Nekompetence, paviršība vai varbūt korupcija? Šāds jautājums rodas, pētot to tiesnešu pieļautos likumpārkāpumus, pie kuriem visbiežāk nonākuši uzņēmumi, kuri neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības mainījuši savu juridisko adresi. To var skaidrot kā vēlmi nonākt konkrētā tiesā, un Ir pētījums atklāj vairāk nekā 800 šādu «ceļojošo» uzņēmumu septiņu gadu laikā kopš krīzes sākuma. Pirms nedēļas stāstījām par bēdīgo kopainu, šoreiz — sīkāk par konkrētiem tiesnešiem un viņu kļūdām lietās, kur lemts par miljoniem
Klusējošais rekordists
Raimonds Buls, Rīgas rajona tiesa Jūrmalā
«Ceļojošie» uzņēmumi — 28
Protesti Augstākajā tiesā — 12 (visi spriedumi un lēmumi atcelti)
«Atceļojušo» firmu saistības — 246,4 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Tiesnesis Raimonds Buls slapstās no žurnāla Ir. Uz jautājumiem atbildēt nevēlas ne rakstiski, ne klātienē, bet viņa sekretāre mūs neielaiž atklātā tiesas sēdē, stāvot durvīs un aizslēdzot tās deguna priekšā. Mūsu pētījumā Buls ir trīskāršs līderis — ar lielāko «ceļojošo» uzņēmumu skaitu, visvairāk Augstākās tiesas (AT) atceltu lēmumu maksātnespējas lietās un milzīgu saistību apjomu «ceļojošajiem» uzņēmumiem. Pie šī tiesneša nonākušās «ceļojošās» firmas saviem kreditoriem bija parādā vairāk nekā 246 miljonus eiro, un maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesos no tiesneša lēmuma bija atkarīgs, vai un kā šīs saistības būs jāpilda vai jānoraksta.
Pēc adrešu maiņas pie Bula nonākuši dažādi uzņēmumi, arī vairākas saistītu uzņēmumu ķēdes. Ir apzināja četras tādas, kurās ir pavisam 14 uzņēmumu. Tiem ir vai nu kopīgi īpašnieki, amatpersonas vai juridiskās adreses, lielākajai daļai arī viena kopēja raksturīga iezīme — milzīgas saistības un ļoti vērtīgi aktīvi. Piemēram, lielāko ceļojušo uzņēmumu ķēdi veido vieniem īpašniekiem piederošais Valdemāra parks un Doma investīcijas kopā arī vēl pieciem uzņēmumiem — tiem pieder vērtīgi nekustamie īpašumi Rīgas centrā, bet kopējās saistības pārsniedz 80 miljonus eiro.
Šīs ķēdes maksātnespējas procesos Buls pamanījies pat trīs reizes pārkāpt likumu. Visos trijos gadījumos protestu iesniedza Ģenerālprokuratūra un AT viņa lēmumus atcēla. Vienā gadījumā Buls apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa grozījumus, kas nebija saskaņoti ar nodrošināto kreditoru SEB banku, kurai par labu bija ieķīlāti 11 īpašumi un reģistrētas hipotēkas zemesgrāmatā. Vēl citā gadījumā noraidīja SEB sūdzību par administratores lēmumu, ar kuru atzītais nodrošinātais bankas prasījums tika samazināts četrarpus reizes — no 15,2 līdz 3,3 miljoniem eiro. Pēc tam, kad šāds lēmums izgāja cauri tiesā, administratore Ieva Kaziniece to atkal grozīja un summu samazināja vēl skarbāk — līdz 1,1 miljonam eiro, bet Buls atkal bankas sūdzību noraidīja.
Kļūdīties Bulam sanāca arī procesos, kuros tā vai citādi figurē profesionāļi no Antonijas ielas 7. Šī ir slavenā maksātnespējas administratora Māra Sprūda un viņa kolēģu prakses vieta. Starp «ceļotājiem» Ir izdevās atrast pavisam astoņus šādus uzņēmumus, lielākais no tiem — firma Dzimtā sēta, kuru Ir jau agrāk pētīja saistībā ar administratora Sprūda iespējamiem likumpārkāpumiem. Arī Dzimtā sēta bija vērtīgi aktīvi, bet kreditoru prasījumi pārsniedza 70 miljonus eiro, un arī šajā lietā tiesnesim Bulam gadījās likumpārkāpums. Kā vēlāk konstatēja AT, Buls nelikumīgi atcēla VID noteikto arestu Dzimtās sētas līdzekļiem 1,1 miljona eiro apmērā.
Likumpārkāpums konstatēts arī divu citu radniecīgu «ceļotāju» — Būvuzņēmuma STATS un Forburgas — procesos. Buls apstiprināja likumam neatbilstošu STATS tiesiskās aizsardzības procesu, kas paredzēja par 90% samazināt vairāk nekā sešus miljonus eiro lielos nenodrošināto kreditoru prasījumus, kamēr nodrošināto kreditoru prasības gandrīz 14 miljonu apmērā tiktu pildītas pilnībā. AT uzskatīja to par proporcionalitātes principa pārkāpumu un Bula lēmumu atcēla. Savukārt Forburgas procesā Buls apstiprināja plānu ar nepilnīgu un pretrunīgu informāciju. Piemēram, uzņēmuma bilancē kopējās saistības pret kreditoriem norādītas gandrīz 14 miljonu eiro apmērā, bet plānā — tikai divi miljoni eiro.
