Kāpēc Latvijā valda haoss atkritumu apsaimniekošanā?

Skaļu skandālu ķēdi atkritumu saimniecībā šovasar aizsāka melnu dūmu blāķis Jūrmalā, kur uguns aprija 23 000 tonnu nelegāli glabātu atkritumu – lielākoties no Zviedrijas ievestu plastmasu. Gadiem pievērusi acis, nu valsts uzliek miljonos mērāmus sodus vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem. Kāpēc Latvija pārvēršas mēslu izgāztuvē, ceturtdien analizē žurnāls Ir.

Vai ar pēdējā laikā Valsts vides dienesta (VVD) uzliktajiem miljoniem eiro liellajiem sodiem atkritumu apsaimniekotājiem tiks sakārtota šī “pelēkā” saimniekošana, šaubās paši sodītie. Šie uzņēmēji teic, ka tas izliekas pēc tirgus tīrīšanas, tiekot vaļā no konkurentiem.

Pērn Latvijā tika pārstrādāti 2,5 miljoni tonnu atkritumu. Ne visu šo daudzumu esam radījuši paši, raksta žurnāls. Aptuveni 300 tūkstoši tonnu pērn ievesti no ārzemēm. Izrādās, ka atkritumu ievešana no citām valstīm ir tikpat “normāls” bizness kā, teiksim, dzeramā ūdens ievešana no Francijas vai makaronu ievešana no Itālijas, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Latvijā likums nosaka, ka šādi ievesti nebīstamie atkritumi ir jāpārstrādā vai jāreģenerē, vai arī īsā laikposmā tie jāpārved uz galamērķa pārstrādes iekārtām. Izrādās, ka šo procesu neviens lāgā nespēj izkontrolēt. Par to liecina kaut vai pēdējā laikā gaismā nākušie nolietoto riepu kalni vairākās Latvijas vietā. Žurnāls raksta, ka paši nespējam tikt galā ar Latvijā saražoto atkritumu kalnu pārstrādi – pērn izgāztuvēs tika aprakts pusmiljons tonnu lielākoties bioloģisko vai nešķiroto sadzīves atkritumu.

Statistika rāda, ka vairākās atkritumu grupās Latvijā ieved lielus apjomus, lai gan vēl vairāk šādu atkritumu tiek apglabāts. Piemēram, pērn Latvijā ievesti 70 tūkstoši tonnu platsmasas iepakojuma, lai gan 157 tonnas apglabātas atkritumu poligonos. Ievesti 20 tūkstoši tonnu betona un līdzīgu atkritumu, bet par pustonnu vairāk ir apglabāts.

Atkritumu biznesa pelēkā zona ir starpnieku darījumi. Visi trīs ar miljoniem  eiro sodītie uzņēmumi ir ražotāju atbildības sistēmas, kurus nolīgst uzņēmumi, lai tie daļu no saražotā vai pārdotā iepakojuma vai riepām nodotu pārstrādei, tā pilnībā atbrīvojoties no dabas resursu nodokļa maksāšanas. Kā aplēsis žurnāls, par 1000 tonnām, kas neatļauti glabājās SIA Riepu bloki izgāztuvē, uzņēmēji saņēmuši aptuveni miljonu eiro lielu nodokļu atlaidi, lai gan riepas pārstrādei nav nodotas.

Latvijā patlaban reģistrēti 64 uzņēmumi – atkritumu tirgotāji vai to apsaimniekošanas starpnieki. Cik no tiem patlaban nodarbojas ar atkritumu ievešanu no ārzemēn, VVD nav zināms. Tas kļūs skaidrs tikai 2018. gada pavasarī, kad atkritumu  apsaimniekotāji, starpnieki un pārstrādātāji atskaitīsies par 2017. gadu.

Vairāk lasiet žurnāla Ir rakstā Atkritumu haoss šeit.