Nameja gredzens — sirēnu dziesma latviešu kino
Izklaidējošs patriotisms Holivudas ietvarā — režisora Aigara Graubas nu jau ceturtais tandēmā ar producentu Andreju Ēķi tapušais kopdarbs Nameja gredzens stingri turas pie iepriekšējo filmu noskaņas un stāstniecības metodēm. Un kālab gan ne — pie dzimtenes mīlestības jūtām apelējošie darbi ar Stīvena Spīlberga stāstiem piemītošu patosu un eksaltāciju allaž ir spējuši uzrunāt skatītāju pulkus. Tie savukārt nekad nav bijuši mazi, piemēram, Graubas un Ēķa iepriekšējais kinodarbs Sapņu komanda 1935 (2012) pirmizrādes gadā kļuva par astoto kinoteātros visvairāk skatīto filmu, konkurējot ar ārvalstu grāvējiem. Pieņemu, ka arī Nameja gredzenu gaida līdzīgi panākumi — filmas veidotāji ir atjautīgi pratuši iepriekšējo darbu pretrunīgos vērtējumus pārvērst par intereses (vai drīzāk ziņkārības) kāpinātājiem. Taču polemika, protams, nepavisam nav vienīgais garants, lai filmu pamanītu, — rūpīga reklāmas kampaņa (ar kreščendo pirms pirmizrādes) un citi notikumi, piemēram, filmas tērpu izstāde Nacionālajā bibliotēkā (no 25. janvāra), ir viens no vietējā kino izplatīšanas veiksmes stāstiem.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.