Arī Bula apstiprinātie ceļotājfirmu Arts Plaza un Tērbatas biznesa centrs tiesiskās aizsardzības procesi raisa jautājumus par iespējamām shēmām. Šie procesi paredzēja nodrošinātā kreditora Swedbank prasījumu samazināšanu bez bankas piekrišanas attiecīgi par 75% un 80%. Tērbatas biznesa centra lieta ir viena no tām, ko Swedbank jau 2014. gada nogalē minēja kā piemēru problēmām maksātnespējas procesos. «Kā lielākajam investoram Latvijā mums nav saprotams, kā tiesneši var neiedziļināties lietās, ko izskata, un pieņemt formālus, pat absurdus lēmumus,» toreiz pauda Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
Vairākas bankas tolaik sāka atklāti stāstīt par ļaunprātīgiem maksātnespējas procesiem. Tajā skaitā publiski pieminēti vēl divi uzņēmumi, kas bija nonākuši pie tiesneša Bula — Troja Immobilien un Ceturtā planēta.
Stāsta būtība — administrators neatzina Danske bankas kreditora prasījumu 3,9 miljonu eiro apmērā, lai arī tas bija nodrošināts ar komercķīlu un vairākām hipotēkām. Banka par šo administratora lēmumu nesekmīgi sūdzējās Bulam.
Strīda risināšana turpinājās Rīgas apgabaltiesā, taču administrators, nesagaidījis galīgo tiesas lēmumu, sarīkoja ieķīlāto īpašumu izsoles. Aiz jaunajiem pircējiem vīdēja iepriekšējo īpašnieku vārdi. Tiesnesis Buls apstiprināja izsoles rezultātus. Nespējot aizstāvēt savas tiesības, Danske banka vērsās Satversmes tiesā, kas konstatēja problēmu nevis likumu normās, bet tieši to piemērošanā. Satversmes tiesa pat nosauca tiesnesi vārdā: «Iepazīstoties ar lietā esošajiem dokumentiem un tos izvērtējot, rodas šaubas gan par [administratora Daiņa] Bergmaņa, gan arī Bula rīcības tiesiskumu konkrētajā maksātnespējas procesā.»
Tas gan netrauceja Bulam turpināt darbu. Mūsu aplūkotajā periodā pie viņa atceļojuši ne tikai uzņēmumu, bet arī fizisku personu maksātnespējas pieteikumi. Piemēram, īsts glābējtiesnesis Buls izrādījās kādam nekustamo īpašumu uzņēmējam ar 2,9 miljonu eiro parādsaistībām. Uzņēmējs nepilnu pusotru gadu pirms maksātnespējas bija pamatīgi iepriecinājis biznesa partnera sievasmāti, dienu pirms Ziemassvētkiem uzdāvinot viņai nekustamo īpašumu Berģos. Šī un citu iemeslu dēļ trīs tiesneši dažādās tiesās viņa maksātnespējas pieteikumus nepieņēma, jo atbilstoši likumam šāda īpašumu atsavināšana ir šķērslis maksātnespējas pieteikšanai. Tā lēma Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, Cēsu rajona tiesā un atkal Ziemeļu rajona tiesā.
Taču pie Bula uzņēmējam beidzot uzsmaidīja veiksme — tiesnesis apstiprināja šo maksātnespējas procesu, neraugoties uz nodrošināto kreditoru sniegtajām ziņām par uzņēmēja neatbilstību. Vēlāk AT šo Bula lēmumu atcēla, lietu nodeva jaunai izskatīšanai un maksātnespejas process tika izbeigts. Līdzīgi pēc protesta AT atcēla vēl vienu privātās maksātnespējas procesu — Buls bija apstiprinājis maksātnespēju personai ar 5,6 miljonu eiro parādsaistībām, lai gan aptuveni gadu pirms maksātnespējas parādnieks bija atsavinājis sešus sev piederošus īpašumus un tiesai nebija ziņu par šīs naudas izlietojumu. Šī maksātnespējas procesa pieteikumu izskatīšanā tiesnesis demonstrēja sprintera cienīgu tempu — tiesas sēdes protokols rāda, ka tiesnesis šo lietu izskatījis desmit minūtēs.
«Nu, tā gadās»
Jolanta Zaškina.
Foto — Picture Agency
Jolanta Zaškina, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa
«Ceļojošie» uzņēmumi — 26
Protesti Augstākajā tiesā — 3 (divi spriedumi atcelti, viens atstāts spēkā)
«Atceļojušo» firmu saistības — 7,5 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Tiesnese Jolanta Zaškina daudz neatpaliek no kolēģa Bula «ceļojošo» uzņēmumu skaita ziņā — pie viņas nonākuši 26 šādi uzņēmumi, bet pēc saistību apmēra šīs firmas ir nesalīdzināmi liesākas. Tuvāk aplūkojot, redzams, ka aptuveni piektā daļa firmu šā vai tā saistīta ar Antonijas ielas 7 profesionāļiem, lai arī šī klusā centra adrese nav Latgales priekšpilsētas tiesas teritorijā.
