19. oktobrī LRA frakcijas deputāti sagatavoja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim pieprasījumu nekavējoties pievērst uzmanību situācijai Latgales plānošanas reģiona teritorijā un arī novados ārpus tā, lai saglabātu esošās darbavietas un veicinātu nodarbinātības pieaugumu ārpus Rīgas.
Šā gada vasarā Saeimas vairākums sasteigti apstiprināja nodokļu sistēmas reformu un, pamatojoties uz to, 29. augustā Ministru kabinetā (MK) tika pieņemti noteikumi Nr. 511, kas paredz jau nākamgad minimālās algas palielināšanu no 380 uz 430 eiro.
Valdība ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību iedzīvotājiem sola lielākas algas, bet sava solījuma izpildīšanu pieprasa no darba devēja – uzņēmēja vai pašvaldības – budžeta. Vai tiešām Kučinskis nezina, ka pēdējo divu gadu laikā apgrozījums uz darbinieku Latgalē ir krities par 8 %? Darbaspēka izmaksu kāpums par 13 % nav paceļams (darba devēja izmaksas no 470 šogad uz 534 eiro nākamgad) un Latgalē diemžēl ar visu atbildību nākas paredzēt uzņēmumu bankrotus. Šis lēmums turpinās valdības kļūdu radītās sekas visos Latvijas reģionos un īpaši kritiska situācija šobrīd ir Latgalē, kur bezdarbs jau ilgstoši ir trīs reizes lielāks nekā galvaspilsētā – loģiski, ka tas aizvien ir veicinājis cilvēku masveida aizplūšanu uz Rīgu vai pat ārzemēm, protams, ar visiem bērniem. Rezultātā jāslēdz skolas un veidojas apburtais aplis – nu jau izskatās, ka mērķtiecīgi Latgale tiek pārvērsta par neapdzīvotu teritoriju.
Latgales mērķis nav izdzīvot uz bagātāko novadu rēķina vai no izlīdzināšanas fonda līdzekļiem. Gan vienkāršie cilvēki, gan uzņēmēji vēlas strādāt un par saņemto atalgojumu iespēju uzturēt ģimeni, nevis statistisko „vidējās darba algas pieaugumu valstī“ un kopējā IKP pieauguma procentu prognozes izpildi (pamatā uz Rīgas un Pierīgas ekonomikas karsēšanas rēķina). Vai tiešām valdība domā, ka valstiski pareizāk ir maksāt pabalstus un burtiski padzīt cilvēkus no dzimtenes, nedodot iespēju strādāt un nopelnīt iztiku pašiem?
Uzņēmumu iznīdēšana neliecina par tālredzīgu pieeju. Uzskatām, ka šībrīža situācija Latgalē ir ilggadēji bezatbildīgu lēmumu sekas, tādēļ pieprasām nekavējošu valdības rīcību, lai pārtrauktu tālāku tās eskalāciju.“
Kopā ar aktīvākajiem Latgales uzņēmējiem izstrādāti un Ministru prezidentam adresētajā pieprasījumā izteikti šādi priekšlikumi situācijas risināšanai:
1) nepieļaut minimālās algas kāpumu vairāk nekā par 20 eiro gadā;
2) vismaz Latgalē noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu minimālās algas apmērā – īstermiņā, protams, ir jāparedz kompensējošs mehānisms pašvaldībām, bet ilgtermiņā tas beidzot var sasniegt kopējo nevienlīdzības mazināšanas mērķi;
3) uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un uzņēmējiem vienoties par straujas uzņēmējdarbības attīstības darbībām, ieskaitot “Latgales plānā 2010-2030” paredzēto Uzņēmējdarbības Attīstības fonda radīšanu.
Priekšlikumu mērķis ir saglabāt esošās darba vietas un veicināt nodarbinātības pieaugumu, lai bezdarba līmenis Latgales reģionā nepārsniegtu 10%. Latgales uzņēmēji jau agrāk ir vairākkārt norādījuši, ka minimālās algas palielinājums vēl vairāk apdraud nodarbinātību reģionā. Katram, kam ir kaut vai elementāras zināšanas ekonomikā, ir skaidrs, ka, ceļot minimālo algu, neizbēgami augs bezdarba līmenis, kas visas Latvijas, bet īpaši Latgales gadījumā, nav pieļaujams.
Valdības pārstāvju paustais ieteikums uzņēmējiem izmantot jau „ierasto sistēmu“ – lai samazina kopējo maksājamo darbaspēka nodokļu apmēru, norādot lielāku bruto algu, bet uzskaitot aizvien mazākas darba stundas, ir nepieņemams un vienkārši cinisks. Ir kategoriski nosodāma prakse, kad valdība apzināti pieņem lēmumus, kas pieprasa no uzņēmējiem negodprātīgu rīcību!
