Ar tēva bišu maizi kabatā

Saulainā rudens dienā meža ceļš aizved uz bišu dravu Dūrās netālu no Saldus. Gaisā atvadas vasarai cits pēc cita izkliedz dzērvju kāši. Arī medus sezona ir beigusies, bites sabarotas ziemai un ir mierīgas, stropiem var pieiet bez aizsargtērpa.

«Tēvs joko, ka reti kuram darba devējam ir miljoniem darbinieču un visas sievietes,» iesmejas Anete Spēlmane. Toties viņai ar mammu Zintu septembrī uzņēmējdarbība uzņem apgriezienus. SIA Bee Bite pastilas, kas veidotas no vērtīgās bišu maizes, cilvēki meklē tad, kad sāk kristies organisma imunitāte un apkārt spieto vīrusi.

Fermentēti ziedputekšņi

Vienas no spēcīgākajām Anetes bērnības atmiņām ir tēva Aigara Spēlmaņa rosīšanās pie bišu stropiem un medus sviešana, kur arī viņai bija jāpalīdz. Tēvs, pēc izglītības meliators, sākumā darbojies ar bitēm hobija līmenī, jau skolas laikā gājis palīgā kolhoza biteniekam. «30 gadu noteikti sanāk. Tev ir 30 gadu,» uz Anetes pusi skatās mamma Zinta, kad jautāju, cik ilga ir ģimenes «medus pieredze». «Bišu maizi, protams, paši visu laiku lietojām.»

Arī atbildi, kas ir šī veselībai labā bišu maize, Anete uztic mammai. Zinta ir diplomēta pārtikas tehnoloģe, starp citu, sākumā centusies meitu atrunāt no starta pārtikas biznesā: augstas prasības, daudz formalitāšu. «Bišu maizi bitītes veido vasarā, nes ziedputekšņus uz stropu, saspiež šūniņās, pievieno pienskābi — dabīgo konservantu — un fermentē, uztaisa mazu konserviņu. Jaunās bites, kas sāk no stropiem izlidot martā, neko citu neēd kā tikai šo bišu maizi, ar tās palīdzību izaug par darba bitēm,» skaidro Zinta.

Tēvs Aigars tikmēr netālu no mums dravā ir atvēris stropu un rāda šūnu rāmīti: «Turpat blakus traniem tā bišu maize ir, sastampāta tukšajās kanniņās, pārlieta ar medu. Visa putekšņu buķete, ko bites pa vasaru salasījušas! Putekšņi pielīp pie bišu kājām, bet ar ko viņas sapresē bišu maizi kanniņās? Ar galvu.»

Katrs biškopis bišu maizi neiegūst. Ja nav speciālas iekārtas, tas ir ķēpīgs un ķepīgs process, šo dārgumu no šūnām nākas izknibināt ar pirkstu. Turklāt precīzi jāizvērtē, cik daudz ziedputekšņu koncentrāta drīkst atņemt bitēm, lai tām pietiktu izdzīvošanai.

Profesionāļi, kas zina šīs masas vērtīgās īpašības, gan cenšas to sarūpēt vismaz ģimenes lietošanai. Specializētos veikalos ir nopērkama arī granulēta bišu maize, ēdama no burciņas ar karotīti. «Rudenī atņemam bitēm rāmīti ar bišu maizi, izsviežam no tā medu, iedodam bitēm izlaizīt, lai ir sauss, nožāvējam, maizi nedaudz sasaldējam, tad ar īpašu drupinātāju sasitam rāmīti, vasku atpūšam nost. Tad maize vēl ir jāžāvē,» tēvs skaidro, kā top šis produkts.

Anete bērnībā par vecāku gādīgi piedāvāto bišu maizi raukusi degunu, taču vēlāk, periodiski dzīvodama ārzemēs, vienmēr ceļasomā ielikusi kādu burciņu.

«Anete strādāja par modeli,» paskaidro mamma. «Vidusskolā skolotāji teica — viņa varētu būt modele. It kā pa jokam aizvedām uz aģentūru, un viņai bija darbiņš. Pabeidza augtstskolu, modeles darba dēļ dzīvoja Korejā, Itālijā, Meksikā. Gribējās mājās un nevis sēdēt birojā, bet darīt kaut ko pašai. Tad sākām domāt, ko darīt. Arī es ar gadiem arvien vairāk vēlējos strādāt priekš sevis, nevis kāda cita. Tā viss sanāca.»

