Izdzīvotāja

VEF Kultūras pilī beidzies pirmais vērienīgais remonts pusgadsimta laikā, un kā no pelniem atdzimis fēnikss tā atkal vērusi durvis apmeklētājiem

Rakstīt par VEF Kultūras pils atjaunošanu nav viegli, jo ar šo Teikas namu mani saista tikai pavisam blāvas personiskās atmiņas — smagas durvis, tumšas telpas un kaut kāds bērnu koncerts 90. gadu nogalē. Pārējais — tik, cik zināms no Rīgas arhitektūras vēstures, draudzenes stāstītā par pirmajām baleta uzstāšanās reizēm vai tēva atmiņām par grāmatu izsolēm, kurās viņš pēc neatkarības atjaunošanas VEF Kultūras pils telpās regulāri piedalījies. Šķiet, šajā nespējā identificēt savu pagātni ar jaunatklāto būvi es piederu pie mazākās sabiedrības daļas. Tāds priekšstats rodas, apmeklējot VEF Kultūras pils atklāšanas dienas aizvadītajā nedēļas nogalē. Interesentu netrūkst.