Neskaitot «ceļotājus», pie Zaškinas nonākuši vēl vismaz trīs ar Antonijas ielu 7 saistītu profesionāļu lietas, kurās uzņēmumi pirms tam nav mainījuši juridisko adresi. Turklāt to skaitā ir uzņēmuma Peltes īpašumi maksātnespēja — skaļš Māra Sprūda administrēts process. Šīs maksātnespējas gaitā vairāk nekā 40 hektāru miljoniem vērtas zemes Ķīšezera krastā nonāca ar pašu Sprūdu saistītu personu kontrolē, turklāt darījumā tika izmantota cita Sprūda administrēta uzņēmuma nauda.
Kad Maksātnespējas administrācija konstatēja Sprūda interešu konfliktu šajā lietā, tiesnese Zaškina viņu glāba no nepatikšanām. Vispirms tiesnese apstiprināja uzņēmuma statusa maiņu, ļaujot Sprūdam paglābties no atcelšanas saistībā ar pārkāpumiem (atcelšana ir plats solis pretī sertifikāta zaudēšanai).
Tad tiesnese atcēla arī pašu Maksātnespējas administrācijas lēmumu, kurā bija konstatēti Sprūda pārkāpumi. Par abiem lēmumiem Ģenerālprokuratūra iesniedza protestus, un AT tos atcēla kā prettiesiskus. Kad Tieslietu ministrija vēlāk rosināja disciplinārlietu saistībā ar Zaškinas lēmumiem, kolēģi tiesneši glāba viņu no nepatikšanām — disciplinārpārkāpumus tiesneses rīcībā nekonstatēja.
Tagad Ir atkāja jaunu faktu, kas šo lietu padara vēl aizdomīgāku, — iespējams, tiesnese Zaškina atradusies interešu konfliktā. Proti, nav atstatījusi sevi no procesa, lai gan tā rezultātā vērtīgo Peltes īpašumu zemi ieguva uzņēmums Sužu pussala, ar kura akcionāri Diānu Mašinu tiesnese uztur personiskas attiecības. Abas agrāk bija kolēģes Latgales priekšpilsētas tiesā, bet Mašina amatu zaudēja, kad tika pieķerta dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un nelikumīga lēmuma taisīšanā.
Zaškina Ir atzina, ka ir pazīstama ar Mašinu un joprojām uztur attiecības. «Mēs turamies vairāki tādi kolēģi kopā, jā.» Taču to, ka Mašina ir Sužu pussalas akcionāre, Zaškina neesot zinājusi un interešu konfliktu noliedz. «Es nepieņēmu par labu nevienai draudzenei nekādu lēmumu. Es izskatīju lietu, kā uzskatīju par pareizu un pamatotu. Augstākā tiesa uzskatīja, ka es izskatīju nepareizi — nu, tā gadās,» komentēja Zaškina. Arī Sprūdu viņa nepazīstot.
Par Zaškinas lēmumiem apskatītajā periodā un tēmā iesniegti trīs protesti, divos gadījumos tiesneses lemtais atcelts. Viens no tiem ir Zaškinas lēmums pasludināt vēja parku attīstītāja Winergy maksātnespēju. Šī uzņēmuma vārds plašāk izskanējis saistībā ar Igaunijas pilsoņa iesniegtu prasību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju par vismaz 51 miljona eiro zaudējumu nodarīšanu, ko viņš vēlak gan atsauca.
Arī Winergy bija «ceļojošais» uzņēmums, kas adresi uz Latgales priekšpilsētas tiesas teritoriju nomainīja nepilnu nedēļu pirms aizsardzības pieteikšanas. Lieta nonāca Zaškinas kolēģes Skaidrītes Hrebtovas iztiesāšanā. Tiesnese ierosināja procesu, par administratori apstiprinot Antonijas ielā 7 praktizējušo Zandu Kokari-Rodi, taču drīz vien procesu izbeidza, ieklausoties Norvik bankas sniegtajā informācijā par iespējami negodprātīgiem procesiem. Tomēr jau pēc pusotra mēneša Winergy maksātnespēju šajā pašā tiesā pieprasīja firma Powernet saistībā ar nesamaksātu parādu — pieciem tūkstošiem eiro. Lieta nonāca pie tiesneses Zaškinas.
Viņa ierosināja maksātnespēju, bet kreditors Norvik banka atkal sniedza informāciju par pieteicēja un parādnieka iespējami saskaņotu negodprātīgu rīcību. Turklāt banka ziņoja, ka uzņēmums ir maksātspējīgs, jo regulāri saņem pieklājīgus ienākumus, proti, Winergy ir līgums ar Latvenergo par obligāto elektroenerģijas iepirkumu, kas katru mēnesi ienes aptuveni 300 tūkstošus eiro, bet iepriekšējā darbības gadā pavisam 3,6 miljonus eiro. Tomēr tiesnese apstiprināja uzņēmuma maksātnespēju. AT šo lēmumu vēlāk atcēla, bet Zaškina joprojām uzskata, ka tolaik rīkojusies pareizi — likums nenosakot, ka tiesai jāvērtē uzņēmuma aktīvi un pasīvi, savukārt «kreditors Norvik banka nav ne ar ko labāks par citiem kreditoriem un nav šīs lietas dalībnieks».