Tieši ceļojot Anetei radās ideja, ka Latvijas bišu maize varētu būt konkurētspējīgs produkts arī ārzemēs, ja to dozētu lietošanai ērtākā veidā un glīti iepakotu, nevis transportētu burciņās.

Paralēli modeles karjerai viņa bija izstudējusi uzņēmējdarbību RISEBA, izgājusi praksi starptautiskajā auditorfirmā KPMG un saņēmusi piedāvājumu septembrī pirms trim gadiem sākt darbu tur. Taču garās darba stundas, kas birojā jāpavada jauniem profesionāļiem, sportisko meiteni patiešām nevilināja, mieru nedeva ideja par individuālo uzņēmējdarbību. Vasarā pirms iespējamo biroja darba gaitu sākšanas viņa jau bija attīstījusi veselas divas biznesa idejas. SIA Palešu mēbeles, kas Saldū ražo egles koka mēbeles, radās pēc tam, kad Anete pati savām rokām no paletēm bija saskrūvējusi gultu. Domu par SIA Bee Bite iedvesmoja iespēja no tēva Aigara SIA Ulmus Medus iegūt apjomīgu daudzumu bišu maizes pastilu ražošanai. Tēvam tagad ir vairāk nekā 20 bišu dravu ar vairāk nekā 600 stropiem, viņš medu pārsvarā pārdod klientiem ārzemēs lielākos daudzumos.

Uzkonstruēja kaimiņš

«Forma — sešstūrītis šūnas veidolā — ir Anetes ideja,» mamma Zinta, meitas biznesa partnere, demonstrē piecus gramus smagās brūnganīgās pastilas. Ieteicamā deva pieaugušajiem — 1— 2 pastilas dienā.

«Masa ir grūti apstrādājama, ļoti stingra. Kāds teica: malsim vienkārši ar roku. Jēzus, tad jau asfaltu arī var malt! Gāja traki,» viņa atceras, kā abas cīnījušās, no bišu maizes ar formiņām cenšoties radīt kaut ko dizainiski glītu. Bijis skaidrs: vajadzīga speciāla iekārta.

«Sākumā domājām — piezvanīsim uz lielu firmu, kas ražo iekārtas, viņi gan jau zinās, profesionāļi uztaisīs. Bet tā tas nav! Ir precīzi jāpasaka. Mūsu štancītes visas ir ar rokām taisītas.» Kad citur nav sekmējies, zinošs cilvēks atrasts tepat kaimiņos, palīdzību sniedzis saldenieks Kristaps Novads. Biznesa noslēpums! Dāmas savu aprīkojumu žurnālā demonstrēt nav gatavas.

Pastilu iepakojums — atkal cits stāsts. «Anete gribēja katru pastiliņu atsevišķi, lai iepakojums nav košs, bet vairāk dabīgs. Bija firma, kas palīdzēja izstrādāt vizuālo identitāti, bet, kā jau visur, tev vispirms pašam ir jābūt vīzijai, ir jāņemas, jāprasa… Rezultāts ir labs, bijām uz viena viļņa,»  uzņēmējas runā viena pēc otras.

Ļoti noderējuši mammas kontakti Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pasniedzējas Sandra Muižniece un Ilga Gedrovica, kas pārzina Latvijas uzņēmumus, varē-jušas gan palīdzēt ar sadarbības partneru adresēm, gan padomu, gan motivāciju. «Citur mums sacīja: cilvēki gadu desmitiem ir ēduši parastas bišu maizes bumbiņas un ēdīs, nevajag smurguļoties!» atceras Zinta. «Bet Anetei bija stipra pārliecība, un arī Jelgavas pasniedzējas teica: šitais aizies, dariet!»

