Atspēkošu bailes, kas varētu rasties, somu klasiķa Aki Kaurismeki (60) jaunākās filmas pieteikumā izlasot, ka tas ir stāsts par bēgļiem. Ja nu, izdarot pāragrus secinājumus, šā iemesla dēļ grasāties filmu ignorēt, pirmkārt, filma nav sociālo reāliju pārsātināts «problēmstāsts», bet gan sirsnīga un cilvēciska komēdija. Otrkārt, tiem, kam patīk deldēt frāzi «kārtējā filma par bēgļiem», gribu atgādināt, ka kino veidotāji nedzīvo uz Mēness, bet gan tajā pašā pasaulē, kuru pēdējos gados tik spēcīgi ir satricinājusi bēgļu krīze ar visiem tās cēloņiem un izrietošajām sekām. Pietiek pat ar knapām mākslas vēstures zināšanām, lai aktualitāšu atspoguļošanu kino neskaidrotu ar kādu gaisā sagrābstītu konspirācijas teoriju par propagandu, bet gan dabisku mākslinieka redzējumu.
Kaurismeki varā
Pēc kautiņa. Vikstrēms (Sakari Kuosmanens) ar darbiniekiem uzņem Haledu (Šervanu Hadži) savā restorānā.
Publicitātes foto
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.