Kā Zaškina pati skaidro tik daudzu «ceļojošo» uzņēmumu nonākšanu pie viņas? Atbilde — visu lietu sadale notiek elektroniski pēc nejaušības principa.
«Neuzskatu par nepieciešamu jums skaidrot»
Valija Grebežniece.
Foto — LETA
Valija Grebežniece, Rīgas rajona tiesa Siguldā
«Ceļojošie» uzņēmumi — 17
Protesti Augstākajā tiesā — 8 (septiņi spriedumi atcelti, viens atstāts spēkā)
«Atceļojušo» firmu saistības — 19,2 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa uzņēmumi ceļojuši arī uz mazo Siguldas tiesu, kur lietas nonāca pie Valijas Grebežnieces — ilgāku laiku tās pat netika nejauši sadalītas, jo šī tiesnese vienīgā Siguldā bija specializējusies maksātnespējas procesos. Viņas vārds jau agrāk izskanējis medijos saistībā ar maksātnespējas lietām, bet tagad Ir apkopotie dati ļauj pilnībā novērtēt situāciju.
Pie Grebežnieces atceļojušajos uzņēmumos redzamas vairākas kopsakarības. Piemēram, tiesnesei Grebežniecei bija izveidojusies uzkrītoša sadarbība ar diviem administratoriem. Sešos pie Grebežnieces atceļojušajos uzņēmumos tas bija Māris Gulbis, kas tolaik praktizēja Rīgā, Antonijas ielā 5, bet piecos — Andris Bērziņš no Antonijas ielas 7. Turklāt no astoņiem protestiem, kuri iesniegti AT par Grebežnieces lēmumiem maksātnespējas lietās, trīs bijuši tieši par «ceļojošajiem» Bērziņa administrētajiem uzņēmumiem.
Kādi bija tiesneses pārkāpumi? Izrādās, divas reizes, ignorējot likumu, viņa apstiprināja apšaubāmus tiesiskās aizsardzības procesus, bet, kad nāca virsū nepatikšanas, nesagaidījusi augstākās instances tiesas lēmumu, nelikumīgi mainīja uzņēmumu tiesisko statusu. Vispirms 2010. gadā Grebežniece apstiprināja uzņēmuma Jurta tiesisko aizsardzību un administratoru Bērziņu.
Plāns paredzēja samazināt 716 tūkstošus eiro lielos nenodrošināto kreditoru prasījumus par 90%. Kad par šo lēmumu tika iesniegta sūdzība un AT Senāta rīcības komisijas sēdē tika nolemts protestu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesā, Grebežniece divās nedēļās pasludināja uzņēmuma maksātnespēju, tā izbeidzot tiesisko aizsardzību, kuras ierosināšanas likumību AT grasījās pārbaudīt. Par administratoru atkal kļuva Bērziņš. Tad šajā lietā tapa nākamais protests — jau par Grebežnieces otru sasteigto lēmumu, kuru AT Senāts 2011. gadā atcēla.
Lai gan pēc šāda gadījuma tiesnesei vajadzētu būt skaidrībai par likuma piemērošanu šādās situācijās, dažus gadus vēlāk — 2014. gadā — tiesnese atkal atkārto šo pašu triku. Un — interesanta sakritība — atkal uzņēmumu pārstāv administrators Bērziņš. Šoreiz tā ir zemnieku saimniecība Zemzari, kurai tiesnese apstiprina tiesisko aizsardzību un administratoru, taču par šo lēmumu tiek iesniegts protests. Kad AT Civillietu departaments ierosina kasācijas tiesvedību, Grebežniece, nesagaidot šīs lietas rezultātu, izbeidza Zemzaru tiesisko aizsardzību, ierosināja uzņēmuma maksātnespeju un par administratoru apstiprināja Bērziņu.
Arī par šo tiesneses lēmumu atkal tika iesniegts protests, jo tiesnese pārkāpusi Civilprocesa likumu, no kura būtības izriet, ka «jebkura civillieta atsevišķās un dažāda ranga tiesu instancēs izskatāma secīgi, nevis vienlaikus vairākās instancēs». AT arī šo Grebežnieces lēmumu atcēla un nodeva izskatīšanai citā tiesā.
