Lai kļūtu par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem olimpiskajās spēlēs, jārēķinās ar trīs atlases kritērijiem: pirmais — valsti, no kuras ir tiesnesis, jāpārstāv arī daiļslidotājiem, otrais — tiesnesim jābūt ar atbilstošu augstākā līmeņa kvalifikāciju, trešais — jābūt veiksmīgam tiesnešu izlozē. Agita Ābele izturējusi atlasi un līdz ar to kļuvusi par pirmo latviešu daiļslidošanas tiesnesi olimpiskajās spēlēs. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Kad Agita Ābele ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā satiks Latvijas daiļslidotājus Denisu Vasiļjevu vai Diānu Ņikitinu, noteikti viņiem uzsmaidīs. Fakts, ka pēc 24 gadu pārtraukuma mūsu valsts daiļslidotāji dodas uz olimpiskajām spēlēm, pavēris iespēju tajā piedalīties arī viņai. Agita Ābele ir vienīgā augstākā līmeņa Starptautiskās Slidošanas asociācijas tiesnese individuālajos un pāru slidojumos Latvijā, kas tiesājusi Eiropas un pasaules čempionātus.
Jau gandrīz 20 gadus Agita strādā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Doktora grāds pedagoģijā, maģistra grāds psiholoģijā, daudzi zinātniskie darbi un pasniedzējas darbs bruģējis ceļu līdz profesores amatam. «Akadēmiskā pieredze palīdz tiesneša darbā, jo noliek vietā pie kritērijiem, skaitļiem, faktiem un teorijas,» viņa saka. Viņas stāstītais par daiļslidošanas vērtēšanas kritērijiem šķiet līdzvērtīgs augstākajai matemātikai. No galvas jāzina ne tikai simtiem tehnisko parametru, bet ir jābūt arī lieliskai izpratnei par slidošanas prasmēm, elementu izpildījumu, priekšnesuma kompozīciju, mūzikas izjūtu. Vai tik skrupulozi vērtējot sniegumu, ir kaut mazākās iespējas aizmirsties un baudīt? «Labu, prasmīgu meistaru sniegumu arī tiesājot var izbaudīt,» saka Agita. «Taču empātija tiesnesim jānoliek malā.»
