tiesneši
- Komentārs
- 24.04.2025.
- Pauls Raudseps
Draud deportācija

- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums


- Radars
- 20.07.2022.
Radars Latvijā

- Diskusija
- 28.10.2021.
Gunāra Astras jautājums

- Aktuāli
- 07.06.2021.
Jauna tiesa

- Komentārs
- 24.04.2025.
- Pauls Raudseps
Draud deportācija
Kādas ir garantijas, ka izpildvara nevērsīsies pret politiskiem ienaidniekiem?

- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums
Tiesas Ameriku neglābs, ja prezidents ir gatavs ignorēt to lēmumus

- Viedoklis
- 19.12.2024.
Šķīrējtiesas reforma Latvijā – regulējums pilnveidots, tagad jāievieš dzīvē
Saimniecisku strīdu risināšana uzņēmējiem Eiropā un Ziemeļvalstīs aizvien biežāk nozīmē šķīrējtiesu izvēli, kas pamatā ir saistīts ar krietni ātrāku tiesvedības procesu, nekā valsts tiesā. Divas trešdaļas jeb 64% komersantu Ziemeļvalstīs strīdus mūsdienās izvēlas risināt šķīrējtiesās. Somijā šis procents pat sasniedz 88%, bet Zviedrijā - 78%, liecina advokātu biroja Roschier ikgadējais pētījums par iecienītākajām strīdu risināšanas metodēm. Bez lietu izskatīšanas ātruma un efektivitātes, jāpiemin arī tādi ieguvumi kā konfidencialitāte (informācija par lietu nenonāk publiskā telpā un neietekmē pušu komercdarbību) un šķīrējtiesnešu augstā kvalifikācija un pieredze attiecīgajā strīda nozarē.

- Radars
- 20.07.2022.
Radars Latvijā
Saeima pagājušajā nedēļā vienbalsīgi atbalstīja Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Abas valstis oficiālu pieteikumu NATO ģenerālsekretāram iesniedza 18. maijā. Pēc Briselē vēlāk parakstītā pievienošanās protokola tagad sākusies tā ratificēšana 30 dalībvalstu parlamentos. Latvija ir divpadsmitā NATO valsts, kuras parlaments teicis jāvārdu.

- Diskusija
- 28.10.2021.
Gunāra Astras jautājums
Pretošanās padomju režīmam «attīstītā sociālisma fāzē» ilgi netika izcelta kā būtiska vērtība arī atjaunotajā Latvijā. Gandrīz nezināmi palikuši to cilvēku vārdi un veikums, kuri 70.—80. gados palika uzticīgi savai pārliecībai un nācijas ideāliem, maksājot par to ar brīvību, veselību, dzīvību. Viens no ievērojamākajiem viņu vidū ir Gunārs Astra1. Kāpēc par to jāzina mūsdienu paaudzēm?

- Aktuāli
- 07.06.2021.
Jauna tiesa
Marta izskaņā darbu sāka Ekonomisko lietu tiesa — tās pārziņā būs ātri un kvalitatīvi iztiesāt sarežģītas korupcijas lietas, ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī komercstrīdus

- Intervija
- 09.11.2020.
- Aivars Ozoliņš
«Es joprojām ticu ideāliem»

- Aktuāli
- 27.07.2020.
VIDEO: Grūti laiki maksātnespējas shēmotājiem

- Intervija
- 22.05.2020.
Zinu, kas jādara

- Intervija
- 20.05.2020.
Tiesnesis no malas



- Intervija
- 09.11.2020.
- Aivars Ozoliņš
«Es joprojām ticu ideāliem»
«Dzīvojam tik labi, kā mēs nekad neesam dzīvojuši,» saka Satversmes tiesas jaunā priekšsēdētāja Sanita Osipova un uzsver, ka arī tiesu sistēmu esam izveidojuši tik neatkarīgu, kāda Latvijā nekad agrāk nebija bijusi.

- Aktuāli
- 27.07.2020.
VIDEO: Grūti laiki maksātnespējas shēmotājiem
Pēdējo gadu laikā maksātnespējas procesu uzraudzībā notikušas vērienīgas pārmaiņas. Kas ir paveikts, lai ļaunprātīgu rīcību pamanītu un sodītu, un kāpēc nav iespējams pārbaudīt, vai shēmas tik tiešām ir izskaustas?

- Intervija
- 22.05.2020.
Zinu, kas jādara
Saeima ceturtdien Augstākās tiesas (AT) tiesnesi Aigaru Strupišu apstiprināja par AT priekšsēdētāju. Balsojums par viņu bija pārliecinošs - par Strupiša iecelšanu amatā nobalsoja 91 parlamentārietis. Jaunajā amatā Strupišs stāsies no 16.jūnija.

- Intervija
- 20.05.2020.
Tiesnesis no malas
Jūnija vidū beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča otrais pilnvaru termiņš. Par viņa pēcteci kolēģi lielā vienprātībā izvirzījuši Civillietu departamenta vadītāju Aigaru Strupišu, kurš tikai pirms sešiem gadiem kļuva par tiesnesi. Ko viņš vēlas paveikt AT priekšsēdētāja amatā?

- Intervija
- 28.10.2019.
Tiesnese Senkāne: Ir labi, ka augstas amatpersonas turam tonusā
Augstākās tiesas (AT) plēnums 18.oktobrī noslēdzās ar ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram labvēlīgu lēmumu - pēc vairāk nekā trīs stundu ilgām debatēm aiz slēgtām durvīm tiesneši nolēma, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata. Kalnmeiera darbību prasīja izvērtēt 39 Saeimas deputāti, bet tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) bija publiski izteicis ģenerālprokuroram neuzticību.

- Viedoklis
- 10.09.2019.
Mediju domas par tiesu varu, tiesnešiem un otrādi
Tiesnešu un mediju attiecības Latvijā un arī citur pasaulē ir kompleksas un bieži pretrunīgas. Žurnālisti regulāri vērtē un preses izdevumu lapās “notiesā” tiesas procesa dalībnieku, pirms tas vēl sācis aizstāvības procesu, ignorējot nevainīguma prezumpciju. Žurnālisti arī tur aizdomās tiesnešus par neobjektivitāti vai pasludina tos par līdzdalīgiem procesa dalībnieku pārkāpumos.
