgrūtināt tvaikoņu satiksmi, piemēram, Lielupē. Laucinieki sausuma dēļ nespēja apsēt laukus un bažījās par ražu. Turklāt laiks bija ļoti dzestrs, arī tāpēc zāle un ziemāji vēl neauga. Lopiem trūka barības.

Šajās dienās presē publicēta vēl kāda laikam atbilstoša pamācība — liepu maizes plāceņu recepte. Miltu trūkumu ieteikts risināt kā «senlaikos», jaucot maizei klāt jaunās liepu lapiņas. Lapiņas vāra īsu brīdi nelielā ūdens daudzumā, tad masu sajauc līdzīgās daļās ar rupja maluma miltiem un atstāj rūgt visu nakti. Tāpat varot izmantot arī kļavu ziedus.

Maija otrajā nedēļā dažādos preses izdevumos rakstīja par 1301. gadā uzcelto Jaunpils ordeņa pili, kuras īpašnieki kopš 1566. gada — fon der Reku dzimtas pārstāvji — spējuši kara apstākļos pabeigt ēkas atjaunošanas plānus. Tā esot viena no nedaudzajām vācu ordeņa būvēm, kas izglābusies no izpostīšanas un joprojām apdzīvota. 1905. gada revolūcijas laikā tā gan izdedzināta, tāpēc arī bija jāatjauno.

Vācu karaspēka vadība ik dienu izplatīja informāciju par notikumiem dažādos kauju rajonos. Arī Latvijā cilvēki varēja lasīt, kas notiek, piemēram, Rietumu frontē. Ziņas gan bija ļoti skopas un pasniegtas varai izdevīgā gaismā. Patiesībā 21. martā sāktā vācu ofensīva Rietumu frontē, pamatā Francijā, bija apturēta. Tikko vāciešiem nesekmīgi bija noslēgusies vēl viena operācija, kam bija dot nosaukums Žožete. Tās mērķis bija, cīnoties pret britu un franču karaspēku, izlauzties Flandrijā līdz Lamanša ostām. Jau no maija sākuma cīņas pamatā bija artilērijas apšaudes, vietējas sadursmes un izlūkgājieni, bez nozīmīgas virzīšanās uz priekšu.