Rīgas aglomerācija kā iespēja visiem, ne tikai dažiem

Gadu no gada Rīgas iedzīvotāji un viesi sastopas ar lielām autotransporta plūsmām un sastrēgumiem. Tas rada ne vien neērtības, bet arī gaisa piesārņojumu, satiksmes drošības riskus un infrastruktūras nolietošanos. Kādam var šķist, ka sastrēgumi ir attīstītas pilsētas pazīme, tomēr situācijas analīze nebūt nav tik iepriecinoša.

Attīstītas pilsētas pazīmes ir patīkama dzīves vieta, ērta un ātra pārvietošanās tajā, labi apmaksātas darba vietas un pievilcīga investīciju vide. Katrs pats var vērtēt, vai lielie sastrēgumi Rīgā atbilst attīstītas pilsētas pazīmēm. Turklāt jau tagad var prognozēt, ka automašīnu skaits Rīgas ielās turpmākajos gados tikai turpinās pieaugt, jo vidējais automašīnu skaits Rīgā pašreiz ir 323 uz 1000 iedzīvotājiem, kamēr Eiropas Savienībā – tuvu 500. Papildu slogu Rīgai rada fakts, ka liela daļa Pierīgas reģiona iedzīvotāju katru darba dienu dodas uz Rīgu dažādu iemeslu dēļ – darbs, skola bērniem un citi iemesli. Tas nozīmē, ka slodze uz esošo transporta infrastruktūru tikai pieaugs, sastrēgumi būs vēl lielāki, piesārņojums – lielāks un vide dzīvošanai – nepatīkama.

No bezdarbības uz formālu darbību

Izteiktā tendence Pierīgas reģiona iedzīvotājiem ar personisko transportu ikdienišķi doties uz Rīgu nav bijusi vienmēr. Šāda situācija izveidojās pirms vairākiem gadiem, kad strauji attīstījās privātmāju būvniecība dažādās Pierīgas reģiona vietās, sākot ar jauniem privātmāju ciematiem pļavās un beidzot ar dzīvojamo ēku būvniecību jau esošajās apdzīvotajās vietās.

Tieši apdzīvoto vietu nekontrolēta attīstība un valsts pārvaldes bezrūpīgā attieksme pret šo procesu ir iemesls, kāpēc patlaban Pierīgā nav ne kvalitatīvas satiksmes infrastruktūras uz jaunajām apdzīvotajām vietām, ne ērts sabiedriskais transports.

Ņemot vērā, ka Pierīgas reģions ir uzskatāms par Rīgas aglomerāciju, tas attiecīgi būtu arī jāplāno – kā viens vienots veselums, ne katrs centrs atsevišķi. Visā Rīgas aglomerācijā būtu jābūt vienotai transporta infrastruktūrai un sabiedriskajam transportam.

Tomēr tā vietā, lai aktīvi iesaistītos un vērstu par labu iepriekšējos gados pieļautās kļūdas, Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”, konstatējot – līdzšinējā teritoriālā reforma nav bijusi īsti veiksmīga, tāpēc tā jāturpina citādi. VARAM piedāvā veidot sadarbības teritorijas, kurās pašvaldībām brīvprātīgi būs iespēja apvienoties vai sadarboties. Nav gan zināms, kas līdz šim ir traucējis to darīt, bet, ja nav iespējams paveikt reālas reformas, tad šādā veidā vismaz tiek parādīts, ka kaut kas tiek darīts. Acīmredzot, tas nozīmē, ka, vismaz valdības līmenī esošā situācija apmierina un rīcību diez vai izdosies sagaidīt.

Zaudējam konkurētspēju un iespējas

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju konstatējusi, ka Rīgas konkurētspēja ir zemāka nekā līdzīgām pilsētām Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā. Transporta plānošana Rīgā un tās reģionā ir fragmentēta un neatspoguļo Rīgas reģiona mērogu. Ir nepieciešama koordinācija starp Rīgas reģiona pašvaldībām, lai izveidotu augstas kvalitātes un konkurētspējīgu sabiedriskā transporta sistēmu. Šāda veida fragmentācija ir radījusi situāciju, ka finanšu resursi netiek koncentrēti konkrētu mērķu sasniegšanai. Rezultātā Rīgas aglomerācijas pašvaldībām – lai gan Rīgas un tai blakus esošās pašvaldības ir vienas no bagātākajām valstī – faktiski nav ne kopīgu mērķu, ne finanšu līdzekļu šādu mērķu īstenošanai.

Lai izveidotu konkurētspējīgu investīciju vidi, patīkamu dzīves vidi un vienotu transporta infrastruktūru, kas būtu ērta gan Rīgas, gan Pierīgas reģiona iedzīvotājiem, ir nepieciešami ieguldījumi. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ne Rīgas, ne Pierīgas reģiona pašvaldības īpaši par šādas infrastruktūras veidošanu nedomā, jo Latvijā katrs primāri domā par sevi un savas pašvaldības teritoriju, nevis vienotu Latvijas vidi visu iedzīvotāju interesēm. Lai gan OECD norāda uz nepieciešamību pašvaldībām sadarboties, faktiski reālākais risinājums ir reģionālā reforma, kuras ietvaros tiktu veidota lielāka Rīgas pašvaldība, pievienojot apkārtnē esošās pašvaldības.

Vērojot līdzšinējās sadarbības apmērus, ir skaidrs, ka Rīgas aglomerācija, visticamāk, turpinās zaudēt konkurētspējā citiem nozīmīgiem Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģiona attīstības centriem gan investīciju piesaistē, gan patīkamas dzīves vides izveidē un citos aspektos. Tas ir slikts signāls visai Latvijai, ne tikai Rīgai, jo tieši Rīga ir Latvijas galvenais ekonomikas dzinējspēks. Acīmredzot valdošajiem grūti izšķirties par izmaiņām ir tāpēc, ka to rezultātā daudziem var nākties zaudēt savus labi apmaksātos amatus.

 

Autors ir satiksmes nozares eksperts