Pats galvenais biznesa stūrakmens, protams, ir bišu maize: pārbaudīta, tīra vērtība ar zināmu izcelsmi. «Tik liela bioloģiski aktīvo vielu daudzveidība vienā produktā!» iesaucas meita. «Kad domājām, kādus mārketinga materiālus taisīt, mamma teica: nē, tā neraksti, tas izklausās pārāk labi,» viņa iesmejas. «Uztaisījām pat analīzes, lai paskatītos, vai bišu maizē tiešām ir tādas vielas kā literatūrā un zinātniskajos rakstos rakstīts. Un atradām visas 28 aminoskābes, omega 3, omega 6, omega 9, ļoti labi sabalansētas. Kalcijs, kālijs, magnijs, daudzi vitamīni…»

Atceroties, ka pašai ar brāli bišu maize bērnībā nemaz tik ļoti pie sirds negāja, radusies ideja pastilām pievienot citas dabīgās garšas: upenes, brūklenes, smiltsērkšķus. Jau gatavus pulverus bez konservantiem uzņēmumam piegādā SIA Oga Berry.

Mātes un meitas Spēlmaņu SIA Bee Bite pirmoreiz plašākai sabiedrībai atrādījās Riga Food izstādē 2015. gadā, «tur arī veikali paši pamanīja, izstāde bija liels atspēriens».

Toreiz produkta dizains nebija tik noslīpēts kā tagad, sasparoties izstādei palīdzēja Kurzemes Biznesa inkubatora grants. «Viņi gan tajā laikā neuzņēma jaunus dalībniekus, bet mums paveicās, bija pāri palikusi nauda no citiem projektiem,» ar pateicību stāsta Anete. «Darījām, ko varējām, lai rudenī varētu startēt Riga Food. Kad bija aktīva programma, atbalsta intensitāte bija 80% [no izdevumiem], par to taisījām pirmo dizainu un analīzes.»

«Vajag «ieberzties» kaut kādās programmās, apsolīt būt gataviem uz noteiktu laiku,» apstiprina mamma Zinta. «Citādi ideja pārāk ilgi brieda: vajadzētu šoruden, labi, nākampavasar, ai, nesanāca, tad nākamgad,» viņa parodē. «Kamēr tu esi maziņš, viena divu cilvēku sastāvā, ir forši, ka ir kāds, kas tev liek kaut ko darīt, laikā iekļauties, savākties.»

Bee Bite pastilas tagad nopērkamas ne tikai uzņēmuma internetveikalā, bet arī Rimi Klēts nodalījumos un ekoveikaliņos Rīgā, arī Ventspilī, Kuldīgā, Cēsīs, Siguldā, Saldus veikalā Zaļais čiekurs. Kāpēc ne aptiekās? Lielās aptieku alianses produkta mārketinga aktivitātēs prasot ieguldīt apjomīgus līdzekļus. Kamēr saldenieku rīcībā vēl nav modernākas iekārtas, kas optimizētu pastilu ražošanu, arī cena nav tik zema, lai ar prognozēto aptieku uzcenojumu tās būtu konkurētspējīgas ar lielo ārzemju ražotāju uztura bagātinātājiem.

Tomēr uzņēmums veiksmīgi attīstās, apgrozījums šogad, visticamāk, pārkāps 30 000 eiro robežu. Anete un Zinta Spēlmanes lielas cerības liek uz eksportu, kas varētu aktivizēties pēc divām nozīmīgām pārtikas izstādēm, ko ar LIAA atbalstu paredzēts apmeklēt nākamgad: februārī Gulf Food Dubaijā, gada beigās Sial Parīzē. «Sēžot uz vietas, eksportu noorganizēt ir pagrūti, tāda ir mana pieredze,» saka Anete. «Esam jau pētījušas Skandināvijas tirgu, interesē arī Igaunija un Polija, varbūt arī Francija.»

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Pašiem savām rokām izdarīt kaut ko. Mēs arī visi trīs esam viens otra dzinulis [mamma, meita un tētis].»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Tagad zinām, ka var paļauties uz citiem, bet nevar akli uzticēties. Un nevajag arī gaidīt no citiem, vajag darīt pašam!»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Padomāt, pirms lec, tomēr nebaidīties un lēkt. Pa īstam gatavs lēcienam jau tu nekad nebūsi.»