Pašlaik valsts ekonomikas un nodokļu politika ir piemērota galvaspilsētai un vairāk attīstītajiem Pierīgas novadiem, ignorējot reģionālās atšķirības. Nodokļu politika, Nodarbinātības valsts aģentūras un izglītības iestāžu stratēģija nerada priekšnoteikumus tam, lai Latgales ekonomikā būtu iespējama izaugsme. Arī Latgales attīstības plāns un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums ne tuvu nespēs kompensēt minimālās algas straujas pacelšanas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Lai darbinieki paši nopelnītu sev algas kāpumu ar palielinātu produktivitāti, Latgales uzņēmumu apgrozījums būtu jādubulto. Tas ir izdarāms ar saprātīgu un tālredzīgu politiku.
Pieprasījums sagatavots pēc tam, kad Latgales uzņēmēji vērsās ar lūgumu pie Saeimas deputātiem, kuri ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala. Pieprasījumu atbalsta un ir parakstījuši arī citi 12. Saeimas opozīcijas deputāti.
Autors ir Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks
Komentāri (26)
edge_indran 23.10.2017. 21.53
” Pastāv tendence – virzīties atpakaļ uz Padomju Savienības sistēmu.” Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis intervijā Neatkarīgajai, 26.10.2017.
Vai tiešām latgaļiem apnicis “brīvais tirgus”, kas ļāva no kolhozniekiem pārkvalificēties par kontrabandistiem?
“Bija kolhoznieki, kļuva kontrabandisti”
Pirms kādām dienām bijušais deputāts Māris Kučinskis laida tautā smeķīgi apzelējamu ķecerību, ka derētu atjaunot sovhozus un kolhozus, lai tādējādi paceltu izpostīto, novārtā aizlaisto ražošanu laukos. Kur šis Artūrs Čikste bija agrāk, Tautas partijas ziedu laikos, kālab toreiz nedibināja kolhozu “Nākotne”?
Savukārt kolīdz padzirdēja, ka kādreizējie Latgales kolhoznieki kapitālisma periodā pārkvalificējušies par kontrabandistiem un cietsirdīgā valdība met sprunguļus krievu šņabja, pīpju un degvielas vedēju riteņos un vēlas pārtraukt šo rūpalu, klāt bija ZZS ar ultimatīvu prasību steidzīgi sarakstīt beznodarbinātībā slīcēju latgaliešu palīdzības programmu. Atkal jāvaicā – kamdēļ ministri Dūklava, Vējoņa kungi tādu netapināja?
Tā arī palicis noslēpumā, kuros krūmos beidzamos 20 gadus pēc vēlēšanām pazūd tie, kas pirms vēlēšanām medainā balstiņā kvēli solās palīdzēt zilo ezeru zemei, un es nejautāju, vai tad vecās iepriekšējās programmas “laukiem – priekšroku!” jau sapelējušas.”
(LA, 31.01.2012.) http://www.la.lv/bija-kolhoznieki-kluva-kontrabandisti-2/
0
rinķī apkārt 23.10.2017. 13.55
Kaut kāds dīvains pieprasījums. Es saprastu, ka tiktu pieprasīts atbalsts konkrētiem , vietējo latgaliešu izstrādātiem projektiem, kuru mērķis ir vienreiz un pa visām reizēm pielikt punktu reģiona nabadzībai. Tas būtu normāli, jo neviens cits kā tikai vietējie ļauži saprot un zin kā celt savu labklājību. Taču atsauce uz šādiem projektiem vismaz Viļuma publicētajā uzsaukumā – pieprasījumā nav. Tā vietā prasības pēc sociālā pabalsta, bet tad rodas jautājums, kāpēc šāds pabalsts pienākas tikai Latgalei? Kāpēc ne arī Kurzemei, peimēram. Kurzemes mazpilsētas ir tik pat tālu no Rīgas kā Preiļi, vai Līvāni.
2
tonijs > rinķī apkārt 23.10.2017. 16.18
Autors uzraksta: Vai tiešām valdība domā, ka valstiski pareizāk ir maksāt pabalstus un burtiski padzīt cilvēkus no dzimtenes, nedodot iespēju strādāt un nopelnīt iztiku pašiem?
……….
RA izlasa: Prasām sociālo pabalstu, lai nevajadzētu strādāt un nopelnīt iztiku pašiem.
……….
Laiks apmeklēt acu ārstu, RA!