Likumpārkāpumi tiesnesei gadījušies vēl divās citās lietās, kurās figurē administrators Bērziņš un viņa kolēģis no Antonijas ielas 7 administrators Aigars Lūsis, kas sabiedrībā savulaik kļuva plašāk pazīstams kā Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Grebežniece parkāpusi likumu, apstiprinot lauksaimnieku kooperatīva Abra un zemnieku saimniecības Veģi tiesiskās aizsardzības procesus. Abus šos procesus bija saskaņojusi Swedbank, bet virkne citu kreditoru bija apieti. Piemēram, uzņēmuma Abra gadījumā vienpusēji izslēgti kreditori, kuru prasījuma summa veidoja 4,1 miljonu eiro, tā samazinot kreditoru skaitu, kuru piekrišana vajadzīga tiesiskās aizsardzības pasludināšanai. Arī Veģu procesā līdzīgi bija vienpusēji izslēgts kreditors ar 1,5 miljonu eiro prasījumu. Izvērtējot saņemtos protestus, AT senāts Grebežnieces lēmumus atcēla.
Pārskatot Grebežnieces tiesvedībā nonākušās lietas, redzams — uz Siguldu atceļojusi virkne radniecīgu vai savstarpēji saistītu (tie paši kreditori) uzņēmumu. Ir apzināja astoņus tādus uzņēmumus. Tāpat rodas iespaids, ka atsevišķos maksātnespējas procesos tiesnese Grebežniece darbojusies gluži kā glābēja — tas, kas negāja cauri citās tiesās, tika nokārtots pie viņas. Piemēram, firmai BLC bija trīs maksātnespējas procesu mēģinājumi Rīgas rajona tiesā, līdz viņi nonāca pie Grebežnieces.
Kā tiesnese šo visu komentē? Klātienes intervijai neatsaucās, bet rakstiski atsūtīja līdzīgas atbildes kā citi. Lietas dalot pēc nejaušības principa, un viņai neesot ne jausmas, kāpēc uzņēmumi pirms vēršanās tiesā maina adresi. Tāpat tiesnese atrakstīja, ka Ir kompetencē neesot vērtēt viņas lēmumu likumību. «Vēršu jūsu uzmanību uz likuma «Par tiesu varu» 11. pantu, īpaši trešo daļu, kur noteikts, ka nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu, šāda rīcība vērtējama kā iejaukšanās tiesas darbā. Tamdēļ neuzskatu par nepieciešamu jums izskaidrot pieņemtos lēmumus vai spriedumus.»
«Nav ne laika, ne vēlēšanās»
Dainis Plaudis.
Foto — LETA
Dainis Plaudis, Ogres rajona tiesa
«Ceļojošie» uzņēmumi — 14
Protesti Augstākajā tiesā — 6 (visi spriedumi atcelti)
«Atceļojušo» firmu saistības — 10,3 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Ogres rajona tiesnesi Daini Plaudi varētu uzskatīt par īstu glābējeņģeli ar specializāciju — privātā maksātnespēja. Viņš spējis līdzēt brīžos, kad citi tiesneši šo privātpersonu maksātnespējas pieteikumus noraidījuši. Tomēr vairākos gadījumos Plaudis pieļāvis kļūdas.
Nepilns mēnesis — tik vajadzēja kādai kundzei ar 0,9 miljonu eiro parādsaistībām un 3,8 miljonus vērtu mantu, lai nomainītu adresi no Rīgas rajona tiesas piekritības uz Ogres rajonu. Kurvīti Rīgas rajona tiesā viņa saņēma, jo neilgi pirms maksātnespējas atsavināja piecus savus īpašumus. Turklāt vienu tikai astoņas dienas pirms maksātnespējas ierosināšanas, otru — jau procesa pieteikšanas dienā. Likums neļauj tā pasliktināt kreditoru iespējas atgūt naudu.
Pēc maksātnespējas atteikuma sieviete mainīja adresi un sekmīgi iesniedza jaunu pieteikumu Ogrē. Plaudis nevērtēja ne apstākļus par īpašumu atsavināšanu, ne to, kur palikusi darījumos iegūtā nauda. Viņš gan apstiprināja maksātnespēju, gan arī deva zaļo gaismu norēķinu plānam ar kreditoriem, kas neievēro likumā noteiktos termiņus. Pēc AT protesta Plauža lēmumu atcēla, lietu nodeva jaunai izskatīšanai, un maksātnespējas pieteikumu noraidīja.
Līdzīgi atcelts vēl cits Plauža apstiprināts privātās maksātnespējas process. Arī šajā gadījumā sieviete ar prāvām saistībām 425 tūkstošu eiro apmērā mainīja dzīvesvietas adresi no Jūrmalas uz Ogri. Jūrmalas tiesa maksātnespēju atteica, jo nepilnus desmit mēnešus iepriekš sieviete bija atsavinājusi savu īpašumu un kapitāldaļas uzņēmumā. Taču Ogrē tas nebija šķērslis. Plaudis apstiprināja maksātnespēju, neraugoties uz kreditora Parex bankas sniegtajām ziņām par īpašumu atsavināšanu. Par administratoru šajā procesā tika iecelts Jānis Strencis — tagadējās Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas vadītājas p. i. Sandras Strences dēls, kurš arī aizstāvēja Plauža lēmumu AT. Nesekmīgi, jo AT šo lēmumu atcēla.
