Noraida tiesneša Bula prasību pret “Swedbank” par goda aizskaršanu vēstulē Saeimai

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija noraidījusi Rīgas rajona tiesneša Raimonda Bula prasību pret Swedbank par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu. Buls uzskatīja, ka Swedbank aizskārusi viņa godu vēstulē, ar kuru banka savulaik cēla trauksmi Saeimā par maksātnespējas shēmām. Taču tiesa secinājusi — iesnieguma nosūtīšana Saeimas Juridiskās komisijas vadībai nav ne ziņu, ne viedokļa izplatīšana.

Tiesnesis Buls 2013. gada aprīlī cēla tiesā prasību pret Swedbank par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un vairāk nekā 14 tūkstošu eiro atlīdzības piedzīšanu. Viņš uzskatīja, ka banka, kas ar iesniegumu Atkārtots aicinājums risināt satraucošo situāciju ar ārvalstu investoru aizsardzību Latvijā bija vērusies pie Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes, savu vēstuli nodevusi arī žurnāla Ir rīcībā. Savukārt žurnāls to izmantojis rakstā Ceļojošais cirks, kurā vēstīts par firmām, kas pirms aizdomīgu maksātnespējas procesu pieteikšanas maina juridiskās adreses un nonāk konkrētās tiesās.

Swedbank iesniegumā Saeimas komisijas vadībai 2012. gada oktobrī rakstīja, ka ir piepildījušās bankas paustās bažas par ievērojama apjoma krāpšanas shēmu, kas tiek īstenota ar Rīgas Centra rajona tiesas tiesnešu Bula un Gailītes, kā arī divu maksātnespējas administratoru klaji prettiesisku lēmumu palīdzību, īstenojot likuma garam un burtam neatbilstošus ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesus (ĀTAP) vienlaicīgi divām savstarpēji saistītām sabiedrībām — SIA Tērbatas biznesa centrs un SIA Gvano.

Lietas būtība īsumā — banka bija SIA Tērbatas biznesa centrs izsniegusi vairākus aizdevumus, kuru neatmaksātā summa sasniedza gandrīz 10 miljonus eiro. Taču ĀTAP gaitā bez bankas piekrišanas prasījumi tika samazināti par 80%, līdz ar to uzņēmēji atbrīvojās no kredītsaistībām, vienlaikus paturot īpašumā par kredītu uzbūvēto biroju ēku Rīgas centrā, savukārt bankai bija liegts izmantots ķīlas tiesības, kas bija reģistrētas uz īpašumu.

Kad Ir jau 2012. un 2013. gadā pētīja iespējamās maksātnespējas shēmas, žurnāla rīcībā nonāca arī Swedbank vēstule Saeimai un 2013. gada aprīļa publikācijā Ceļojošais cirks tās fragments tika izmantots samilzušās situācijas ilustrēšanai. Rakstā nebija atklāts, kā vēstule nonāca žurnāla rīcībā.

Taču tiesnesis Buls uzskatīja, ka tieši Swedbank bijusi tā, kas izplatījusi viņa godu un cieņu aizskarošas ziņas, nododot vēstuli žurnālam un tādējādi nodarījusi būtisku kaitējumu, apzināti graujoti viņa reputāciju.

Savukārt banka noraidīja Bula aizdomas, ka tā žurnālam nodevusi savu iesniegumu Saeimas komisijai, un norādīja, ka bankas paustās aizdomas par tiesas procesa negodprātīgumu ir viedoklis, nevis ziņa.

Rīgas apbabaltiesas Civillietu kolēģija šā gada martā pasludinātā spriedumā piekrita Swedbank argumentiem, ka bankas 2012. gada 12. oktobra iesniegumā izteiktā strīda frāze par krāpšanas shēmas īstenošanu ar tiesneša Bula lēmumu palīdzību nav ziņa, bet gan bankas viedoklis par tiesneša lēmumu pamatotību. Tiesa arī atzina, ka Swedbank bija objektīvs pamats paust bažas par iespējamu krāpšanas shēmu.

Lai arī Civillietu tiesas kolēģija piekrīt Bulam, ka bankas iesniegumā minētais un tiesnesim veltītā kritika ir skarba un prasītājam nepatīkama, “tomēr šis atbildētājas [Swedbank] viedoklis iesniegumā tiek argumentēts un pamatots ar konkrētiem apstākļiem, tas nav izteikts rupjā vai prasītāju personīgi nesamērīgi aizskarošā un apvainojošā veidā.”

Tiesa arī konstatējusi, ka iesnieguma nosūtīšana Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai nav ziņu vai viedokļa izplatīšana Civillikuma izpratnē, bet gan personas — šajā gadījumā bankas — lūgums pēc valsts palīdzības kādā jautājumā. Iesniegums ir bankas privāta korespondence ar valsts amatpersonām un lietā nav ziņu, ka banka būtu nodevusi tā kopiju trešajām personām, piemēram, Ir žurnālistei.

“Ja jebkuru privāto saraksti starp diviem indivīdiem vai privātpersonu un valsti uzskatītu par ziņu izplatīšanu, tad neviena persona nevarētu bez bažām par iespējamu iesūdzēšanu tiesā par goda un cieņas aizskārumu vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar sūdzībām par valsts amatpersonu profesionālās rīcības vai to pieņemto lēmumu tiesiskumu (..),” teikts tiesas spriedumā.

Spriedums pasludināts 21. martā un 30 dienu laikā to var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Kā zināms, tiesnesis Buls izrādījās līderis Ir pērn veiktajā pētījumā par aizdomīgām maksātnespējas lietām — pie viņa visbiežāk nonākušas firmas, kas pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa mainījušas juridisko adresi. No 2008. līdz 2015. gadam pie Bula bija atceļojušas 28 šādas firmas ar kopumā 246 miljonu eiro saistībām. Turklāt par Bula lēmumiem maksātnespējas lietās iesniegti 12 protesti un Augstākā tiesa tos visus apmierinājusi saistībā ar būtiskiem pārkāpumiem.