0
Sskaisle > rinķī apkārt 23.10.2017. 13.58
tevis dēļ, esmu spiesta lasīt visu garo rakstu , ko darīt , nelietis ir un paliek nelietis – bet nu pagaidi – tūlīt atbildēšu tev pēc pilnas programmas
1
rinķī apkārt > Dusma 23.10.2017. 14.04
Dusma . Tad jau es šodien esmu izdarījis labu darbu. :)
1
Sskaisle > rinķī apkārt 23.10.2017. 15.56
ar to nesteidzies, lasīsim kopā – tātad, ra – kur tu redzi prasību pēc sociālā pabalsta?
Vai nav jāsāk ar to, ka jāpiekrīt apgalvojumam , ka nodokļu reforma ir sasteigta un ka īstenībā neviens nesaprot, kuram tad būs labums no tās reformas
FM samaksās 100 000 eur medijiem – lai tie pilnam mutēm – skaistiem vārdiem cilvēkiem stasta , cik izcila reforma , bet …. zvēru – ka sapprout tikai to, ka apmierināti ar šo reformu nav ne darba ņēmēji, ne darba devēji – jo sliktāk ir kā vieniem tā otriem
Kāds man labums vai sliktums no šīs reformas – man nav ne jausmas
Bet tu ra padomā – mums ir patiešām nenormāli liels birokrātu aparāts – bet kur efekts no tā?
Tu lasi , ko gribi, grozies uz kuru pusi gribi – visur priekšā valsts nespēja – tāpēc es tādā tīri deklaratīvā līmenī piekrītu pašam formulējam – prasam ! No valdības un saeimas prasam ! Skaidrību pirmkārt
1
rinķī apkārt > Dusma 23.10.2017. 18.06
Ja deputāts Viļums ar savu rakstu būtu vērsies pie valdības , runājot par visu valsti kopumā, tad es saprastu un pieņemtu to vismaz kā autora viedokli. Bet, ja deputāts Viļums runājot par visa veida atvieglojumiem utt, izceļ tikai vienu Latgali, tad man tas nav saprotams. Tad to vajadzēja pamatot, tieši kāpēc Latgalei un ne citiem reģioniem ir nepieciešama šāda pretīmnākšana, norādīt kāds ir šī Latgales posta cēlonis.
Runa šajā rakstā taču nav par palīdzību konkrēti, piemēram, tam zemniekam, kurš nopeldējās savā applūdušajā labības laukā. Tas ir pašsaprotami, šāda veida palīdzība. Rakstā runa ir par to, ka Latgale kopumā kā aksioma tiek uzskatīta par depresīvu reģionu. Tad man ir jautājums par cēloņiem, kāpēc un kurš vainīgs pie šādas ieilgušas kaites? Viļuma rakstā šāda atbilde netiek dota.
1
Sskaisle > rinķī apkārt 23.10.2017. 19.28
ra, nu tomēr esi paviršs lasītājs. Taču ir teikts, ka Viļums no Latgales ievēlēts. Nu tas ir normāli, ka tu kā deputāts nevis baksties pa Debesīm, vbai kāKursīš Janina un Kalniete Sandra – raksta tik gramatas , bet ka tu darbojies savu kon krēto vēlētāju konkrēto interešu aizstāvēšanai. Nu ir tas pareizi. Es pat teiktu, ka ļoti pareizi. Un tas, ka Rīgas kungi tālāk par ministriju budžetu izsaimniekošanu pašu interesēs – neredz, nu tas ir fakts. Lasi taču ziņas, ra.
2
basta > Dusma 23.10.2017. 20.37
Viļums ir no čekas projekta Putina kuces Zatļera varzas.
0
zanE. > Dusma 23.10.2017. 22.05
…Viļums pieprasa!…Pieprasa!….nujā, arī tā var likt par sevi runāt…šķiet, deputāta kungs turpina dzīvot paralēlajā pasaulē un nekas nav mainījies no tā laika, kad vētraini spriedām par Brīvās ekonomiskās zonas ietekmi un tās radīto priekšrocību izmantošanu Latgalē….konkrēti Rēzeknē…
…deputāts Viļums ticies ar vieniem uzņēmējiem un bezdarbniekiem, bet neko nav dzirdējis par citiem uzņēmējiem, kuri meklē kvalificētu darba spēku turpat Latgalē un…nespēj atrast….
….Šī gada 20. oktobrī Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles telpās norisinājās Vakanču gadatirgus, lai klātienē un vienuviet varētu satikties darba devēji un darba meklētāji. Darba devējiem tā bija iespēja atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu.
Vakanču gadatirgū Rēzeknē darba devēji piedāvāja darba meklētājiem vairāk nekā 400 brīvo darba vietu, tika meklēti kravas transporta vadītāji, pavāri, maizes cepēji, konditora palīgi, klientu konsultanti, ēku dežuranti, apsardzes darbinieki, autoatslēdznieki, programmētāji, izstrādājumu marķētāji, komplektētāji, roku darba krāvēji, galdnieki, mūrnieki, montētāji, viesmīļi, bārmeņi, šveicari, istabenes un citu profesiju pārstāvji.