No Cēsīm uz Ogri pēc maksātnespējas devies arī kāds Bērzkroga uzņēmējs. Cēsu rajona tiesa atteica maksātnespēju, jo uzņēmēja ienākumi nebija būtiski samazinājušies, tiesa redzēja iespējas kārtot pārādsaistības. Uzņēmējs nomainīja adresi un pēc nepilniem četriem mēnešiem iesniedza identisku pieteikumu Ogrē. Plaudis šķēršļus nelika. Arī par šo lietu tika iesniegts protests, un AT atcēla tiesneša lēmumu.
Plauža iztiesāšanā nonākuši arī uzņēmumu maksātnespējas pieteikumi, taču šo «ceļotāju» kontingents atšķiras — tie pārsvarā palikuši parādā nodokļus valstij.
Tomēr ir arī dažas prāvākas zivis, piemēram, firma BAF LTD, kurai piederēja plašs mazumtirdzniecības tīkls ārpus Rīgas ar 27 struktūrvienībām un 200 darbiniekiem. Firma uz Ogres tiesu atceļoja pēc tam, kad tās tiesiskās aizsardzības pieteikumu noraidīja Rīgā, kur tika konstatēts — aizsardzības plāns saskaņots tikai ar astoņiem no 198 kreditoriem un neatbilst likumam. Tad firma ķērās pie pārmaiņām: nomainīja adresi uz Ogri, nosaukumu — uz Europe Chain Store, bet kā administratori izvēlējās Rīgā, Strēlnieku ielā 9-7, praktizējošo Ivetu Gedus. (Šī prakses vieta atrodas tajās pašās telpās, kur NA līdzpriekšsēdētāja un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Gaida Bērziņa firma Domīnija; par Bērziņa un Gedus saiknēm stāstīsim plašāk nākamnedēļ.) Vienlaikus uzņēmumam uzrodas jauns nodrošinātais kreditors, lielākais no visiem — firma Viktoriuss LPP ar prasījumu par 240 tūkstošiem eiro, kas pamatots ar kādu svaigu cesijas darījumu. Tiesnesis Plaudis pieteikumu apstiprina. Šis spriedums ir viens no īsākajaiem, kādu Ir šajās lietās jelkad redzējis, — tikai pāris teikumu. Tikpat īsa bija arī tiesiskā aizsardzība, jo divus mēnešus vēlāk Plaudis to izbeidza un ierosināja jau firmas maksātnespēju.
Kā ceļotāju bilanci skaidro pats Plaudis? Klātienes intervijai viņš nepiekrīt. «Nav ne laika, ne vēlēšanās.» Viņaprāt, pētījums «ir par vecu laika periodu un vairs nav aktuāls», turklāt «neuzskatu, ka vidēji viens protests gadā ir daudz». Vienīgais, ko tiesnesis gatavs atzīt, — viņa spriedumos trūkusi argumentācija.
Vidzemes priekšpilsēta var!
Imants Dzenis.
Foto — LETA
Imants Dzenis, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
«Ceļojošie» uzņēmumi — 13
Protesti Augstākajā tiesā — 4 (visi spriedumi atcelti)
«Atceļojušo» firmu saistības — 48,3 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Antra Zute.
Foto — LETA
Antra Zute, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
«Ceļojošie» uzņēmumi — 16
Protesti Augstākajā tiesā — 0
«Atceļojušo» firmu saistības — 29,7 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesneša Imanta Dzeņa vārds skaļāk izskanējis pēdējo gadu lielākajā tiesu korupcijas skandālā, kad uzņēmējs Gulams Gulami uzpirka Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu. Vienā no Gulami nopirktajām lietām lēmumu uzņēmēja labā pieņēma tiesnesis Dzenis, taču izmeklēšanā nebija pierādījumu, ka viņš būtu ņēmis naudu. Tikmēr Dzenis pielicis roku arī maksātnespējas lietās. Viņa tiesvedībā nonākušas 16 «ceļotāju» firmas. Uzņēmumi ir ļoti dažādi. Atsevišķi tā vai citādi saistīti ar administratoru ķēķiem — Antonijas ielā 7 Rīgā, Dzirnieku ielā 16 Mārupē vai citiem.
Par Dzeņa lietām iesniegti četri protesti, un visos gadījumos tiesneša lemtais atcelts.
Krāšņs piemērs tiesneša darbam ir uzņēmuma Ķeizarmežs maksātnespēja. Uzņēmums piedzīvoja nesekmīgus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus Rīgas Ziemeļu rajona tiesā, taču tad nomainīja adresi un iesniedza jaunu pieteikumu Centra rajona tiesā, kur tolaik strādāja Dzenis. Tiesnesis to apstiprināja, neraugoties uz nodrošināto kreditoru — SEB bankas un Parex bankas — iebildumiem, ka plāns paredz ieķīlāto nekustamo īpašumu atsavināšanu pret kredītiestāžu gribu. Banku prasījumi kopumā pārsniedza 13 miljonus eiro. Vēlāk AT atzina, ka šis Dzeņa apstiprinātais plāns neatbilst likumam, un to atcēla.
Tiesnesis Dzenis izrādījās glābiņš arī uzņēmumam Alkantra, kas piedzīvoja četrus nesekmīgus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus Rīgas rajona tiesā, līdz mainīja adresi un pieteica tiesisko aizsardzību Centra rajona tiesā. Arī šī lieta nonāca pie Dzeņa. Tajā figurē prāvas naudas summas, jo uzņēmuma aktīvi tolaik bija 32 miljonu eiro vērtībā. Dzenis procesu ātri apstiprināja un ātri izbeidza, kas vedina domāt, kas šī bijusi tikai formalitāte ar mērķi nodrošināt vajadzīgo administratori — tiesiskās aizsardzības procesā uzņēmums to var izvēlēties pats un vēlāk to pašu saglabāt maksātnespējas procesā. Vēlāk ierosinātajā maksātnespējas procesā tiesnesis pretēji likumam akceptēja šīs administratores Lienes Stūraines lēmumu jautājumā, kas skāra kreditora tiesības saņemt no VID pārmaksātos nodokļus. Pēc iesniegtā protesta AT to vēlāk atcēla.
Ko Dzenis saka par lielo ceļotāju daudzumu? «Norādīto uzņēmumu juridiskās adreses maiņu komentēt nevaru.»
Dzenis nav vienīgais Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas skatījis daudzas «ceļojošo» firmu lietas. Arī pie tiesneses Antras Zutes atceļojuši 16 uzņēmumi, un viņa pārņēmusi vēl virkni «ceļotāju» no divām citām rekordistēm — Ilzes Ošiņas un Ilzes Celmiņas, kuras 2010. gada nogalē tika paaugstinātas amatā par Rīgas apgabaltiesas tiesnesēm. Arī pie šīm abām tiesnesēm iepriekš bija nonācis salīdzinoši liels skaits firmu, kas pirms vēršanās tiesā maina savu adresi — pie Celmiņas trijos gados atceļoja 17 uzņēmumi, bet pie Ošiņas 13. Ja tādos tempos abas turpinātu sākto darbu, droši varētu sacensties ar rekordistiem Bulu un Zaškinu.
Zutes darbam uzmanību piesaista vēl kāds apstāklis. Tiesneses dzīvesbiedrs ir uzņēmējs Ivo Zutis, kurš 90. gados pats bijis administratora pārstāvis vairākiem uzņēmumiem, bet šobrīd ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomnieks un Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa biznesa partneris. Tiesnesei Zutei gan par to nekas neesot zināms. «Manā rīcībā nav informācijas par mana vīra biznesa sadarbības partneriem, ne senajiem, ne esošajiem. Jā, bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu pazīstu,» viņa norādīja rakstiskā atbildē Ir.
Miljonāru maksātnespējas
Iveta Krēvica.
Foto — Ir
Iveta Krēvica, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
«Ceļojošie» uzņēmumi — 8
Protesti Augstākajā tiesā — 5 (četri spriedumi atcelti, viens protests atsaukts)
«Atceļojušo» firmu saistības — 147,5 miljoni eiro
Dati: Ir pētījums par maksātnespējas procesiem Latvijā 2008.—2014. gadā
Maksātnespējīgi multimiljonāri un firmas ar jaunizceptiem prasījumiem no Belizas — šādi piemēri atrodas, aplūkojot pie Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas nonākušās lietas. Lai gan «ceļotāju» viņas kontā nav tik daudz, lai iekļūtu rekordistu sarakstā, tiesneses skatītie maksātnespējas procesi pievērš uzmanību ar protestu skaitu un iespējamu shēmu pazīmēm. Turklāt šī nav ierindas tiesnese, bet jau desmit gadus tiesas priekšsēdētāja (starp citu, amatā viņu apstiprināja ministrs Gaidis Bērziņš), turklāt darbojas disciplinārkolēģijā, kas vērtē tiesnešu pārkāpumus. Ņemot vērā šo apstākļu kopumu, arī par viņu pastāstīsim sīkāk.
Ar vai bez adrešu maiņas pie Krēvicas nonākusi virkne savstarpēji radniecīgu uzņēmumu — gan skaistumkopšanas industrijas zvaigznes Ievas Plaudes-Rēlingeres privātais maksātnespējas process ar turpat 25 miljonus lielām saistībām, gan pēc kāda laiciņa Plaudei-Rēlingerei savulaik piederējušās kompānijas Kolonna Invest maksātnespēja. Viņai iekrituši arī citi savstarpēji saistītu firmu maksātnespējas procesi. Piemēram, ar vairāku gadu atstarpi divi ar uzņēmēju Isāriju Finbergu saistīti uzņēmumi — Biznesa centrs Tomo un firma Gabriels. Tomo vārds jau nupat daudz locīts medijos saistībā ar Rīgas domes dāsno finansējumu viesnīcas numuriņos reģistrētām organizācijām, kuru pēdas ved uz partiju Saskaņa.