Piedaloties Vakanču gadatirgū, darba devēji ne vien piedāvā aktuālās vakances, bet arī informē par savu uzņēmumu, darbības specifiku un darba nosacījumiem. Darba devēji veic arī pirmās darba intervijas ar kandidātiem uz brīvajām darba vietām.
…un LNT ziņu raidījums ar iesaistīto uzņēmēju un potenciālo darba devēju tikšanās rezultātu…ir vērts noskatīties…ne tikai Viļumam….
https://tvplay.skaties.lv/parraides/lnt-zinas/885110?autostart=true
2
Sskaisle > zanE 23.10.2017. 22.19
ja nebūs izvēle – būšu arī spiesta braukt prom, jo ēst jau gribēsies un auksts te arī ir – labāk vergot svešumā, ne saviem kungiem -asinssūcējiem
1
tonijs > Dusma 23.10.2017. 22.53
Izvēle ir vienmēr, un cilvēks ir tā iekārtots, ka sāk kustēties tad, kad ūdens smeļas mutē. Ja nav, ko ēst, padod ziņu- nosūtīšu maisu kartupeļu, šogad bija laba raža .
1
Sskaisle > tonijs 24.10.2017. 09.21
Tonij, paldies. Trollis esi,bet labs cilvēks arī -tādi brīnumi ar Tevi. Zini man ir bērni un man ir radi, bet tai brīdī , ja man būs jālūdz palīdzība – vispirms apsvēršu pašnāvības iespēju. Manuprāt, lielākais lāsts ir būt no kāda atkarīgai. Tāpēc es , protams, esmu gatava strādāt visādus darbus un cenšos turpināt izglītoties utt. utjprj. , bet būt atkarīgai no kāda man ir kā ieslodzīšana krātiņā.
Starp citu, Tonij, meli – kā Tev var būt laba raža kartupeļiem , ja bija auksta un slapja vasara? Nelieti, es Tev uzticos , bet tu mani nes cauri …. Debess Debestiņa , visi melo, vvisi!
3
basta > Dusma 24.10.2017. 12.45
Ja gatavojies uz pašnāvību, vari vēl pakalpot savai valstij un tautai. Apliec “šahida” jostu, aizej uz Bordāna varzas shodņjaku un aizrauj visus pie Staļina. Čekas rūpīgi gatavotie plāni būs izjaukti un Latvijai nākamā Saeimā būs cerība.
0
BardainaisSigne > Dusma 24.10.2017. 10.05
Nu bļin,skaisle nepārtraukti kā tūriste vandās pa ārzemēm,bet neesot ko ēst…jāsmejas.
1
Sskaisle > Bārdainais Signe 24.10.2017. 10.33
es nesaku, ka nav ko ēst, tieši otrādi, man nemitīgi jāatsakās no visādiem garšīgumiem, jo drēbes var nederēt. Runa taču ir par ko citu – par to, ka nav nekāda drošība par nākotni – nu ? – saprati tagad ?
1
BardainaisSigne > Dusma 24.10.2017. 10.38
Jā,sapratu,nav drošības,jo drēbes var nederēt pēc tam,kad no labas dzīves būsi palikusi par resnu.
0
tonijs > Dusma 24.10.2017. 18.28
Raža bija laba, jo ņēmu vērā aizpagājušā gada pieredzi, kad arī bija slapja vasara, un šopavasar sastādīju mitrumizturīgas šķirnes. Tātad sarunāts- vispirms apsver domu par pašnāvību un tad dod ziņu, ka vajag kartupeļus.
0
Sskaisle > zanE 23.10.2017. 22.17
es meklēju darbu – jaunu, citu, bet visur man piedāvā vēl mazāku algu, nekā šobrīd saņemu.
Mana radu ģimene brauks prom vasarā, skolas brīvlaikā, tagad papiņš ārzemēs iekārto ligzdiņu. Sieva strādā rimčikā par kasieri. Tikai tagad – kad vīrs ko nopelna ārzemēs, viņi – 3 bērnu ģimene tiek vaļā no parādiem.
Aizbraukušo vietā vedīs iekšā vergus no Āzijas, no NVS – krieviski runājošus. Latvijas kultūru un valodu ignorējošus, pat nicinošus
Tāds gadatirgus ….
0
basta 23.10.2017. 13.55
Koprofāgi – zatļerasti un krievu garnizonos nodzītas pretekles gan nesmīdina.
0