Interesanti, ka, izskatot abu šo uzņēmumu tiesiskās aizsardzības procesus, tiesnese Krēvica nav ievērojusi likumu. Vispirms kļūdījās, apstiprinot Tomo tiesiskās aizsardzības plānu, kas balstījās uz saskaņojumu ar tikai vienu nodrošināto kreditoru. Belizā reģistrētā uzņēmuma Rexon Properties LTD prasījuma tiesības par 11,7 miljoniem eiro bija reģistrētas tikai deviņas dienas pirms plāna sagatavošanas, bet nodrošinājuma ķīla — 1955. gada izlaiduma padomju auto Pobeda. Tiesnese plānu apstiprināja, lai gan otrs nodrošinātais kreditors Latvijas Krājbanka ar 5,3 miljonu eiro prasījumu iebilda un plāns paredzēja samazināt šī kreditora prasījumu par 35%. AT šo tiesneses lēmumu atcēla, norādot — tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.
Pāris gadus vēlāk līdzīga situācija atkārtojās ar Finberga firmu Gabriels. Šoreiz uzradās nodrošinātais kreditors ar piecu miljonu eiro prasījumu, kas veidojies kā kompensācija par nenotikušu darījumu. Arī šajā gadījumā AT atcēla Krēvicas lēmumu, norādot to pašu, kas minēts jau 2013. gada lēmumā, — tiesiskās aizsardzības procesos tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.
Atcelti arī Krēvicas lēmumi Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas lietā — šajā gadījumā tiesnese nav pārliecinājusies, vai nepastāv ierobežojumi uzņēmējas maksātnespējai. Proti, neilgi pirms maksātnespējas Plaude-Rēlingere atdāvinājusi, bez atlīdzinājuma atsavinājusi vai ar hipotēku apgrūtinājusi savus īpašumus. Piemēram, savas kapitāldaļas uzņēmumā Kolonna Invest septiņu miljonu eiro nominālvērtībā atsavinājusi Menas salā reģistrētai kompānijai Kolonna Limited.
Plaude nav vienīgā turīgā persona, kurai tiesneses Krēvicas lēmumi būtu līdzējuši izsprukt no saistībām. Privātpersona, kuras saistības tuvojās pieciem miljoniem eiro, atdāvināja piecus un pārdeva vēl četrus nekustamos īpašumus trīs gadu laikā pirms maksātnespējas, taču Krēvica maksātnespēju apstiprināja, neraugoties uz kreditora Danske banka sniegto informāciju par šādiem darījumiem.
Shēmas vīd arī Valērija Kargina dzīvesbiedres tēvam Vladimiram Barinovam piederošās viesnīcas Majori lietā. Tikai pāris dienas pirms tiesiskās aizsardzības tai pieteicās kreditors — Panamā reģistrēta firma Geostar International Capital INC. Ar tā atbalstu piesaistīta administratore Aija Lamberte (tieslietu ministra Dzintara Rasnača biroja vadītājas meita). Firma nomainīja adresi no Jūrmalas uz Rīgu, lieta Vidzemes priekšpilsētas tiesā nonāca pie Krēvicas. Šo lietu gan valstij piederošā Reverta, gan citas bankas — Swedbank, SEB banka, Norvik banka un Danske Bank — savulaik publiski izcēla kā vienu no skaļākajiem ļaunprātīgās maksātnespējas piemēriem, jo kreditori palikuši garu degunu.
«Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā. Otrs ir tā sauktie fiktīvie kreditori. Trešais — tiesiskās aizsardzības plāna apstiprināšana tiesā, visticamāk, neiedziļinoties, vai kreditori ir vai nav reāli,» medijiem skaidroja Revertas pārstāvis zvērināts advokāts Andis Pauniņš.
Savukārt virkne citu ceļotāju piesaista uzmanību ar vērtīgajiem aktīviem — pie tiesneses Krēvicas nonākusi gan tranzīta kompānija Lasco Investment ar 78 miljonu eiro aktīviem un 106 miljonu eiro saistībām, gan virkne nekustamo īpašumu attīstītāju, kuriem citās tiesās nav sekmējies.
Ko par to saka pati tiesnese? Rakstiskās atbildēs viņa skaidro, ka adrešu maiņa ir pašu firmu ziņā, bet lietas tiesā dalot automatizēti, «līdz ar to tiesā nepastāv iespēja, ka tiesnesis «apkalpo» (kā jūs norādāt) kādu konkrētu uzņēmēju». Konkrētāk par lietu būtību tiesnese neatbildēja, tāpēc devāmies viņu sastapt klātienē tiesā.
Vai miljoniem vērtu prasījumu nodrošināšana ar vecu auto viņai tiešām šķita ticama? «No lietas materiāliem neradās šaubas, ka viņi varētu nebūt īsti,» atbild Krēvica. Tuklāt viņa uzskata, ka tieši uzņēmēja Finberga firmas Gabriels lieta bijusi pavērsiena punkts maksātnespējas procesos — pirms tam no tiesas neesot prasīta tāda iedziļināšanas kreditoros un «Augstākā tiesa īstenībā ļoti mainīja šo tiesu praksi».
Vai tad tieši šo pašu prasību — izvērtēt saistību īstumu — Augstākā tiesa viņai nebija izteikusi jau pāris gadus iepriekš, atceļot citu nelikumīgu spriedumu? Nē, tiesnesei Krēvicai tā nešķiet.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu
Nākamajā numurā: vai Tieslietu ministrija saskata problēmas?
Pagaidām nav neviena komentāra